Liela daļa sabiedrības atbalsta valsts aktīvu iejaukšanos ģimenes dzīvē

Leta

2014. gada 10. jūnijs 16:15

Liela daļa sabiedrības atbalsta valsts aktīvu iejaukšanos ģimenes dzīvē

Ļoti liela daļa sabiedrības akceptē valsts aktīvu iejaukšanos ģimenes dzīvē, liecina konservatīvu ideju institūta "Populares Latvija" un sabiedriskās domas pētījumu centra "SKDS" veiktā pētījuma "Ģimene: ideāls un realitāte" rezultāti.

Vairākums jeb 90% iedzīvotāju uzskata, ka valstij ir jāiejaucas ģimenes dzīvē, piemēram, ar sociālo dienestu darbinieku apmeklējumu, ja netiek nodrošināts, ka skolas vecuma bērns iegūst izglītību, bet 87% uzskata, ka tas jādara, ja ir aizdomas, ka bērnam netiek nodrošināta pienācīga veselības aprūpe, un 80% - ja vecāki bērnu pienācīgi nebaro.

Valsts iejaukšanos ģimenes dzīvē 75% iedzīvotāju akceptē arī situācijās, kad viens laulātais sit otru, un 53% - tad, ja ir aizdomas, ka vecāki per savus bērnus. Tāpat 43% iedzīvotāju uzskata, ka to drīkst darīt, ja vecāki bērnam māca kādas netradicionālas reliģijas uzskatus, 39% - ja mājā valda nekārtība un netīrība, 35% - ja bērni līdz 12 gadu vecumam atstāti mājās vieni bez pieaugušo uzraudzības, 15% - ja bērni, atbilstoši vecāku rīkojumam, vieni paši strādā piemājas saimniecībā, bet 14% - ja mājās ir ļoti stingra disciplīna - arī bez fiziskas vardarbības.

Iedzīvotāji paļaujas uz valsts atbalstu arī citās jomās, piemēram, vecumdienu nodrošinājumā. Lai arī ap 53% aptaujāto ir pārliecināti, ka par gados veciem cilvēkiem galvenās rūpes ir jāuzņemas viņu ģimenes locekļiem, 35% uzskata, ka tas būtu jādara valstij un visai sabiedrībai.

Tomēr, neraugoties uz samērā izteikto paļaušanos uz valsts atbalstu, vairākums iedzīvotāju jeb 76% tomēr uzskata, ka cilvēkam vispirms ir jāparūpējas par savas ģimenes labklājību, nevis par prioritāti jāuzskata sabiedrības labklājība.

Dažādās dzīves situācijās iedzīvotāji primāri rēķinātos tieši ar ģimenes locekļu atbalstu. Piemēram, 71% aptaujāto, kuriem ir bērni, norādīja, ka finansiālās grūtībās varētu paļauties uz bērnu palīdzību. Kopumā 49% iedzīvotāju finansiālu atbalstu, piemēram, nelielu aizdevumu, meklētu pie ģimenes locekļiem, 21% - pie draugiem un tikai 15% kredītiestādēs.

Analizējot sabiedrības priekšstatus par pienākumiem pret bērniem, pētnieki secinājuši, ka pēc 61% iedzīvotāju domām vecāku pienākums ir dot bērniem visu labāko pat uz savas labklājības rēķina. Tai pašā laikā iezīmējušies skaidri priekšstati par vecāku pienākumu robežām, proti, 25% aptaujāto uzskata, ka bērnam ir pieņemami dzīvot vecāku aprūpē līdz pilngadība, 34% par robežu uzskata 20 gadus, 28% - 25 gadus, bet 2% - 30 gadus un vairāk.

Analizējot faktisko situāciju, noskaidrots, ka kopā ar bērniem, kas vecāki par 26 gadiem dzīvo 13% vecāku, bet ar bērniem vecumā virs 30 gadiem - 7%.

Pētījums veikts 2014.gada martā, aptaujājot 1000 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Liela daļa sabiedrības atbalsta valsts aktīvu iejaukšanos ģimenes dzīvē

Kategorijas