FOTO: Liepājas muzejā skatāma mākslinieka Edvīna Kalnenieka darbu izstāde
PAPILDINĀTA AR FOTO. Liepājas muzejā, Kūrmājas prospektā 16/18, skatāma Latvijas Mākslas akadēmijas profesora Edvīna Kalnenieka izstāde "Rudens motīvi". Pasteļa gleznu izstādē mākslinieks rāda klusās dabas, ainavas un figurālās kompozīcijas.
Latvijas mākslā Edvīns Kalnenieks (1939) pamatoti tiek uzskatīts par līderi pasteļglezniecībā. Ar pasteli mākslinieks aizrāvies jau jaunībā, apbrīnojot franču glezniecību. Izstādēs mākslinieks piedalās kopš 1966. gada, viņa darbi tikuši izstādīti gan Latvijā, gan ārvalstīs – Krievijā, Ukrainā, Čehoslovākijā, Polijā, Japānā, ASV u.c.
Gleznotājs un pedagogs prof. Edvīns Kalnenieks dzimis Liepāja. Mācījies Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolas Dekoratīvās noformēšanas nodaļā (1953-1958). Studijas viņš turpinājis Latvijas Māksla akadēmijas Glezniecības nodaļā (1958-1964), ko beidz ar diplomdarbu "Dārzā" (vadītājs Eduards Kalniņš). Stažējies Sanktpēterburgā Valsts I. Repina akadēmiskajā mākslas, skulptūras un arhitektūras institūtā un Viļņā.
Profesors Edvīns Kalnenieks kopš 1978. gada ir Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzējs. No 2002. gada līdz 2012. gadam bijis LMA Zīmēšanas katedras vadītājs.
Edvīna Kalnenieka pasteļu glezniecībā vienāda nozīme ir gan krāsai, gan gaismai, gan telpai, gan faktūrai, mākslinieks tās apvieno harmoniskā polifoniskā skanējumā. Mākslinieka darbos jūtama viņa personīgā attieksme pret gleznoto, vai tas ir ābolu grozs, brūnas sēņu cepurītes, vai skaists meitenes augums, viņas sejas izteiksme. E. Kalneniekam gleznās skatāma Latvijas lauku sēta dažādos gada laikos ar tur notiekošajiem rituāliem – kāzām, cūku bērēm, lauku mājas rītu un pavardu. Viņa darbos redzama ir cilvēka klātbūtne, gan padarītais darbs, gan viņa dzīves ritmi – bērnība jaunība, briedums.
Pastelis ir savdabīga, klasiska glezniecības tehnika. Jau no 17. gadsimta Rietumeiropā pastelis tiek uzskatīts par līdzvērtīgu tehniku eļļas glezniecībai. Pasteļa glezniecības uzplauka baroka un rokoko laikā. Tā ir glezniecība ar savu tēmu loku un savu īpašo attieksmi pret skaistumu, ar savu estētiku un poēziju.
Pasteļa pigmenti salīp kopā bez saistvielas, tāpēc pret šo "sauso glezniecību" ir jāizturas ar īpašu attieksmi. Nozīme ir arī gleznas pamatiem un fiksatīvu lietošanai. Ja krāsu pigments ir gaismas izturīgs un stikls aizsargā gleznas virsmu no bojājumiem un putekļiem, tad pasteļa glezna ir noturīga un saglabā sākotnējo izskatu. Atšķirībā no eļļas glezniecības, kurā krāsu pigmentus saistošām eļļām un lakām turpinās ķīmiskie procesi, kā rezultātā darbi nomelnē.
Izstāde skatāma līdz 7. septembrim. Ieeja izstādē – bez maksas.
Astra Dzērve
Liepājas muzeja muzejpedagoģe
Kategorijas
- Citas ziņas
- Tirgus
- Atbildam lasītājiem
- Laža
- 8778
- Afiša
- Koncerti
- Sports
- Teātris
- Muzejos
- Izstādes
- Citi pasākumi
- Kino
- Balles
- Laikraksta arhīvs
- Video
- Foto
- Reklāmraksti
- Ekonomika
- Veselība
- Lietotāju raksti
- Kriminālziņas
- Kultūra
- Dzeja
- Konkursi
- Dzīvespriekam
- Sports
- Futbols
- Basketbols
- Handbols
- Autosports
- Motosports
- Volejbols
- Vieglatlētika
- Citi sporta veidi
- Florbols
- Hokejs
- Ziemas sporta veidi
- Soču Olimpiskās spēles
- Liepājas amatieru futbola čempionāts
- Lejaskurzemes novadu futbola čempionāts
- Pasaules ziņas
- Vietējās ziņas
- Liepājā
- Latvijas ziņas
- Dienvidkurzemes novadā
- Izglītība
- Sporta sērija "Izrāviens"
- Piedalies konkursā!
- Saeimas vēlēšanas
- Viena diena uzņēmumā
- Izklaide
- Projektu raksti
- Saimnieko gudri
- Atpazīsim melus!
- Kultūras saknes
- Rūpēsimies par vidi
- Mediju kritika
- Eiropā
- Starp divām reformām