Grobiņas pagasta piensaimnieks: Situācija šķita diezgan traģiska

2014. gada 24. jūlijs 10:43

377

Grobiņas pagasta piensaimnieks: Situācija šķita diezgan traģiska

Latvijas piensaimniekiem piederošās pārstrādes rūpnīcas darbu apdraud apgrozāmo līdzekļu trūkums un konkurence ar ārzemju kapitālu. Palīgā tiek aicināti spēcīgākie graudkopji, raksta "Kursas Laiks".

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības (LPKS) “Latraps” biedri kopsapulcē atbalstījuši finanšu investēšanu piena pārstrādes rūpnīcā “Latvijas piens”. Rūpnīca, kas atrodas Jelgavā, pieder trīs Latvijas zemnieku kooperatīviem un darbu sāka 2012. gada jūnija beigās. Uzņēmums pagājušajā gadā pārstrādāja 55 tūkstošus tonnu piena, ražo dažāda veida sieru un industriālos produktus, ko eksportē uz Eiropas valstīm.

“Rūpnīcai trūkst apgrozāmo līdzekļu,” atklāts ir LPKS “Dzēses” valdes priekšsēdētājs Māris Petrēvics. Līdzekļu trūkumu radot piena iepirkuma cena, kas nespēj konkurēt ar citiem iepircējiem. Rīgas un Limbažu piena kombinātā ir Krievijas kapitāls, Tukumā – igauņu, pienu uzpērk arī lietuvieši, norāda M. Petrēvics. Viņš neizslēdz, ka tie piedāvā dempinga cenas. Rūpnīcas piedāvātā cena ir vidēji 25–30 centi par kilogramu, bet daži konkurenti solot vairāk un tam atsaucoties galvenokārt piena lielražotāji. Radušos finansiālo situāciju uz saviem pleciem jāiznes kooperatīvu biedriem, un vadītājs neslēpj, ka vairāki no kooperatīva ir aizgājuši.

No bankām saņemts atteikums piešķirt aizdevumu apgrozāmajiem līdzekļiem, no tām pretimnākšanu neesot ko gaidīt, tāpēc uzrunāts spēcīgais “Latraps”, ar kuru kredītiestādes runājot pavisam citādāk. Citi potenciālie investori neesot uzrunāti.

“Situācija šķita diezgan traģiska,” stāsta Grobiņas pagasta piensaimnieks Visvaldis Kukuks, “Dzēses” biedrs ar 14 gadu stāžu. Piena naudas izmaksa gan neesot kavējusies. Visvairāk baidījies, ka rūpnīca var pieteikt maksātnespēju. Tad diezin vai būtu atgūstams katra zemnieka personīgais ieguldījums rūpnīcas būvniecībā. Ja rūpnīca darbu pārtrauktu, tas sašķobītu arī “Dzēses” pastāvēšanu. V. Kukuks zina, ka daži biedri kooperatīvu pamet, pats arī par to esot domājis, taču pie pašreizējā risinājuma šādu soli nespers. Viņš spriež, ka tas gan būs īslaicīgs risinājums – uz diviem trim gadiem, ja rūpnīca spēs atsperties. Ne pārāk sekmīgās darbības cēlonis, pēc zemnieka domām, ir gan tirgus svārstības un kredīta nasta, gan rūpnīcas vadības sākumā pārvērtētās konkurences un mārketinga iespējas. No plānotajām 300 tonnām piena dienā pārstrādātas tikai 60. Visam pāri ačgārnā ekonomika, kas atkarīga no politiķiem, nevis pašas likumsakarībām.

Piensaimnieks atzīst, ka arī rūpnīcas bankrota gadījumā pienu grāvī nevajadzēs liet – to paņems citi pircēji. Taču kooperatīvs dodot lielāku drošības sajūtu, tur nav situācijas, ka pienu, par ko vienu dienu sola lielu naudu, nākamajā vairs neņem pretī.

“Pārāk daudz jau esam pārdevuši ārvalstu investoriem, ir svarīgi, ka spējam saglabāt Latvijas izcelsmes uzņēmumus mūsu pašu rokās,” lēmumu atbalstīt piensaimniekus pamato LPKS “Latraps” ģenerāldirektors Edgars Ruža. Tas, ka piena pirmapstrāde ir pašu zemnieku rokās, bijis viens no iemesliem, kāpēc apsvērta iespēja investēt.

E. Ruža uzskata, ka uzņēmumam ir liels attīstības potenciāls un investīcijas dos atdevi jau tuvākajā laikā. Viņš skaidro, ka sadarbība izpaudīsies kā finansiāla līdzdalība uzņēmumā un “Latraps” būs “Latvijas piena” dalībnieks ar visām tiesībām sekot līdzi uzņēmuma attīstībai un darbībai.

Plašāk 23. jūlija "Kursas Laikā"!

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Grobiņas pagasta piensaimnieks: Situācija šķita diezgan traģiska

Kategorijas