FOTO: Augšanu stimulē ar raugu un aļģēm
Jo augs veselīgāks, jo mazāk ķīmisko "zāļu" tam nepieciešams. Bet par augu veselības dabīgajiem veicinātājiem – humīnvielām – vēl tiek lauzti šķēpi. To iedarbības pētīšanā iesaistījušies arī vērgalnieki, raksta "Kursas Laiks".
“Humīnvielas ir dabā visapkārt – kūdrā, brūnoglēs, slieku biohumusā,” stāsta agronomijas maģistre Solveiga Maļecka. Viņa ir zinātniskā konsultante pētījumam par šo vielu lietošanas ietekmi uz ziemas kviešu ražu un kvalitāti, kas tiek veikts arī Vērgales pagasta ZS “Sproģi”.
Uzlej kā tēju
Vienkāršākais un sen pielietotais augu spēcināšanas līdzekļu ieguves veids esot tā saucamā “tēja” – izejvielai uzlej ūdeni, patur zināmu laiku un izkāš. Līdzīgus novilkumus no nātrēm, nezālēm un citiem augiem lieto bioloģiskie saimnieki. Šāds paņēmiens der mazdārziņā, lielos laukos nepieciešama cita vielu koncentrācija un izsmidzināšanas veids. Tāpēc lielsaimniekiem talkā nāk firmas, kas preparātu sagatavo ražotnēs. Tur tās ar dažādām metodēm tiek izdalītas no izejvielas kā izvilkums, stāsta S. Maļecka.
Pasaulē pētījumi par humīnvielu ietekmi notiekot jau daudzus gadus, Latvijā lauksaimnieki tiem pievērsušies nesen. “Rezultāti ir pretrunīgi,” neslēpj pētniece. Tāpēc saimniekiem esot interesanti redzēt praktiski uz lauka – vai ir ietekme uz ražu un tās kvalitāti vai nav.
Humīnvielas veicina augsnes barības vielu uzņemšanu, derīgo baktēriju aktivizēšanos, stimulē auga augšanu. “Tas nav mēslošanas līdzeklis, bet augšanas veicinātājs acīm neredzamā formā,” uzsver S. Maļecka.
Mēra, sver un skaita
Agronome Vita Cielava, kas pētījumā iesaistījusies kā Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra pārstāve, stāsta, ka jau izvērtēta ar humīnvielām barotās ziemas kviešu šķirnes ‘Edvīns’ sakņu sistēma – “rakām ārā, skalojām, fotografējām, noteicām cukura un slāpekļa līmeni”. Galvenie darbi vēl priekšā vasaras otrajā pusē – “mērīsim vārpas garumu, skaitīsim produktīvos stiebrus un graudu skaitu vārpās, svērsim iegūto ražu un analizēsim graudu kvalitātes rādītājus”.
“Humīnvielu iegūšana un ietekme jau sen tiek pētīta un attīstīta visā pasaulē,” stāsta V. Cielava. Šo vielu koncentrāti aktivizē visus dzīvības procesus augos un ir ieteicami jebkuru kultūraugu audzēšanā. Humīnvielas saturoši produkti palielina minerālmēslu izmantošanas efektivitāti, ļaujot samazināt to devas par 30–40%, saista augsnē smagos metālus, novērš to iekļūšanu augos un ūdenskrātuvēs, samazina pesticīdu un nitrātu uzkrāšanos produktos.
Apiet zivis
Vērgales pagastā tiek pētīta produkta “Impro Grain” iedarbība, ko piedāvā kompānija “Alltech Latvia”. Tās pārstāves Ieva Krakopa un Aiga Kaļva-Avotiņa stāsta, ka firma pamatā nodarbojas ar lopbarības piedevu ražošanu, bet pievērsusies arī ASV izmantotā produkta izplatīšanai. Latvijā šis produkts tiekot piedāvāts pirmo gadu, izmēģinājumi tiek veikti ar ziemas kviešiem un kukurūzu.
“Impro Grain” sastāvā ir galvenokārt rauga produkts un aļģu enzīms, kas nomāc patogēnās sēnītes, darbojas kā bioloģiskais augšanas veicinātājs. Tā lietošana nav alternatīva ķimikālijām, bet – “jo augs ir veselīgāks, jo mazāk “zāļu” tam jālieto”. Ražas pieaugums ar to pabarotiem augiem ir vismaz 10 procenti, liecinot pasaulē veiktie pētījumi.
Izejvielas – aļģu – pārstrāde tiek veikta amerikāņu kompānijai “Alltech” piederošajā rūpnīcā. Aļģu produkti ienākot arī cilvēku pārtikā. “Aļģes ražo neaizvietojamās taukskābes Omega 3. Mēs tās uzņemam ar zivīm, zivis – no aļģēm,” stāsta A. Kaļva-Avotiņa. Samazinoties zivju resursiem, rūpnīca šo ceļu saīsina un taukskābes iegūst pa tiešo no aļģēm.
Nesmādē kūdru
Nelielu platību īpašniekiem plašajā piedāvājumu klāstā ir pieejami arī no Latvijas vietējās izejvielas – kūdras – ražotie “Humi Extra”, “Humi Plus” un “Kūdras eliksīrs”, ko piedāvā SIA “Mikro&Makro”. “Tas ir pilnīgi dabisks augu augšanas veicinātājs. Bez minerālmēslu lietošanas lauksaimniecībā, protams, neiztikt, bet humīnvielu lietošana ir lielisks veids, kā paaugstināt to izmantošanas efektivitāti,” norāda uzņēmuma vadītājas vietniece Dzintra Brokāne. Augšanas veicinātāji esot izmēģināti kartupeļiem, rapsim, graudiem, tomātiem, gurķiem, dekoratīvajām un istabas puķēm un citām kultūrām.
Kategorijas
- Citas ziņas
- Tirgus
- Atbildam lasītājiem
- Laža
- 8778
- Afiša
- Koncerti
- Sports
- Teātris
- Muzejos
- Izstādes
- Citi pasākumi
- Kino
- Balles
- Laikraksta arhīvs
- Video
- Foto
- Reklāmraksti
- Ekonomika
- Veselība
- Lietotāju raksti
- Kriminālziņas
- Kultūra
- Dzeja
- Konkursi
- Dzīvespriekam
- Sports
- Futbols
- Basketbols
- Handbols
- Autosports
- Motosports
- Volejbols
- Vieglatlētika
- Citi sporta veidi
- Florbols
- Hokejs
- Ziemas sporta veidi
- Soču Olimpiskās spēles
- Liepājas amatieru futbola čempionāts
- Lejaskurzemes novadu futbola čempionāts
- Pasaules ziņas
- Vietējās ziņas
- Liepājā
- Latvijas ziņas
- Dienvidkurzemes novadā
- Izglītība
- Sporta sērija "Izrāviens"
- Piedalies konkursā!
- Saeimas vēlēšanas
- Viena diena uzņēmumā
- Izklaide
- Projektu raksti
- Saimnieko gudri
- Atpazīsim melus!
- Kultūras saknes
- Rūpēsimies par vidi
- Mediju kritika
- Eiropā
- Starp divām reformām