Par triju Baltijas tautu vienotības garu pirms 25 gadiem
22. augustā plkst. 17 liepājnieki un pilsētas viesi ir aicināti Liepājas muzeja nodaļā „Liepāja okupāciju režīmos” K.Ukstiņa ielā 7/9 piedalīties pasākumā, kas veltīts leģendārai triju tautu vienotības paraugstundai – "Baltijas ceļa" atcerei.
Plkst. 17 bijušajā Tautas frontes Liepājas nodaļas mītnē K. Ukstiņa ielā 7/9 paredzēts atklāt Latvijas Valsts arhīva un Latvijas Tautas frontes muzeja speciālistu veidoto ceļojošo izstādi „Tautas vienotība ceļā uz neatkarību”, dalīties atmiņās par pieredzēto un piedzīvoto akcijā „Baltijas ceļš”.
Izstāde atspoguļo Latvijas Tautas frontes veikumu ceļā uz neatkarību. Tā veidota kā vēsturiska retrospekcija, parādot Latvijas Tautas frontes darbību un tās organizētās norises.
Fotoliecībās un dokumentos parādīta gan Liepājā dibinātā Latvijas cilvēktiesību aizstāvēšanas grupas „Helsinki-86” darbība, gan 1989. gada Baltijas valstu akcija „Baltijas ceļš”, Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšana 1990. gada 4. maijā, 1991. gada janvāra barikādes un augusta pučs.
Īpašu akcentu izstādei piešķir Pētera Jaunzema fotogrāfijas, kurās redzami liepājnieki akcijā „Baltijas ceļš” 1989. gada 23. augustā netālu no Bauskas.
Pēc izstādes svinīgās atklāšanas, plkst. 18 muzeja pagalmā koncertēs postfolka grupa „Zari”, kuras skanīgo bāzi veido sintezatori, akordeons, akustiskā ģitāra, pūšamie instrumenti un perkusijas. Paši grupas pārstāvji apgalvo, ka „visskaidrāk latviešu kultūras un pasaules uztveri atspoguļo tautasdziesmas un, savienojot seno melodiju ar mūsdienu ritmiem un sajūtu vibrācijām, rodas jauna, mūsdienīga tautasdziesma ar nezūdošu sakni tajā.”
1939. gada 23. augustā Padomju Savienības un Vācijas ārlietu ministri – Vjačeslavs Molotovs un Joahims fon Ribentrops parakstīja līgumu, kas ietekmēja Eiropas un visas pasaules likteni. Šis pakts un tā slepenie papildprotokoli noteica Padomju Savienības un Vācijas ietekmes sfēras un noveda pie Otrā pasaules kara uzsākšanas, kā arī pie triju Baltijas valstu – Igaunijas, Latvijas un Lietuvas – okupācijas.
50 gadus vēlāk – 1989. gada 23. augustā trīs valstu iedzīvotāji pie Baltijas jūras pārsteidza visu pasauli, sadodoties rokās un kopīgi pieprasot Molotova-Ribentropa pakta slepeno papildprotokolu publisko atzīšanu un Baltijas valstu neatkarības atjaunošanu.
Vairāk nekā 2 miljoni cilvēku sadevās rokās, izveidojot 600 km garu ķēdi no Tompea pils pakājes Tallinā līdz Ģedimina torņa pakājei Viļņā. Akcija „Baltijas ceļš” bija patiess un emocionāls notikums, kādus pasaules vēsturē grūti atrast. Šī akcija bija triju tautu un valstu vienotības paraugstunda, patriotisma un ticības paraugstunda.
„Baltijas ceļš” dokumentārais mantojums iekļauts UNESCO programmas "Pasaules atmiņa" starptautiskajā reģistrā. Tas ir apliecinājums, ka pasaulē šis fenomens – triju valstu spēja apvienoties masveidīgā, bet miermīlīgā akcijā, lai paustu savu nostāju un sasniegtu mērķi – ir atzīts par kaut ko ļoti īpašu. Starptautiskā sabiedrība ir apliecinājusi šīs akcijas nozīmi visā pasaulē.
Izstāde „Tautas vienotība ceļā uz neatkarību” skatāma līdz 28. septembrim. Ieeja pasākumā un izstādē ir bez maksas.
Sandra Šēniņa
Liepājas muzeja galvenā speciāliste
Kategorijas
- Citas ziņas
- Tirgus
- Atbildam lasītājiem
- Laža
- 8778
- Afiša
- Koncerti
- Sports
- Teātris
- Muzejos
- Izstādes
- Citi pasākumi
- Kino
- Balles
- Laikraksta arhīvs
- Video
- Foto
- Reklāmraksti
- Ekonomika
- Veselība
- Lietotāju raksti
- Kriminālziņas
- Kultūra
- Dzeja
- Konkursi
- Dzīvespriekam
- Sports
- Futbols
- Basketbols
- Handbols
- Autosports
- Motosports
- Volejbols
- Vieglatlētika
- Citi sporta veidi
- Florbols
- Hokejs
- Ziemas sporta veidi
- Soču Olimpiskās spēles
- Liepājas amatieru futbola čempionāts
- Lejaskurzemes novadu futbola čempionāts
- Pasaules ziņas
- Vietējās ziņas
- Liepājā
- Latvijas ziņas
- Dienvidkurzemes novadā
- Izglītība
- Sporta sērija "Izrāviens"
- Piedalies konkursā!
- Saeimas vēlēšanas
- Viena diena uzņēmumā
- Izklaide
- Projektu raksti
- Saimnieko gudri
- Atpazīsim melus!
- Kultūras saknes
- Rūpēsimies par vidi
- Mediju kritika
- Eiropā
- Starp divām reformām