Dēseles dārzi nostiprinās zemeņu biznesā

2014. gada 21. maijs 08:14

4845

Dēseles dārzi nostiprinās zemeņu biznesā

Zemeņu audzēšanā svarīgākais ir zināšanas un resursi, atzīst Dēseles dārzu vadītājs Aldis Vīksne. Viņš ir izveidojis vienu no modernākajām zemeņu audzēšanas saimniecībām Latvijā un šobrīd jau raugās eksporta virzienā, vēsta "Dienas Bizness".

Svarīgas tehnoloģijas

Zemenes ainaviski pievilcīgajā Embūtes pagastā uzņēmējs sāka audzēt pirms aptuveni pieciem gadiem – blakus Dēseles dzirnavām, kur šobrīd kā papildu bizness izveidots viesu nams.

Sākums zemeņu biznesam bijis pushektārs, kad iedēstīti pirmie Frigo zemeņu stādi, taču augustā, kad bija jāvāc raža, uznāca liels karstums, krusa un lietus, rezultātā puse ražas aizgāja bojā. Tad A. Vīksne sācis iedziļināties tehnoloģijās, ko lieto pasaulē, lai mazināt risku lauksaimniecībā, nonācis pie tuneļu tehnoloģijas. «Tā minimizē ražošanas risku, un kopš tā laika visu audzējam tuneļos, vienmēr iegūstam ražu,» – tā saimnieks. Strādnieki var strādāt jebkuros laikapstākļos un ražu var novākt, tiklīdz ir pasūtījumi no lielveikaliem.

Pavisam Dēseles dārzi apsaimnieko aptuveni 40 ha, no tiem stādījumi ir ap 10 ha, kur trīs hektāros tiek audzētas zemenes, pārējos – citas kultūras. Šobrīd Embūtes saimniecība ir lielākā Latvijā, kas izmanto šādu tehnoloģiju. Uzņēmējs atklāj, ka daudz resursu tiek veltīti eksperimentiem, izmantojot dažādas audzēšanas sistēmas, un arī rezultāti ir atšķirīgi. Izaicinājums ir citu ogu kultūras – rudens avenes, krūmmellenes, arī ķirši, vīnogas. «Zemenes ir ogas numur viens, īpaši pirmās. Daudzi jautā, kāpēc atšķiras vietējo un ievesto zemeņu garša. Pirmkārt, zemenes ārzemēs tiek vāktas to tehniskajā gatavībā, nevis nogatavojušās. Tas nozīmē, ka 70–80% tās ir iekrāsojušās, tajās nav daudz cukuru, aromātvielu. Turklāt zemenes tiek transportētas refrižeratoros vairākas dienas no dienvidu valstīm, kur dienas un naktis ir siltas. Aromātvielas attīstās labāk, ja ir liela dienas un nakts temperatūras amplitūda, kā tas ir Latvijā. Visi šie faktori ietekmē rezultātu,» nianses atklāj uzņēmējs.

Dēsti no ārzemēm

Dēstus saimniecība iegādājas tikai no ārzemju kompānijām un cenšas iepirkt jaunākās šķirnes, lai izmēģinātu tās Dēseles dārzos. Jautāts par vietējām šķirnēm, A. Vīksne nosauc jau zināmās – Ventu, Jūrmalu, jauno Suiteni, taču problēma esot tā, ka Latvijā neviens profesionālā līmenī neaudzē stādāmo materiālu. «Ja man vienam laukam vajag 50 vai 100 tūkstošus kvalitatīvu stādu ar atbilstošu kategoriju, kam ir izpētīti un prognozēti ziedneši, ogas, to svars, lai es savukārt varētu prognozēt ražu, tad jāteic – šeit tā visa nav. To dara ārzemēs, bet šeit ne, – tas maksā naudu,» stāsta uzņēmējs, piebilstot, ka zemene ir viens no vislabāk izpētītajiem augļ- augiem, tādējādi to audzētājiem ir plašas iespējas.

Liels atspaids esot ES līdzfinansējums, kas ļauj attīstīt ražošanu. Ja nebūtu šī atbalsta, lauksaimniecība būtu mazāk nekā puse no tā, kas ir šobrīd, lēš A. Vīksne. Saimniecībā viņš katru gadu cenšas investēt, bet kopējos ieguldījumus uzņēmējs atturas nosaukt. Smagnējas sarunas norisinās ar bankām, jo lauksaimniecība iekļauta riskanto nozaru sarakstā. Daudziem augļkopjiem aizvadītā ziema ar postošo kailsalu bijis liels pārbaudījums, jo liela daļa stādījumu stipri cietuši. Dēseles dārziem paveicies – stādījumus izdevies pasargāt.

Svarīgas zināšanas

Dēseles dārzos, audzējot zemenes augsnē, izdevies ievākt 20 t/ha, bet jaunajās substrātu sistēmās ražība var sasniegt 35 t/ha. Salīdzinājumam – Latvijā vidējā ražība ir 3,5 t/ha, bet Skandināvijas valstīs – 5,4 t/ha. «Audzētājiem ir jāsaprot, ka zināšanas maksā naudu. Ja kādam liekas, ka tas krīt no gaisa, tā nenotiek. Tāpēc iesaku braukt un mācīties,» teic A. Vīksne, kurš pats katru gadu dodas uz semināriem, kursiem, lai papildinātu zināšanas, bet tas neesot lēts prieks.

Latvijas tirgus ir mazs, niša katram ir sava. Embūtes saimniecība cenšoties izvairīties strādāt periodā, kad ogu ir daudz un tās ir lētas, lai «negrūstītos tirgū». Izaudzētais tiek realizēts lielākajos mazumtirdzniecības veikalos Sky, Stockmann, Rimi, Maxima.

Kad sāk ienākties ogas atklāto lauku platībās, konkurence pieaug un liels spiediens ir no importa. «Uzskatu, ka valsts nodokļu sistēma ir absolūti nelabvēlīga lauksaimniekiem. PVN Polijā ir daudz zemāks, un, ja importē starp ES valstīm, PVN nav jāmaksā. Lielbritānijā pārtikai un stādāmajam materiālam PVN ir nulle. Par kādu konkurenci mēs varam runāt? Augļi, ogas, dārzeņi taču ir veselīga pārtika. Latvijas nācija ir viena no neveselīgākajām Eiropā, bet valdība to nesaprot. Ja nācija nīkst, tad kas viņiem maksās nodokļus? Tā ir tuvredzīga attieksme. Turklāt mums ir viszemākie platībmaksājumi ES. Kādus brīnumus tad var gaidīt?» savās pārdomās dalās uzņēmējs.

Augļkopjus varot uz vienas rokas pirkstiem saskaitīt, spēcīgu lobiju nav atšķirībā no citiem lauksaimniecības sektoriem, līdz ar to situācija ir tāda, kāda ir. Uzņēmējs arī peļ lielo birokrātiju, ar ko nākas sastapties gan darba normatīvu, gan nodokļu jautājumos. Problēmas rada arī darbaspēka trūkums, sākotnēji uzņēmējs piedzīvojis kultūršoku, kad «bija jāgaida, kad strādnieks beigs dzert». Pēdējos gados situāciju gan glābj skolēni un studenti, kas palīdz ražas novākšanā. Sezonas laikā Dēseles dārzos nodarbina ap 30 strādājošos. Saimniecībā cenšas minimizēt roku darbu, taču ir procesi, ko nevar veikt automātiski.

Var tikai sapņot

«Klimatiskie apstākļi ir, zemes resursi ir tādi, par ko varētu sapņot Norvēģijas, Lielbritānijas, Holandes un citu valstu uzņēmēji. Īpaša bagātība ir ūdens, ko var uzreiz izmantot laistīšanā atšķirībā, piemēram, no Lielbritānijas, kur trūkst ūdens laistīšanai un uz katru ha gadā jātērē ap pieci tūkstoši mārciņu tikai šim mērķim,» uzsver uzņēmējs.

Izmantojot plašās zināšanas, A. Vīksne sācis sadarbību ar Lielbritānijas konsultantu kompānijām, un, kā tas izvērsīsies nākotnē, vēl grūti paredzēt. Jau šobrīd uzņēmēju aicina iesaistīties saimniecības veidošanā Norvēģijā, tāpat esot interese par kopuzņēmuma veidošanu no Krievijas.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Dēseles dārzi nostiprinās zemeņu biznesā

Kategorijas