Kurzemē satraucas par augsto ugunsbīstamību mežos

2014. gada 23. aprīlis 08:11

Paaugstinātu ugunsbīstamību Latvijā izsludināja 16. aprīlī. Sausās lapas, kas čaukst zem kājām ir viens no rādītājiem, ka mežos jebkādas darbības ar uguni var būt ļoti bīstamas, vēsta Latvijas Radio.

Neraugoties uz to, ka vēl ir peļķes, daudzviet augsne ir ļoti sausa, stāsta Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centra filiāles Meža konsultāciju pakalpojumu centra Dienvidkurzemes nodaļas vadītājs Uldis Šēnbergs.

„Šajā brīdī lapu koku meži varbūt ne tik daudz, kaut gan arī ļoti čaboši, bet skuju koku mežos šobrīd ir ļoti liela ugunsbīstamība. Tagad tur ar kaut kādām izklaidēm aizrauties, ir stipri jādomā, ko dara,” saka Šēnbergs.

Saglabājoties augstai ugunsbīstamībai, notiks vairāki sabiedrības informēšanas pasākumi. Šēnbergs uzsver, ka šoreiz uzdevums nebūs skaidrot, ko drīkst vai ko nedrīkst darīt mežā. „Tas ir vairāk vērsts uz to, ko darīt, ja ir noticis neparedzamais. Tas, ko parasti redzam [LNT raidījumā] „Degpunktā”, tur ir nodegusi viena pļava, nodegušas mājas, bet kā rīkoties šajā ekstrēmajā situācijā, ko darīt lietas labā, lai uguns neizplatītos tālāk,” norāda Šēnbergs.

Cilvēki lokālu ugunsgrēku gadījumā var rīkoties paši, izmantot meijas vai slotas, bet tā kā vējš, piemēram, klajā laukā var būt neprognozējams, paralēli ir jāinformē VUGD, skaidro speciālists. Cilvēki var izmantot arī ugunsdzēšamos aparātus, piebilstot, ka to nedarot, zaudējumi būs daudz liekāki nekā maksā automašīnā turētais dzēšanas aparāts. Lielāku ugunsgrēku gadījumā mežā jau notiek kompleksas darbības iesaistot arī ugunsdzēsējus. Arī apmācības seminārā mežu īpašniekiem tiks iesaistīti VUGD darbinieki un tehnika.

Cilvēkiem bieži vien ir jāskaidro pavisam elementāras lietas, pat tas, kas vispār uguns un ka degšanai vajadzīgs skābeklis, stāsta Uldis Šēnbergs.

"Ir jāsaprot, kas ir uguns, no kā tā pārtiek un kā ar to cīnīties. Krāsnī zvēriņš ir iesprostots, tur viņš darbojas pēc vieniem fizikas likumiem, ja tas notiek laukā, tad tā ir tā pati fizika, tikai daudz lielākā apmērā. Rādīsim, vismaz to, ko var parādīt uz datora, stāstīsim. Ja būs jautājumi, mēģināsim arī nodemonstrēt dabā. Mežā maziņš ugunskurs, ja pārvēršas lielā ir vajadzīgs skābeklis. Jāpaliek lielāks, tad šis skābekļa patēriņš, tad tas jau ir zvērs, ar kuru ar parastiem līdzekļiem cīnīties vairs nevar. Viens ir lauka degšana, dzīvā daba cieš, bet meža vidē, putniem ligzdas, rosās dzīvā daba, ja jaunaudzē ieiet iekšā, tad zaudējums uz hektāru, kā minimums, ap 1000 eiro, plus visi pārējie dzēšanas izdevumi,” uzsver Šēnbergs.

No marta sākuma līdz šim brīdim Dienvidkurzemes virsmežniecības teritorijā bijuši septiņi meža ugunsgrēki, kopumā izdeguši 6,3 hektāri. Fiksēti arī pieci kūlas ugunsgrēki, kas bijuši tiešā meža tuvumā, tur izdeguši un dzēsti aptuveni 18 hektāri.

www.lsm.lv

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Kurzemē satraucas par augsto ugunsbīstamību mežos

Kategorijas