Pabeigta Liepājas Svētās Trīsvienības baznīcas pamatu stiprināšana
Liepājā pabeigta Svētās Trīsvienības katedrāles pamatu stiprināšana, informē Liepājas Būvvaldes sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls.
Būvvalde ir pieņēmusi ekspluatācijā pamatu pastiprināšanas darbus, ko pēc Liepājas Svētās Trīsvienības baznīcas atjaunošanas fonda pasūtījuma veica ģenerāluzņēmējs SIA "Mikropāļi".
"Tagad ir apturēts pamatu sēšanās process, kas ilgus gadus bija šīs kultūrvēsturiskās būves bojāšanās viens no galvenajiem cēloņiem," gandarījumu par paveiktajiem darbiem pauda Svētās Trīsvienības baznīcas atjaunošanas fonda vadītāja Kristīne Liepa. Viņa skaidroja, ka līdz ar to ir nodrošināti apstākļi ēkas tālākajai pastāvēšanai, draudzes kalpošanai, ērģeļmūzikas koncertu rīkošanai un citām baznīcas funkcijām.
Arī šī projekta galvenā būvuzņēmēja "Mikropāļi" valdes loceklis Dainis Mūsiņš apliecina, ka ir nodrošināta objekta ilglaicīga izmantošana nākotnē: "Pāļi ar gadiem kļūs tikai stiprāki!".
Pamatu pastiprināšanas darbi tika sākti 2012.gada decembrī, un šajā laikā pamata sienu un baznīcas kolonnu apakšā iestrādāti 446 tā sauktie injekcijas pāļi deviņu metru dziļumā un 24 pāļi četru metru dziļumā.
Pāļi ierīkoti gan pamatu iekšpusē, gan ārpusē, kā arī četrās vietās pa katras kolonas kontūru. Daži pāļi ierīkoti arī no pagraba grīdas līmeņa. Pāļu urbšana, urbuma vietas aizpildīšana ar cementa masu un metāla armatūru veikta pēc tehnoloģijas, kas nerada vibrāciju.
Pagrabā veikta arī mūra pilastru stiprināšana ar metāla režģa aptveri un bultskrūvēm un rūpīga velvju un sienu plaisu aizpildīšana.
Pamatu stiprināšanas tehniskais projekts tika izstrādāts, pamatojoties uz 2008.gada oktobrī un novembrī veiktajiem apsekojuma un kontrolurbumu datiem, ņemot vērā tehniskā apsekojuma datus un ģeotehnisko izpēti, ko veica AS "Komunālprojekts" 1996. un 2006.gadā, kā arī citu speciālistu, arī no Vācijas un Somijas, iepriekš veiktos pētījumus un novērtējumus.
Ēka balstās uz koka pāļiem un koka režģogu, kas izvietoti zem nesošajām sienām un 12 kolonām. Taču, kā secināts izpētē, koka pāļu augšējā daļa un režģogs "mainīgā gruntūdens līmeņa robežās sairst no puves, līdz ar to notiek nesošo sienu un kolonnu nevienmērīga sēšanās".
Paveiktais apjomīgais darbs tagad nodrošina būves slodzes pārnešanu uz blīvās smilts grunti un jaunajiem cementa un betona javas pāļiem zem baznīcas.
Injekcijas pāļi ir tehnoloģija, kas izstrādāta Itālijā pēc Otrā pasaules kara, kad tur bija nepieciešams veikt vēsturisko ēku atjaunošanu.
Darbu gaitā viena no arhitektu un pasūtītāju prasībām bija nodrošināt maksimālu interjera saglabāšanu: sienu apdari, grīdu, mēbeles, citus baznīcas piederumus, kā arī esošās inženierkomunikācijas: apkuri, ūdensvadus, elektrotīklus. Tāpēc rūpīgi tika pārdomāta darbu veikšanas kārtība, lai samazinātu interjera demontāžas darbus, izvairītos no arhitektūras elementu un kultūrvēsturiskās apdares pārveidojumiem. Šīs prasības tika ievērotas, vienlaikus nodrošinot arī dievkalpojumu norisi.
Atsedzot pamatus un grīdas baznīcas iekšpusē, atklājās, ka apakšā iemeties brants, kas nodara pamatīgus postījumus sienām, velvēm, koka konstrukcijām.
Lai apkarotu šo bioloģisko ēkas ienaidnieku, tika pieņemts lēmums izdarīt labojumus tehniskajā projektā un veikt papildu pasākumus: izņemt inficēto grunti zem grīdas, veidot baznīcas grīdas daļu no pilniem māla ķieģeļiem, apstrādāt konstrukcijas ar pretsēnes un pretrupes šķīdumiem un gruntsgabalā ap ēku veikt augsnes planēšanu, lai nodrošinātu lietusūdens aizplūšanu no pamatiem un sienām. Gadu desmitos ap baznīcu sakrājies zemes kultūrslānis neļāva žūt mūriem un velvēm, tādejādi veicinot branta attīstību un koka trupēšanu.
Pamatu stiprināšana un citi papildu darbi veikti Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansētā projektā "Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāles ēkas konstruktīvās noturības saglabāšana un sociālekonomiskā potenciāla paaugstināšana". Šis projekts paredz veikt arī baznīcas jumta renovāciju un vides pieejamības risinājumu ieviešanu, kas pašlaik vēl turpinās. Projekta aktivitātēm noslēguma termiņš ir šī gada augusts.
Pamatu stiprināšanas kopējās izmaksas bija 449 574,76 eiro. Pusi no šīs summas sedz ERAF. Pārējo naudu draudze piesaistījusi ziedojumu veidā, uzrunājot atbalstītājus gan Latvijā, gan ārvalstīs.
Arī Liepājas pašvaldība 2011.gada septembrī baznīcas atjaunošanai ir piešķīrusi līdzekļus - 56 915 eiro apmērā.
Kategorijas
- Citas ziņas
- Tirgus
- Atbildam lasītājiem
- Laža
- 8778
- Afiša
- Koncerti
- Sports
- Teātris
- Muzejos
- Izstādes
- Citi pasākumi
- Kino
- Balles
- Laikraksta arhīvs
- Video
- Foto
- Reklāmraksti
- Ekonomika
- Veselība
- Lietotāju raksti
- Kriminālziņas
- Kultūra
- Dzeja
- Konkursi
- Dzīvespriekam
- Sports
- Futbols
- Basketbols
- Handbols
- Autosports
- Motosports
- Volejbols
- Vieglatlētika
- Citi sporta veidi
- Florbols
- Hokejs
- Ziemas sporta veidi
- Soču Olimpiskās spēles
- Liepājas amatieru futbola čempionāts
- Lejaskurzemes novadu futbola čempionāts
- Pasaules ziņas
- Vietējās ziņas
- Liepājā
- Latvijas ziņas
- Dienvidkurzemes novadā
- Izglītība
- Sporta sērija "Izrāviens"
- Piedalies konkursā!
- Saeimas vēlēšanas
- Viena diena uzņēmumā
- Izklaide
- Projektu raksti
- Saimnieko gudri
- Atpazīsim melus!
- Kultūras saknes
- Rūpēsimies par vidi
- Mediju kritika
- Eiropā
- Starp divām reformām