Prasa atbildīgu rīcību

2014. gada 27. aprīlis 12:09

2101

No 17. aprīļa Valsts meža dienests Latvijas mežos izsludinājis ugunsnedrošo periodu. Tas prasa atbildīgu rīcību gan no meža īpašnieka, gan ikviena tā apmeklētāja, šonedēļ raksta "Kursas Laiks".

“Šogad mums vēl izsaukumu nav bijis,” stāsta Grobiņas mežniecības ugunsdzēsējs Jānis Pētersons. Agrāk piedzīvojis pat dzīvībai bīstamas situācijas ugunsgrēkos Tosmarē un Bernātos. Grobiņā uz vietas ir divas smagās un viena vieglā ugunsdzēsēju mašīna.

Kas jādara, konstatējot meža aizdegšanos? “Jebkurā gadījumā jāzvana uz 112,” atgādina Meža konsultāciju pakalpojumu centra Dienvidkurzemes nodaļas vadītāja vietniece Alda Velvere. Tur tiek izlemts, kas brauc dzēst – Valsts meža dienesta (VMD) vai Valsts ugunsdrošības un glābšanas dienesta (VUGD) ugunsdzēsēji. Jāskatās, vai paši nevar ko līdzēt, lejot ar spaiņiem, nositot vai noslaukot uguni ar meijām. Profilaktiskie pasākumi – nededzināt kūlu, appļaut bīstamās vietas, uzturēt kārtībā meža ceļus, lai var piekļūt ugunsdzēsēju mašīnas.

“Meža dzēšanai vajag daudz ūdens, bet tā vedējs nevar būt pārāk smags,” uz pretrunām tehnikas izmantošanā norāda VMD Dienvidkurzemes virsmežniecības inženieris meža aizsardzības jautājumos Oskars Zaļkalns. VMD ir sadarbības līgums ar pašvaldībām, un tās ar savu tehniku nāk palīgā. Iesaistās arī VUGD un VAS “Latvijas Dzelzceļš” ugunsdzēsēji.

Ugunsdzēsēji īpašniekam rēķinu nepiestādot, ja vien nav pierādīta ļaunprātīga dedzināšana.

Ugunsnovērošanas postenis darbu jau sācis Liepājas reģionālajā slimnīcā un Bārtas “Kociņos”. Torņu izvietojums atkarīgs no bīstamības – Liepājas apkaimes sausajos skujkoku mežos to ir vairāk.

Dienvidkurzemē kopš marta bijuši septiņi ugunsgrēki, deguši 6,3 hektāri, bet Latvijā kopumā reģistrētas 175 meža aizdegšanās. Gadu gaitā to skaits esot ļoti mainīgs un atkarīgs no diviem faktoriem – laika apstākļiem un cilvēku rīcības. Ne viens vien ugunsgrēks izcēlies no zibens spēriena sausā kokā. Visnelaimīgākais bijis 1992. gads, kad Latvijas mežos bijuši 1500 ugunsgrēki un izdeguši astoņi tūkstoši hektāru.

Taču sastopams cits fenomens – tikai izdegušās platībās ieaug retas un aizsargājamas augu sugas, tāpēc tiek pielietota arī regulēta dedzināšana.

+ 18

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Prasa atbildīgu rīcību

Kategorijas