Rekurzeme.lv ARHĪVS

Aizputes muzejā skatāma Pētera Jaunzema fotoizstāde

Ilze Tillere

2014. gada 24. aprīlis 15:36

51
Aizputes muzejā skatāma Pētera Jaunzema fotoizstāde

No 19. aprīļa Aizputes muzeja izstāžu zālē ir apskatāma starptautiskā fotomākslinieka (EFIAP) un Liepājas Tautas fotostudijas dalībnieka Pētera Jaunzema fotogrāfiju retrospekcijas izstāde "Rakstīts sudrabā", informē muzeja vadītāja Jolanta Berga.

Izstādē apkopoti labākie darbi. Fotomākslinieks, pārkāpjot radošās darbības fotomākslā 55 gadu slieksnim, skatītāju vērtējumam nodevis piecdesmit piecus lielformāta darbus. Tādējādi katrs radošā darba gads izstādē pārstāvēts ar vienu fotoattēlu.

"Fotomeistaram ir īpatnējs un spilgti individuāls rokraksts, kas respektē latviešu klasiskās fotomākslas tradīcijas," pastāsta J. Berga.

"Mūsdienās mākslas fotogrāfija ir būtiski izmainījusies. Ir palielinājušās iespējas un daudz kas kļuvis citādāks. Laikā, kad sadraudzējos ar fotogrāfiju, vēl nebija izgudrotas digitālās fotokameras, fotošopi un jūtīgi krāsainu attēlu printeri. Fotogrāfi sižetus uzņēma uz melnbaltās filmas. Vēlāk, kad negatīvi bija attīstīti, bildes no tiem kopēja uz gaismas jūtīgiem papīriem. Rakstīt sudrabā – tas nozīmēja aizrautīgi, taču pacietīgi un precīzi strādāt fotolaboratorijas sarkanajā apgaismojumā. Tieši tāpēc, ka mērķis bija grūti sasniedzams, bildes likās vērtīgākas," stāsta fotomeistars.

"Fotogrāfija piepildīja dienas un dzīve ieguva jēgu. Piedaloties starptautiskās izstādēs daudzas ārvalstīs, Latvijas Fotomākslinieku savienības dalībnieki, kuru pulkā aktīvi darbojās Liepājas Tautas fotostudijas mākslinieki, krāja ne tikai savu radošo pieredzi, viņi daudzināja pasaulē Latvijas vārdu. Tolaik Liepāju dēvēja ne tikai par zvejnieku un metalurgu, bet arī fotogrāfu pilsētu," teic māklinieks.
 
Bildes apceļoja kontinentus, bet autori, kuriem turp doties bija liegts, tās gaidīja mājās. Vairāki desmiti izstādē eksponētie darbi ir izpelnījušies prestižas starptautiskas atzinības.

Fotomākslinieka pūrā ir 13 Starptautiskās fotomākslas federācijas zelta, sudraba un bronzas medaļas. Septiņas reizes viņš ieguvis Francijas augstāko apbalvojumu fotodarbiem - Niepses medaļu, Mokobuku zelta krustu Zambijā, Anglijas Karaliskā salona zelta medaļu un daudzus citus pagodinājumus. Taču pārāka par visām spožajām balvām Latvijas mākslas fotogrāfijas celmlauža Mārtiņa Buclera prēmijas laureātam ir apziņa, ka viņš ir bijis un līdz šai dienai palicis uzticīgs fotomākslai.

Neraugoties uz visu, kas sasniegts, fotomākslinieks uzsver, ka gandarīts nejūtas un tāds nespēj būt. Retrospekcijas izstāde viņam ir ne tikai atskats uz noieto daiļrades ceļu, bet arī kliedziens un atgādinājums, par pagrimumu, kas fotomākslu Latvijā ir pārņēmis  mūsdienās.

"Tas  nenozīmē, ka  mūsu zemē nav jaunu, motivētu un radoši noskaņotu cilvēku, kas aizrautīgi strādā fotogrāfijā. Nē! Talantīgu meklētāju ir daudz. Taču redzam, ka fotomāksla  pie mums aizvien vairāk nīkuļo. Tagad jau  faktiski  ir pazaudētas visas augstienes,  kas savulaik ar  lielu neatlaidību  bija sasniegtas.  Paradoksāli, bet tā notiek laikā, kad atgūta valstiskā neatkarība un arī tehniskās iespējas fotogrāfijā kļuvušas praktiski neizsmeļamas", ar sarūgtinājumu atzīst P. Jaunzems.