Jaunietis: Aizputē šobrīd aktuālākais būtu atbalstīt jauniešu auditoriju
Šajā nedēļas nogalē trīs dienu garumā Aizpute svin savus pilsētas svētkus. Tie pulcēs kopā tagadējos aizputniekus, satiksies sen neredzēti draugi un paziņas, pie vecākiem atbrauks kādā citā Latvijas pilsētā mītošās atvases, kurām kāda nozīmīga mūža daļa pagājusi vienā no romantiskākajām Kurzemes mazpilsētām. Kāda ir Aizpute šo cilvēku atmiņās un ko viņiem tā nozīmē šodien – par to runājām ar dažādu paaudžu aizputniekiem.
Aizputes Jauniešu "Ideju mājas" vadītāja Paula Āboliņa-Ābola ir iedzimta aizputniece. Jauniete uzskata: "Ir pārāk maz darīts Aizputes tēla spodrināšanā. Gribam, piemēram, lai Aizpute ceļotājiem nebūtu tikai caurbraucamā pilsēta, kur iegriezties, dodoties no Rīgas uz Liepāju, uz galvaspilsētu vai Kuldīgu." Viņa kopā ar domubiedriem vēlas veidot mūsdienīgu Aizputes tēlu, izceļot vērtības.
Jaunietis Nauris Zeltiņš uz Aizputi brauc reizi nedēļā no Saldus un šeit regulāri pavada trīs dienas. Viņš iesaistās un palīdz dažādos projektos, fotografē, filmē. Te, "Jauniešu mājā", viņam ir sava skaņu ierakstu studija. Jautāts, kādēļ jauns cilvēks izvēlējies savu dzīvi saistīt ar mazpilsētu, uz kuru jābraukā, puisis nosaka: "Visi te riktīgi draudzīgie! Visi grib piedalīties. Un lai man nestāsta, ka te jaunam cilvēkam nav ko darīt!" optimistiski saka N. Zeltiņš. "Aizpute attīstās pareizā virzienā, šī vieta ir gluži kā tāda radošā oāze, jo te ir tik daudz, kā sevi pierādīt mākslā un attīstīt!". Taču, protams, ir lietas, ko uzlabot, uzsver jaunietis. "Aizputē šobrīd aktuālākais būtu atbalstīt jauniešu auditoriju, kas ir pilsētas nākotnes veidotāji. Aizputei ir jākļūst par vietu, kur atbraucot gūsti mieru, lai te ir forši dzīvot," saka saldenieks.
Jauniešu idejai par Aizputi kā mākslas pilsētu piekrīt arī uzņēmēja, viesu nama un mākslas veikaliņa "Mētras māja" saimniece, Valda Drulle. "Aizpute ir pietiekami pievilcīga un romantiska vieta!" viņa uzsver. "Tā kā te ir daudz iestāžu, kas veiksmīgi darbojas mākslas un kultūras jomā, pilsēta varētu kļūt par tādu kā mākslas centru," domā V. Drulle.
Aizputes mākslas skolas direktors Armands Ausmanis Aizputē ir no 1975. gada – pietiekams laiks, kad savām acīm redzēt daudz pārmaiņu pilsētas sejas vaibstos. Un viņš to apstiprina: "Toreiz jau nebija kā tagad! Toreiz ielās bija bedrītes, varēja lietus laikā pa peļķēm lēkāt, tagad bedrīšu vietā smuks, līdzens bruģītis!" Viņš ļoti slavē pilsētas vadības centienus Aizputi sakopt, padarīt vizuāli pievilcīgāku gan pašiem iedzīvotājiem, gan domājot par tūrismu.
Daudz plašāk "Kursas Laika" 8. augusta numurā!
Kategorijas
- Citas ziņas
- Tirgus
- Atbildam lasītājiem
- Laža
- 8778
- Afiša
- Koncerti
- Sports
- Teātris
- Muzejos
- Izstādes
- Citi pasākumi
- Kino
- Balles
- Laikraksta arhīvs
- Video
- Foto
- Reklāmraksti
- Ekonomika
- Veselība
- Lietotāju raksti
- Kriminālziņas
- Kultūra
- Dzeja
- Konkursi
- Dzīvespriekam
- Sports
- Futbols
- Basketbols
- Handbols
- Autosports
- Motosports
- Volejbols
- Vieglatlētika
- Citi sporta veidi
- Florbols
- Hokejs
- Ziemas sporta veidi
- Soču Olimpiskās spēles
- Liepājas amatieru futbola čempionāts
- Lejaskurzemes novadu futbola čempionāts
- Pasaules ziņas
- Vietējās ziņas
- Liepājā
- Latvijas ziņas
- Dienvidkurzemes novadā
- Izglītība
- Sporta sērija "Izrāviens"
- Piedalies konkursā!
- Saeimas vēlēšanas
- Viena diena uzņēmumā
- Izklaide
- Projektu raksti
- Saimnieko gudri
- Atpazīsim melus!
- Kultūras saknes
- Rūpēsimies par vidi
- Mediju kritika
- Eiropā
- Starp divām reformām