Pētījums: Pieaudzis sabiedrības atbalsts Ķīļa reformām

Sabiedrības atbalsts izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa iesāktajām reformām augstākajā izglītībā pieaudzis decembrī, salīdzinot ar septembri, liecina tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktais pētījums.
Decembrī sāktās un ierosinātās reformas pozitīvi vērtēja 42,7% Latvijas iedzīvotāju, negatīvi - 27,6%; savukārt 29,7% iedzīvotāju šajā jautājumā nav konkrēta viedokļa. Septembrī reformas pozitīvi vērtēja 39,6% Latvijas iedzīvotāju, informē ministra padomnieks Reinis Tukišs.
Reformas vispozitīvāk vērtē iedzīvotāji ar augstāko izglītību (50%), iedzīvotāji ar augstiem ienākumiem (60,8%), kā arī Vidzemes reģionā dzīvojošie (58,6%). Savukārt visnegatīvāko viedokli par reformām snieguši iedzīvotāji ar ar zemiem ienākumiem (33,6%), Latgales reģionā dzīvojošie (35,6%), kā arī iedzīvotāji ar krievu sarunvalodu ģimenē (32,1%).
Aptaujas dalībniekiem lūdza arī novērtēt atsevišķus Roberta Ķīļa priekšlikumus izglītības jomā.
Pētījuma dati liecina, ka vairāk nekā puse respondentu atbalstījuši (atbildes "pilnīgi atbalstu" un "drīzāk atbalstu") visus aptaujas ietvaros analizētos ierosinājumus.
Visbiežāk atbalsts pausts priekšlikumam veicināt, lai Latvijas valsts augstskolās pasniegtu arī mācībspēki no citām valstīm (79%, tai skaitā 41% atzīmēja atbildi "pilnīgi atbalstu"), valsts budžeta līdzekļu piešķiršanai tikai kvalitatīvām augstākās izglītības studiju programmām (73%, t.sk., 42% "pilnīgi atbalstu") un tam, ka ir jāveicina, lai uz Latviju brauktu studēt vairāk ārvalstu studentu (72%, t.sk., 34% "pilnīgi atbalstu").
Gandrīz divas trešadaļas aptaujāto (65%) atbalstīja arī ierosinājumu "zinātnisko institūtu darba kvalitāte un konkurētspēja ir jāizvērtē ar Latvijas akadēmisko vidi nesaistītiem ārvalstu ekspertiem".
Vēl aptaujātie atbalstījuši priekšlikumus vairāk studiju programmas veidot Eiropas Savienības valodās (60% atbalsta, 23% neatbalsta), piešķirt valsts budžeta līdzekļus tikai konkurētspējīgiem zinātniskajiem institūtiem (57% atbalsta, 27% neatbalsta) un veicināt Latvijas augstskolu apvienošanos (56% atbalsta, 28% neatbalsta).
Atbildot uz jautājumu, kā iedzīvotāji vērtē augstskolu skaitu Latvijā, vairāk nekā puse iedzīvotāju atzina, ka, viņuprāt, "augstskolu ir pārāk daudz" (58%). Viedokli, ka "augstskolu skaits ir adekvāts", atbalstīja 27%, bet tikai 4% domāja, ka "augstskolu ir pārāk maz".
Aptaujā uzdeva jautājumu: "Ņemot vērā visu, ko Jūs zināt par Latvijas augstskolu sniegto izglītību, kā Jūs kopumā vērtējat augstākās izglītības kvalitāti Latvijā?" Dati liecina, ka piektā daļa respondentu (20%) to vērtēja kā augstu (atbildes "ļoti augsta" un "drīzāk augsta"), bet nedaudz biežāk (24%) sniegts kritisks vērtējums - atbildes "ļoti zema" un "drīzāk zema". Visbiežāk iedzīvotāji uzskatījuši, ka augstākās izglītības kvalitāte Latvijā ir "viduvēja" (50%).
Kategorijas
- Citas ziņas
- Tirgus
- Atbildam lasītājiem
- Laža
- 8778
- Afiša
- Koncerti
- Sports
- Teātris
- Muzejos
- Izstādes
- Citi pasākumi
- Kino
- Balles
- Laikraksta arhīvs
- Video
- Foto
- Reklāmraksti
- Ekonomika
- Veselība
- Lietotāju raksti
- Kriminālziņas
- Kultūra
- Dzeja
- Konkursi
- Dzīvespriekam
- Sports
- Futbols
- Basketbols
- Handbols
- Autosports
- Motosports
- Volejbols
- Vieglatlētika
- Citi sporta veidi
- Florbols
- Hokejs
- Ziemas sporta veidi
- Soču Olimpiskās spēles
- Liepājas amatieru futbola čempionāts
- Lejaskurzemes novadu futbola čempionāts
- Pasaules ziņas
- Vietējās ziņas
- Liepājā
- Latvijas ziņas
- Dienvidkurzemes novadā
- Izglītība
- Sporta sērija "Izrāviens"
- Piedalies konkursā!
- Saeimas vēlēšanas
- Viena diena uzņēmumā
- Izklaide
- Projektu raksti
- Saimnieko gudri
- Atpazīsim melus!
- Kultūras saknes
- Rūpēsimies par vidi
- Mediju kritika
- Eiropā
- Starp divām reformām