Dzīves sāls – radīt unikālo

2014. gada 16. maijs 11:37

2454

Veilandu pāris Pērkones “Taurēs” sagaida mazliet saduguši, dēla Gunta komponētā dziesma “Cake to Bake” iepriekšējā vakarā neiekļuva “Eirovīzijas” finālā. Jānis Veilands, kamēr saimniece Agrita vāra kafiju, pie klavierēm sāk tvert dzīvi filozofiski, atskaņojot grupas “The Beatles” dziesmu “Yesterday”.

“Mūzika, māksla, tēlniecība, deja, radīšana – viss tas ir viens un tas pats. Mēs dzīvojam tajā, un tā audzināti mūsu bērni, to redz mazbērni vasarās, kad atbrauc ciemos. Trīs toņi akordā, trīs pamatkrāsas, gamma ir kā varavīksne, mums te mūziku brīvības vējš un jūras orķestris spēlē,” saka Jānis Veilands un no klavierēm atskan Lūisa Ārmstronga “Mekijs Nazis”.

Starp pilsētas kņadu un lauku mieru stāv “Tauru” mājas Pērkonē, starp radīšanu un materiālu, džezu un rīta vēju. Mājas iekšpusē nav sienas bez gleznām. Agritas Veilandes nestās kafijas smaržu caururbj saimnieka vārdi: “Šito gleznu es aizliedzu viņai pārdot, lai kaut kas paliek arī pašiem.” Gleznot mamma iemācījusies, kad dēls Gints gājis mākslas skolā. “Apguvām gleznošanu ar eļļas un akrila krāsām kopā. Gints vēlāk beidza garīgo semināru un patlaban nodarbojas ar baznīcas grāmatu dizainu un izdošanu. Gleznošana palikusi man,” pastāsta mamma un trīs mazbērnu ome. Tikmēr saimnieks atklāj, ka dažai tirgū pārdotajai klusajai dabai ar ziediem apakšā var izrādīties kāds modernisma šedevrs. “Atceros, vairākas gleznas sievai bija Pikaso garā. Negāja tirgū, un kādudien redzu, viņa aizkrāsojusi ciet un jau pieprasītās puķes ir virsū. Nevajag mūsu publikai tādas lietas. Ja gribi pārdot, tad jārada ir lietas, kas cilvēkiem patīk,” atzīst Jānis.

“Sieviņa man glezno labi, man tikai vajag sagādāt, uz kā gleznot, un labus rāmjus uztaisīt,” saka Jānis. Kā izrādās, vecu koka dēli, uz kā klāt eļļas krāsas, nemaz nav tik viegli atrast. “Mēs meklējam tādus saulē nostāvējušos dēļus. Mums paveicās, kad Māris Deksnis Jūrmalciemā jauca nost vienu tīklu žāvētavu. Šie dēļi saulē bija ieguvuši ideālu faktūru. Ņēmām viņus grīdai, bet, kad pamanījām dabas veikumu – visi tika apgleznoti. Tagad jau būs beigušies. Braukājam arī pa kokzāģētavām, Medzē bija atsaucīgs īpašnieks, arī Kabilē. Galvenais jau ir tas, ka mums neder parasti dēļi, drīzāk jau kaut kas neparasts,” stāsta Jānis.

Darbnīcā abi šiverē kopā. “Viņš te griež savus vīriņus, taisa gleznu rāmjus, slīpē kokus, es jaucu krāsas, gleznoju. Darbnīca ir mūsu abu pasaule, bet darbs – atkarība,” atzīst dzīvesbiedre. Veilandi teic, ka ne jau naudā slēpjas šā darba jēga. Saimnieks zina, kā ātri padarīt kokgriezēja darbu par rūpniecisku ražošanu. “Simtiem koka karošu dienā. Vai man to vajag? Katra lieta, ko izgriežu kokā, ir unikāla. Otras tādas nebūs, arī ar sievas gleznām tāpat. Tā ir mūsu dzīves galvenā sāls – radīt unikālo,” piebilst Jānis.

Plašāk 14. maija "Kursas Laikā"!

+ 15

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Dzīves sāls – radīt unikālo

Kategorijas