Rekurzeme.lv ARHĪVS

Kino valdzinājums arī Liepājā un novados

Liene Gintere, Kursas Laiks

2014. gada 19. aprīlis 09:18

312
Kino valdzinājums arī Liepājā un novados

Kinoteātriem jau kopš to pirmsākumiem piemīt savdabīgs valdzinājums un romantika. Kino vilina ar plašu repertuāru, saldu popkorna smaržu un iespēju uz brīdi dzīvot līdzi filmas varoņiem tā, kā nekur citur tas nav iespējams. Tas ļauj baudīt attēla un skaņas kvalitāti, laiku kopā ar mīļajiem vai – tieši pretēji – atelpas brīdi vienatnē. “Kursas Laika” sastaptie ļaudis stāsta, ka filmas labprāt skatās, bet kinoteātrus apmeklē reti, savukārt kinoteātra “Balle” vadītāja Laila Mažrima teic, ka Liepājas kinozāles vienmēr pulcē skatītājus un par apmeklētāju trūkumu nesūdzas.

Liepājā iespējas daudzveidīgas

“Cilvēkiem patīk kino – visvairāk ģimenes un animācijas filmas,” stāsta kinoteātra “Balle” vadītāja Laila Mažrima. Ziemas periodā, it sevišķi janvārī un februārī, kino apmeklē mazāk, bet labai kulta filmai arī laika apstākļi nav šķērslis. Šajos ziemas mēnešos ģimenes plāno savu budžetu pēc svētkiem, spriež kino vadītāja. Vidēji viens seanss sapulcina pusi zāles ar skatītājiem, vasarā un brīvdienās – vairāk.

Asāku izjūtu cienītājiem Liepājā ir iespēja filmu ne tikai noskatīties, bet arī piedzīvot – to piedāvā atrakcija “5D kinoteātris” Liepājas Olimpiskajā centrā. Šī kinoteātra zāle ir aprīkota ar četrām sēdvietām, un skatītāji var izvēlēties sev piemērotāko no aptuveni 70 desmit minūšu filmām, kas tiek rādītas vairākas reizes stundā. Seansa laikā papildus skaņām un attēliem apmeklētāji jūt smaržas, vibrāciju, vēja brāzmas, miglu, elektriskas imitācijas un ūdens šļakstus. “Krēslu platforma ir kustīga – sajūta kā lidmašīnā. Skatoties kino, šķiet, ka varoņi atrodas turpat blakus. Īpaši aizraujošas ir animācijas filmiņas par zemūdens pasauli,” apgalvo Irina Mangale, SIA “Tunklav” pārstāve. Nelielais kinoteātris ir labi apmeklēts, cilvēki nebaidās un vienmēr pēc seansiem ir smaidīgi. Tomēr kā jau ar jebkuru atrakciju – jābūt uzmanīgiem un jānovērtē savs veselības stāvoklis, brīdina I. Mangale.

Radošajā telpā “Ideju bode” tiek rādīts Rīgas kinoteātra “Kino bize” repertuārs. “Tas ir mākslas kino no Eiropas, autoru darbi. Komerciālais kino šādas filmas parasti nedemonstrē. Tāpēc šādiem seansiem ir ērti notikt mazākās telpās,” stāsta “Ideju bodes” projektu vadītāja Krista Elvisa Kalnarāja. Pagaidām Liepājā plānoti pieci šā kinoteātra filmu seansi. Mākslas kino demonstrē arī viesnīcā “Jugend”, kur regulāri tiek rīkoti kino vakari.

Multfilmas iecienītas visur

Dunalkas kultūras nama vadītāja Sanita Cāle pastāsta, ka tautas namā vismaz reizi mēnesī tiek rādītas projekta “Kinopunkts” piedāvātās filmas. Kultūras nams noslēdzis līgumu ar šo kino demonstrēšanas tīklu, lai tie reizi mēnesī apciemotu Dunalku un iepriecinātu kinomīļus ar dažādas tematikas filmām. Pagaidām iedzīvotāju atsaucība ir diezgan maza, vienu seansu apmeklē vidēji 20 skatītāju, lēš kultūras nama darbiniece. “Grūti iekustināt cilvēkus, visi pieraduši, ka šeit nekas nenotiek.” Dunalkā plaši apmeklētas ir animācijas filmas – tās saista gan bērnus, gan viņu vecākus, stāsta S. Cāle. Visapmeklētākā bijusi dokumentālā filma “Ghetto Games”. Skatītāju rindas pildījuši tikai skolēni un jaunieši. Šī pati filma vislielāko auditoriju piesaistījusi arī Pāvilostā, kur to noskatījušies aptuveni 60 cilvēku. Tomēr ir bijis gadījums, kad uz seansu neierodas neviens, atceras Pāvilostas kultūras nama vadītāja Silva Vārsberga. 

Kino iemīļots ir Aizputē, tur katru mēnesi notiek aptuveni divi seansi. Pārsvarā tiek rādītas bērnu auditorijai tuvākas tematikas – animācijas filmiņas. Aizputes kultūras nama pasākumu organizatore Inta Rudzīte stāsta, ka mazie skatītāji kopā ar vecākiem naski apmeklē multiplikācijas filmas. Tad kultūras nama krēslus, kas agrāk bijuši īstā kinoteātrī, aizņem vidēji 60 līdz 100 skatītāju.

Pasākumu organizatore teic, ka tautas namam palaimējies ar lielo, balto sienu, kas atrodas aiz skatuves, tā savienojumā ar oriģinālajiem kino krēsliem rada sajūtu kā īstā teātrī. I. Rudzīte priecājas par iespēju demonstrēt kino un cilvēku gatavību par vienu eiro baudīt salīdzinoši nesen iznākušas filmas. Šis kultūras nams sadarbojas ar Visvaldi Šūbergu, kurš Aizputē ar savu tehniku un filmām ierodas no Saldus. “Tāds mans darbs – pašam uzprasīties. Neviens neko nedara, viss nobeidzies un likvidēts. Man ir tehnika, tāpēc braucu un rādu,” teic V. Šūbergs.