Uzsāk savu biznesu, lai veicinātu radošumu
"Maskas, drakoniņš un citi zvēriņi man atnāca līdzi no Dienvidāfrikas un citām apceļotajām zemēm," komentējot sava veikala interjeru, teic SIA “Gerbers” vadītāja Elīna Gerbera. Jaunās sievietes “puķainā” uzvārda un firmas nosaukuma izcelsme nav latviska, bet gan kopā ar viņas dzīvesbiedru ieradusies no cita kontinenta. Arī biznesa ideja – neparasta.
Tā nepilnu gadu jauno uzņēmumu raksturo līdzīpašniece E. Gerbera un skaidro, ka biznesa nišas izvēli ietekmējuši pašu hobiji. “Man patīk zīmēt, tāpat vīram gribas darboties. Nolēmām, ka Liepājā varētu tapt veikaliņš ar hobija lietām, kādu te nav. Piemēram, grasījos taisīt gredzenus, bet izrādījās, ka sudraba un zelta mālus Latvijā ar uguni neatrast. Ja mums tas nepieciešams, noteikti arī citiem noderēs. Pašlaik preces ved arī piegādātāji no Rīgas un Lietuvas, bet daudz ko pasūtījām internetā. Par sacīkšu trasi un mašīnām, ko katrs pats var uzkonstruēt, interesējas arī ārzemnieki, viens tāds komplekts nupat aizceļoja uz Zviedriju.”
Mājaslapa pagaidām esot tapšanas stadijā, plānots iesaistīt speciālistu, bet nosaukums jau reģistrēts, lai citi neaizņemtu. “Sortimentu papildinām gan pēc pircēju pieprasījuma, gan vadoties pēc savas pieredzes. Noskatīju vecu puķu podu, ar līmes pistoli pielīmēju akmentiņus. Pavisam cita lieta! Tātad pistole vajadzīga. Krāsains lielformāta papīrs gaida tos, kuri izgatavo ielūgumus, foto rāmjus, bet smalkie papīri rullīšos noder “fanātiskiem skicētājiem”. Drīzumā piedāvāsim arī preces māksliniekiem, kas nodarbojas ar aerogrāfiju. Te ir daudz kas radošiem cilvēkiem. Ceram, ka liepājniekiem un apkārtējo novadu iedzīvotājiem radīsim vairāk gribēšanas kaut ko darīt pašiem, attīstīt jaunus hobijus, ” esošo un potenciālo klientu loku iezīmē veikala saimniece.
Lai papildinātu preču klāstu, Gerberi pētījuši, kā vēl nav Liepājā, un konsekventi izvēlas lietas, ko nepiedāvā lielveikali. Piemēram, kičīgas krāsas specefektiem. Kur tādas lietot? Pošoties uz pludmales festivālu, tematisko ballīti mājās, karnevālu, gatavojot Helovīna masku, cilvēkiem taču patīk izkrāsot seju. “Kāpēc nevarētu pielikt arī šķību degunu, imitēt zilumu zem acs, rētu un asinis? Šīs krāsas neizraisa alerģiju un, mazliet paberzējot, nomazgājamas ar ūdeni. Jauniešiem varētu iepatikties darbošanās, veidojot mulāžas. Radiniecei uz bērnudārza izlaidumu vajadzēja zaķīša masku. Austiņas bija, bet būtu arī noderējusi krāsa, ar ko uzmālēt ūsas,” spriež E. Gerbera.
Sagādāti speciāli cietinātāji, ar ko veidot boulderinga (klinšu kāpšanas) trenažieri.Tādu iespējams uztaisīt arī pie savas mājas sienas. Kāpēc gan ne? Veikalniece palepojas ar krāsainajiem kaučukiem, kas ļauj veidot maskas. Interesants pielietojums ir veidošanas masām. Ja ir šāds materiāls, čaklas rokas un izdoma, var izveidot skaistu lelli. Te ir arī neparasti atraktīvas krāsas, lai jaunieši radītu, nevis sēdē tu internetā.
“Pabeigusi Jāņa Čakstes vidusskolu, iestājos mākslas skolā, apguvu vides dizainera profesiju un tūlīt pēc izlaiduma devos pasaulē. Jau tad, kad ar kursabiedriem pārrunājām, kurp katrs gribētu doties, biju pārliecināta, ka došos uz Āfriku. Vecāki, uzzinot manu lēmumu, bija mazliet šokēti, bet jautājums nebija apspriežams. Sagrabināju naudiņu un braucu. Nav pārāk dārgi, bet jāpiedomā gan, ko tur darīs. Skatījos, vēroju, iztikai pelnīju, strādājot celtniecībā. Divus gadus sabiju Angolā, vienu gadu Dienvidāfrikā. Izrādījās liktenīgs gājiens: Angolā iepazinos ar savu vīru Donavanu Konroju Gerberu, viņš ir dienvidāfrikānis. Ar gaišu ādas krāsu. Saprotamies angliski, bet taisu viņu par latvieti. Pēc nelielas pauzes Latvijā devos līdzi vīram uz Mongoliju. Pašlaik viņš ir aizbraucis uz Arābiju, kur strādā par naftas skaitļošanas inspektoru (angl. quantity surveyor). Tur tagad liels karstums, atbrauks mājās un būs laimīgs,” stāsta E. Gerbera, atzīstot, ka viņā mīt avantūrisks gars, bet nupat jau ceļot kāre esot noplakusi. Varējuši palikt Āfrikā, bet tur neesot labāk. To atzinis arī Donavans, viņam Latvijā ļoti patīkot, tāpēc arī pārcēlušies uz dzīvi šeit. “Tūlīt būs divi gadi, kopš dzīvojamies pa Ploci, kur izpērkam māju. Vienu rītu pamodos un sapratu, ka Liepājā atgriezties vairs negribu. Sapazinos ar vietējiem ļaudīm, no mūsu mājām “Antiņi” tuvākie kaimiņi ir tikai trīssimts metru attālumā. Kaimiņiene, kam prasīju atļauju uzstādīt viņu zemē pastkastīti, atzinās, ka esot manī saskatījusi mākslinieces pazīmes. Trāpīja! Uz savu veikalu pilsētā dodos ar autobusu, braucot lasu grāmatas. Patīk klusums. Mājās televizoru neskatos, tas stāv tumšs. Mums ir divi suņi, četri kaķi, daudz trušu un četri teļi.”
Kategorijas
- Citas ziņas
- Tirgus
- Atbildam lasītājiem
- Laža
- 8778
- Afiša
- Koncerti
- Sports
- Teātris
- Muzejos
- Izstādes
- Citi pasākumi
- Kino
- Balles
- Laikraksta arhīvs
- Video
- Foto
- Reklāmraksti
- Ekonomika
- Veselība
- Lietotāju raksti
- Kriminālziņas
- Kultūra
- Dzeja
- Konkursi
- Dzīvespriekam
- Sports
- Futbols
- Basketbols
- Handbols
- Autosports
- Motosports
- Volejbols
- Vieglatlētika
- Citi sporta veidi
- Florbols
- Hokejs
- Ziemas sporta veidi
- Soču Olimpiskās spēles
- Liepājas amatieru futbola čempionāts
- Lejaskurzemes novadu futbola čempionāts
- Pasaules ziņas
- Vietējās ziņas
- Liepājā
- Latvijas ziņas
- Dienvidkurzemes novadā
- Izglītība
- Sporta sērija "Izrāviens"
- Piedalies konkursā!
- Saeimas vēlēšanas
- Viena diena uzņēmumā
- Izklaide
- Projektu raksti
- Saimnieko gudri
- Atpazīsim melus!
- Kultūras saknes
- Rūpēsimies par vidi
- Mediju kritika
- Eiropā
- Starp divām reformām