Rekurzeme.lv ARHĪVS

Logo

Zemessūcēja iegādei Pāvilostas vajadzībām piešķirts kredīts

LETA
Pāvilostā

2014. gada 18. februāris 13:36

55
Zemessūcēja iegādei Pāvilostas vajadzībām piešķirts kredīts

Zemessūcēja iegādei Pāvilostas ostas padziļināšanas vajadzībām banka "Citadele" ir piešķīrusi kredītu aptuveni 170 000 ASV dolāru (125 000 eiro) apmērā, informē ostas pārvaldnieks Ronalds Griškēvičs.

Nākamnedēļ paredzēts noslēgt zemessūcēja pirkuma līgumu - pašlaik vēl norit pēdējie darbi pie līguma saskaņošanas. Līgums paredz zemessūcēja piegādi 75 dienu laikā pēc līguma noslēgšanas. Zemessūcējs tiks iegādāts no ražotāja Ukrainā.

Kā informēja Griškēvičs, zemessūcēja iegāde pilnībā tiek finansēta no bankas piešķirtā kredīta, kura atmaksas termiņš ir četri gadi. Procentu likmi, kamēr darījums vēl nav noslēgts, Griškēvičs neatklāja, taču norādīja, ka tā ir "saprātīga". Lielāko daļu kredīta atmaksās ostas pārvalde, taču daļu palīdzēs segt arī Pāvilostas novada pašvaldība. Daļu šīs summas iecerēts segt no ienākumiem, pārdodot izsolē peldošo pontonu piestātni Sakas upes krastā. Divas izsoles - otra no tām februāra sākumā - gan beidzās bez rezultātiem. Ostas pārvaldnieks informēja, ka piestātni, visticamāk, izsolīs atkārtoti, pazeminot izsoles sākumcenu. Tiesa, šis jautājums šomēnes vēl jālemj domes deputātiem. Kā norādīja Griškēvičs, piestātnes izsoli negatīvi ietekmējusi "Liepājas metalurga" maksātnespējas pasludināšana - metāllūžņu cenu izmaiņu dēļ iepriekš veiktais peldošās piestātnes novērtējums vairs neatbilst reālajai situācijai.

Jautājums par zemessūcēja iegādi ir steidzami risināms, jo ostas vārti jāatbrīvo no smilšu sanesumiem. Jau kopš janvāra ostā atkal nevar ienākt "Baltikas" tipa zvejas kuģi, tāpēc tie izmanto Liepājas ostu. Tas saistīts gan ar smilšu sanesumiem, gan ar ūdens līmeņa krišanos Sakas upē, iepriekš skaidroja Pāvilostas novada domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons ("Mēs savam novadam"). Ar šādu problēmu Pāvilostas osta saskārās arī pagājušajā ziemā, kad ostas vārtos izveidojās smilšu sanesums, kas tiek skaidrots ar vēja virziena un ūdens līmeņa izmaiņām Sakas upē. Smilšu sanesums netraucēja mazo kuģu kustību, bet bija šķērslis "Baltikas" tipa vidēja izmēra zvejas traleriem - trīs šādi Pāvilostas zivju pārstrādes uzņēmumam "N Stars" piederošie traleri bija spiesti izmantot Liepājas ostu.

Pagājušajā ziemā, lai steidzami risinātu problēmu, ar cenu aptaujas palīdzību tika meklēts padziļināšanas darbu veicējs, taču tas, kā norādīja Kristapsons, izmaksā pārāk dārgi, - šī iemesla dēļ osta nolēma iegādāties pati savu zemessūcēju. Šogad padziļināšanas darbu veicējs netiks meklēts, jo līdzekļus lietderīgāk ir izmantot zemessūcēja iegādei, piebilda pašvaldības vadītājs.

Peldošā piestātne PM-6M, kas atrodas Sakas upes kreisajā krastā, ostas teritorijas akvatorijā, blakus Ostmalas ielai, izbūvēta 1973.gadā, un tās kopējais garums bez uzbrauktuves ir 108,80 metri, bet uzbrauktuves garums ir 18 metru un platums 5 metri.

Bijušā padomju armijas peldošā ostas piestātne jau piecus gadus vairs netiek izmantota. Pēc padomju armijas aiziešanas pagājušā gadsimta 90.gados piestātne vēl tikusi izmantota apaļkoku pārkraušanai, bet vēlāk pie tās reti, piecas līdz septiņas reizes gadā, pietauvojušies zvejas kuģi. Pašlaik ostas pārvalde vairs neredz piestātnei lietojumu, turklāt tā ir sākusi traucēt trīs uzņēmumu plānu īstenošanu par laivu un jahtu ziemošanas parka izveidi, koka laivu un stiklaplasta laivu ražotņu būvniecību un jahtu piestātnes un slipa izveidi. Šo iemeslu dēļ peldošo piestātni bija nolemts pārdot izsolē.

Kategorijas

Kategorijas