Plāno samazināt GMI līmeni

2012. gada 6. decembris 10:37

632

No nākamā gada garantētā minimālā ienākuma (GMI) līmenis valstī varētu būt 35 lati, ne vairs 40 vai 45 kā šobrīd, liecina Labklājības ministrijas sagatavots lēmumprojekts, kas šobrīd tiek saskaņots ar visām ministrijām.

Lēmumprojekts paredz samazināt GMI vispārējā gadījumā, taču noteikt pašvaldībām tiesības to paaugstināt līdz 90 latiem ne tikai vecuma un invaliditātes pensiju saņēmējiem, bet arī bērniem. Par 35 latiem kā GMI līmeni valdība un Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) vienojās sarunās par nākamā gada budžetu. Jautājums par GMI pabalstu izmaksu ir iekļauts arī LPS un Valsts prezidenta tikšanās darba kārtībā ceturtdien. Ja krīzes gados valsts līdzfinansēja pabalstu GMI nodrošināšanai, no nākamā gada pašvaldības to darīs tikai no sava budžeta.

“Ko nozīmē pacīnīties vairāk? Visas leģitīmās cīņas metodes tika izmantotas pilnā apmērā un ir izsmeltas. Ar valdību ir runāts vairākkārt, bet sabiedrībai jau nav jābūt pārsteigtai – tas bija gan jaunās valdības, gan jaunās ministres uzstādījums no paša sākuma, ka sociālā atbalsta sistēma ir jāpārkārto,” teic LPS padomniece sociālajos un veselības jautājumos Silvija Šimfa. Ministrija ir politikas veidotāja, pašvaldības tikai izpildītāji. Taču S. Šimfa vērš uzmanību, ka sociālā atbalsta sistēmas reformas koncepcija esot vāji pamatota, ko LPS arī norādījusi savā atzinumā, paužot noraidošu attieksmi jau pavasarī. Turklāt, kad tika piedāvāta jaunā koncepcija, runāts par nepieciešamību vispirms sagaidīt Pasaules Bankas pētījuma rezultātus, kas būšot tikai nākamgad.
Kāpēc tieši 35 lati un ne vairāk, esot jāprasa Labklājības ministrijai, jo tas esot “ministrijas cipars”.

Labklājības ministrijas valsts sekretāre Ieva Jaunzeme skaidro, ka GMI līmeņa noteikšana nav vienpersonisks ministrijas lēmums. “Tas ir nopietns un izsvērts darbs, analizējot statistikas datus. Ministrija ir ņēmusi vērā arī Pasaules Bankas priekšlikumu par absolūtās nabadzības līmeni, proti, ieteikumu, ka izdzīvošanas minimums Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs nedrīkstētu būt mazāks par 2,15 ASV dolāriem dienā,” pamato valsts sekretāre.

40 lati pieaugušajam un 45 lati bērnam esot bijis GMI līmenis “uz krīzes laiku”, proti, no 2009. gada oktobra līdz šī gada beigām, precizē Labklājības ministrijas Komunikāciju nodaļā. Turklāt atbilstoši Sociālās drošības tīkla stratēģijā noteiktajam valsts budžets sāka piešķirt līdzfinansējumu pašvaldībām – 50 procentus no pašvaldību izlietotajiem līdzekļiem pabalstam GMI līmeņa nodrošināšanai un 20 procentus no pašvaldību izlietotajiem līdzekļiem dzīvokļa pabalstam.

Situācijas pašvaldībās ir ļoti atšķirīgas, teic S. Šimfa. Aktuālās atskaites liecina, ka ir pašvaldības, kur GMI pabalstu saņem daži cilvēki, bet Rēzeknes novadā, piemēram, šo pabalstu saņēmēju skaits pārsniedz 14 tūkstošus. Tā kā pabalstus no nākamā gada maksās pašvaldības, tikpat būtiski atšķirsies arī iespējas izmantot tiesības noteikt paaugstinātu GMI līmeni. “Protams, ka pašvaldībām būs grūti. Tikpat atšķirīgi kā iedzīvotāju ienākumi, ir arī pašvaldību budžeti,” salīdzina S. Šimfa.

Grobiņas novada sociālā dienesta vadītāja Elīna Pirtniece vērtē, ka pašvaldības budžeta iespējas diez vai ļaus noteikt paaugstināto GMI līmeni: “Mēs arī līdz šim neesam šo iespēju izmantojuši.” Vidēji mēnesī GMI nodrošināšanai pabalstos izmaksā ap 6800 latu 200 personām. Pēdējo pāris gadu laikā GMI pabalstu saņēmēju skaits esot samazinājies, arī uz aizbraucēju rēķina. Arī Nīcas novada sociālā dienesta vadītāja Inese Lapiņa piekrīt, ka GMI pabalsti tiek izmaksāti mazāk, jo cilvēki atrod darbu, noformē invaliditātes pensijas. “Ja ģimenē ir pieci, seši bērni, viņiem zaudējums būs 50-60 latu. Pieaugušajam bez motivācijas strādāt, kam iepriekš līmenis bija 40, tagad būs 35 latu, nav būtiskas atšķirības, tomēr nezinu, vai līmeni vajadzētu noteikt augstāku, tad vēl grūtāk būs ar motivāciju. Turklāt vajadzētu lielāku valsts atbalstu,” pārdomās dalās I. Lapiņa.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Plāno samazināt GMI līmeni

Kategorijas