Rekurzeme.lv ARHĪVS

Priekules novada tautastērpu projekts aizkavējas

Ilze Vainovska

2013. gada 11. decembris 14:04

939
Priekules novada tautastērpu projekts aizkavējas

Audēju slimības dēļ projekts aizkavējies, informē Priekules novada Tūrisma organizatore Daiga Egle. Bija paredzēts, ka 1. decembrī jau varēs parakstīt "pieņemšanas nodošanas aktu" pilniem Priekules un Virgas tērpu komplektiem, kas plānoti nodot senlietu krātuvēm.

Priekules novadā apvienojušies Virgas, Bunkas, Priekules, Gramzdas, Kalētu pagasti un Priekule. Virgas un Priekules tērps kā pilnīgākie, visizpētītākie un aprakstītākie, darināšanai izvēlēti pirmie. Projektam paredzēts turpinājums, lai darinātu tērpus arī Krotes, Gramzdas un Kalētu senlietu krātuvēm. Lai no atsevišķiem saglabātiem priekšmetiem un kopējām Lejaskurzemes tautastērpu tendencēm veidotu etnogrāfiski pareizu tērpu pārējiem, vēl jāveic lielāks izpētes darbs, interesējoties gan Kurzemes tautastērpu informācijas centrā, gan Latvijas vēstures muzeja Etnogrāfijas nodaļā, kur padomus sniegusi nodaļas vadītāja Ilze Ziņģīte.

Konkursā par tautastērpu pagatavošanu izvēlēta SIA “Saiva”, savu piedāvājumu bija atsūtījuši arī SIA “Muduri”.

Šogad daudz pasūtījumu gan brunčiem, gan krekliem bija saistībā ar Dziesmu deju svētkiem, bet tagad ir mierīgāks brīdis, pastāsta audēja Zenta Dzērvēna. Ieteikumi brunču darināšanai paredz, ka garums pret platumu ir attiecībās 1:3, tad sanāk atbilstošs kuplums. Kurzemniecēm brunči pa zemi nevazājas, tie beidzas jau apmēram plaukstas platumā virs potītes, tikai nīceniecēm ir paīsāki. Z. Dzērvēna rēķina, ka vienam bruncim trīs metri jau nu gan jānoauž, tas var prasīt nedēļu laika. Taču aušana esot vienkāršākā un raitāka darba daļa. “Lielākais jau ir samest, stellēs ievilkt, katru diedziņu izvilkt caur nīti, caur šķieta aci, paminas piesiet. Ir daudz darba, kamēr tiek līdz pašai aušanai,” paskaidro audēja. Jāauž arī lakati, jāšuj ņieburi, jaka, krekli.

“Virgai lielās, vidējās, vidējās ar stikliem, mazās ar stikliem, divi bleķa kniepķeni. Priekulei lielā, vidējā, mazā, mazā ar stikliem, arī kniepķeni,” rotu bagātību uzskaita rotkalis Andris Grebis. Līdz ar viņu rotu pagatavošanā iesaistīti arī Roberts Mežainis un Jānis Bunka.

*Finansējumu projektam “Virgas un Priekules tautastērpu izgatavošana –ieskats Lejaskurzemes novadu etnogrāfijā” 2775 latu apmērā piešķīra Eiropas lauksaimniecības fonds lauku attīstībai no “Leader” programmas sadaļas “Dabas un kultūras mantojuma saglabāšanu”.