Rekurzeme.lv ARHĪVS

Nesaskaņotie rakšanas darbi Ālandes upē nav nodarījuši būtisku kaitējumu zivju resursiem

LETA

2014. gada 13. maijs 16:34

271
Nesaskaņotie rakšanas darbi Ālandes upē nav nodarījuši būtisku kaitējumu zivju resursiem

Nesaskaņotie rakšanas darbi, ko Ālandes upē veica uzņēmums "Grobiņas HES", zivju resursiem būtisku kaitējumu nav nodarījuši, secināts pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta "BIOR" atzinumā.

Kā informē Liepājas reģionālās vides pārvaldes Resursu kontroles sektora vadītāja Gundega Feldmane, pamatojoties uz šo atzinumu un izvērtējot upes sanācijas plānu, ko pēc Grobiņas novada pašvaldības pasūtījuma izstrādājis ūdeņu speciālists Andris Urtāns, nākamnedēļ tiks lemts par soda piemērošanu darbu veicējam "Grobiņas HES". Maksimālais iespējamais soda apmērs ir 14 000 eiro, bet tik bargi uzņēmums netikšot sodīts, jo kaitējums zivju resursiem nav būtisks, turklāt uzņēmums savu vainu atzīst un ir paudis gatavību iespēju robežās atjaunot to vides stāvokli, kāds bija pirms darbu sākšanas, skaidroja Feldmane.

Saskaņā ar "BIOR" atzinumu nesaskaņotie upes tīrīšanas darbi ir atstājuši vidēji ilglaicīgu negatīvu ietekmi uz zivju resursiem. Negatīvo ietekmi samazina fakts, ka starp tīrītajiem upes posmiem ir atstāti neskarti posmi. Kaitējums nav tik būtisks arī tādēļ, ka tīrīšanas darbi nav notikuši saldūdens zivju nārsta laikā. "BIOR" rīcībā nav informācijas par zivju vai vēžu bojāeju tīrīšanas darbu dēļ.

Nozīmīgākais nodarītā kaitējuma faktors ir zivju barības organismu bojāeja, izsmeļot tos reizē ar grunti, un zivju dzīvotņu degradēšana. Saskaņā ar "BIOR" atzinumu potenciālā zivsaimnieciskā produktivitāte upē pilnībā atjaunosies vidēji trīs gados, bet šajā laikā tā būs samazināta par 25%. Nodarītais kaitējums naudas izteiksmē ir niecīgs - 34 eiro.

Jau ziņots, ka par nesaskaņotiem rakšanas darbiem Ālandes upē Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI) sodījusi uzņēmumu "Grobiņas HES" ar naudas sodu 1400 eiro apmērā. Tas ir maksimālais sods, kādu saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksu var piemērot juridiskajām personām par kultūras pieminekļu teritoriju un aizsardzības zonu bojāšanu un pārveidošanu, aģentūru LETA informēja VKPAI Kurzemes reģionālās nodaļas vadītāja Ilze Zikmane.

Rakšanas darbus Ālandes upē, kas atrodas valsts nozīmes arheoloģiskā pieminekļa - Grobiņas pilskalna un senpilsētas - aizsardzības zonas teritorijā, VKPAI uzņēmumam likusi pārtraukt pagājušā gada decembrī. Pēc saskaņošanas tos varēs turpināt. Sodu, kuru piemērojusi VKPAI, uzņēmums ir samaksājis. Tā kā rakšanas darbi nebija saskaņoti arī ar Valsts vides dienesta Liepājas reģionālo vides pārvaldi, arī tā vēl lems par uzņēmumam piemērojamo sodu.

Galvenais nodarītais kaitējums videi ir iznīcinātās zivju barotnes, bet no speciālistu viedokļa trīs gadu laikā tās varētu atjaunoties. Darbi veikti atsevišķos upes posmos, un no tiem ir gan zaudējumi, gan arī ieguvumi, tāpēc situācija videi nodarītā kaitējuma ziņā neesot tik viennozīmīga. "Sliktākais ir tas, ka darbi nebija saskaņoti. Tos vajadzēja veikt saudzīgāk, nevis nekontrolēti, pēc ekskavatorista ieskatiem," iepriekš skaidroja Feldmane.

Uzņēmums "Grobiņas HES" šos darbus veica, jo Grobiņas novada pašvaldība ar to noslēgusi līgumu par Dzirnavu dīķa un Ālandes upes krastu apsaimniekošanu. Atšķirībā no rakšanas darbiem Ālandes upē Dzirnavu dīķī veiktie darbi iepriekš ir tikuši saskaņoti. Vaicāts, kādēļ šāda procedūra netika ievērota attiecībā uz darbiem Ālandes upē, uzņēmuma vadītājs Oskars Kazbuķis norādīja, ka Dzirnavu dīķī veiktie darbi un Ālandes upes tīrīšana pēc rakstura un būtības daudz neatšķiroties, atšķiras zemes kadastra numuri un aizsargājamās zonas. Pateicoties labvēlīgiem laika apstākļiem (nebija sala un bargas ziemas), darbi Dzirnavu dīķī tika izdarīti ātrāk, nekā plānots, un pēc tam tie tika turpināti Ālandes upē līdz Priedulāju ielai.

"Līdz darbi tika apturēti, bija izdarīts 80% no darbu apjoma. Esam jau pieprasījuši tehniskos noteikumus [upes posma labiekārtošanai], lai varētu turpināt darbus," informēja Kazbuķis.

Gar upes krastu no Skābaržkalna līdz Zentas Mauriņas ielai plānots izveidot grants seguma pastaigu taku.

Darbus nepieciešams veikt, lai attīrītu ar krūmājiem aizaugušos Ālandes upes krastus, padarot tos publiski pieejamus gājējiem, makšķerniekiem un laivotājiem, skaidroja Kazbuķis.