Latvijai - 94, sveicam!

2012. gada 18. novembris 00:49

1050

Svētdien, 18. novembrī, Latvijas Republika svin 94. jubileju jeb proklamēšanas gadadienu. Apsveicam!

"Lai Latvija varētu piedzīvot izaugsmi, būtu jāmainās paaudzei. Ir nepieciešams jau šodien investēt jauniešos, attīstot viņu rīcībspēju, patstāvīgu domāšanu un emocionālo inteliģenci, lai mainītos iesīkstējusi politiskā lēmējvara un izpildvara. Turpmāk valsts sekmīgu attīstību noteiks pieejamie resursi un cilvēku zināšanas. Man gribētos ticēt, ka mēs nepazaudēsim savas valsts tradīcijas, kultūru un cilvēkus, kas ir noteicošais faktors etnosa pastāvēšanā" - Pāvels Jurs, Liepājas 15. vidusskolas pedagogs, Liepājas Universitātes pedagoģijas doktorants.

"Gribētu Latvijai novēlēt pašaizliedzīgus cilvēkus, kas cīnās par valstiski svarīgām lietām. Otra lieta, kas ir skaidrs - nākotnē mūžīgi mūžos Latvijai jāpaliek nacionālai valstij. Tur pat nekādu variantu nevar būt - tikai latviešu kā valsts valoda un ar atbilstošu godu un pielietojumu ikdienā" - Arnolds Treide, politiski represētais.

"Lai labklājība ir tepat mūsu Latvijā - te taču ir tik skaista vieta, tik brīnišķīga daba, jūra. Lai dzīve kļūst labāka un taisnīgāka" - Staņislava Biezina, Liepājas Latviešu kultūras biedrības "Rūta" priekšsēdētāja.

"Mani priecē lauku iedzīvotāju spīts, kad neskatoties uz grūtībām, paliekam laukos - dzīvojam, strādājam, ražojam" - Inga Ratniece, Grobiņas novada lauku attīstības speciāliste.

"Protams, gribētu stabilāku ekonomiku. Tās personas, kas vilcienu pagaidām vada, to neizdarīs. Ir jāuzlabo dzīves apstākļi" - Madars Razma, sportists.

"No sirds vēlu Latvijai sagaidīt mājās savus aizbraukušos tautiešus. Lai jaunieši, uzaugot savā zemē, redz iespējas palikt, realizēties un dzīvot savā valstī un tai par godu" - Daira Kārkliņa, Liepājas Jaunatnes centra vadītāja.

"Gudri, kārtīgi un ražīgi strādājot, arī šeit ir jāiet uz augšu. Mums ir tik skaista daba! Un mazai valstij ar savām problēmām ir vieglāk tikt galā" - Ēriks Putra, ZS "Pīlādži" saimnieks.

"Būsim lepnāki, arī mums ir daudz, ar ko lepoties, un tas būtu jāuzsver. Arī izejot no krīzes, mums ir jāpaņem līdzi tas labākais no tās un jāmācās no šīm pieļautajām kļūdām. Tādējādi spēsim kļūt tikai labāki" - Ģirts Vagotiņš-Vagulis, biedrības "Pāvilostas laivas" valdes loceklis.

"Latvijas nākotne mums aug te - bērnudārzā. Kādi viņi izaugs, tāda būs valsts nākotne. Bērni jau izjūt savu piederību Latvijai, redz, ka audzinātājas nēsā pie apģērba lentītes karoga krāsās, un arī paši tā dara. Vecākajai un vidējai paaudzei šajos svētkos bija jāiedzīvojas no jauna, un šķiet, ka nu jau tas ir noticis" - Ina Dalbiņa, Priekules bērnudārza "Dzirnaviņas" vadītāja.

FAKTI:

Latvijas Republika tika proklamēta 1918.gada 18.novembrī plkst.16 Otrajā pilsētas teātrī, tagadējā Latvijas Nacionālajā teātrī.

Latvijas Tautas padome, atzīdama sevi par vienīgo augstākās varas nesēju Latvijas valstī, pasludināja, ka "Latvija, apvienota etnogrāfiskās robežās (Kurzeme, Vidzeme, Latgale), ir patstāvīga, neatkarīga, demokrātiski republikāniska valsts, kuras Satversmi un attiecības ar ārvalstīm noteiks tuvākā nākotnē Satversmes Sapulce, sasaukta uz vispārēju, abu dzimumu tiešu, vienlīdzīgu, aizklātu un proporcionālu vēlēšanu tiesību pamata".

Šo notikumu lielā mērā sekmēja Pirmā pasaules kara notikumi Krievijā, Vācijā, Anglijā un citās valstīs.

1918.gadā pēc Brestļitovskas līguma parakstīšanas starp padomju Krieviju un Vāciju visu Latvijas teritoriju okupēja vācu karaspēks. 1917.gada septembrī latviešu politisko partiju vadītāji nodibināja kopēju organizāciju - Demokrātisko bloku. Otra politiskā organizācija bija Latvijas Pagaidu nacionālā padome, kurā ietilpa lielākā politiskā partija - Latvijas Zemnieku savienība (LZS). Neatkarīgās Latvijas valsts proklamēšanas tiešais impulss bija Vācijas impērijas sabrukums.

1918.gada 9.novembrī Vācijā izcēlās revolūcija, un ķeizars aizbēga uz Holandi. 11.novembrī Vācija parakstīja pamiera noteikumus.

Šajā pašā dienā Anglijas ārlietu ministrs lords Artūrs Balfūrs vēstulē Latviešu Pagaidu nacionālās padomes Ārlietu nodaļas vadītājam Zigfrīdam Annai Meierovicam rakstīja: "Viņa Majestātes valdība ir raudzījusies ar visdziļāko līdzjūtību uz latviešu tautas centieniem un viņas gribu atsvabināties no vācu jūga. Tā ar prieku atkal apliecina savu gatavību dot pagaidu atzīšanu Latviešu nacionālajai padomei kā "de facto" neatkarīgai iestādei līdz laikam, kamēr Miera konference liks pamatus brīvības un laimes jaunam laikmetam priekš Jūsu tautas."

Tad Latvijā sākās aktīva politiskā rosība. Rīgā, Suvorova ielā 3, divi LZS pārstāvji - Kārlis Ulmanis un Miķelis Valters - un divi sociāldemokrātu pārstāvji - Fricis Menders un Pauls Kalniņš - vienojās par brīvas, demokrātiskas un liberālas valsts proklamēšanu.

1918.gada 17.novembra vakarā tika nodibināts Latvijas priekšparlaments, Tautas padome, kurā apvienojās gan Demokrātiskā bloka, gan Latvijas Pagaidu nacionālajā padomē ietilpstošās partijas.

1918.gada 18.novembrī Tautas padome Nacionālā teātra telpās proklamēja Latvijas Republikas neatkarību.

Neraugoties uz baltvācu muižniecības atklāti negatīvo attieksmi, divas mazākas baltvācu partijas ieguva pārstāvniecību Latvijas Tautas padomē, un pirmajā valdībā bija viens ministrs vācietis.

Tautas padomē bija pārstāvētas visas politiskās partijas, izņemot lieliniekus un galēji labējos. Pirmā pagaidu valdība bija pilsoniska. Taktisku apsvērumu dēļ sociāldemokrāti izšķīrās palikt ārpus valdības.

Par Latvijas pirmo Ministru prezidentu Tautas padome ievēlēja Zemnieku savienības līderi Kārli Ulmani. Par ārlietu ministru kļuva Zigfrīds Anna Meierovics. Par Tautas padomes prezidentu un līdz ar to arī par valsts pagaidu galvu tika izraudzīts advokāts Jānis Čakste.

Toreiz jaunās valdības situācija bija ļoti sarežģīta: tās rīcībā nebija nekāda varas aparāta. Vissvarīgākais uzdevums bija izveidot savus bruņotos spēkus, bet Vācijas armijas vadība kavēja mobilizācijas pasākumus un drīzāk bija gatava iznīcināt savus ieroču krājumus, nekā nodot tos jaunajai valstij.

Jaunajai valdībai nebija gandrīz nekādu iespēju un līdzekļu novērst sarkano strēlnieku uzbrukumu, kurā Rīga tika ieņemta 1919.gada janvārī. Cīņa ar Pētera Stučkas padomju valdību un Bermonta vadītajiem vācu un krievu dumpiniekiem 1919.gadā saliedēja ap jauno valdību plašas tautas masas, un tā turpināja pastāvēt 22 gadus, lai atkal atdzimtu pēc 50 gadu ilgas okupācijas.

Par godu Latvijas Republikas proklamēšanai šodien jāizkar valsts karogs.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Latvijai - 94, sveicam!

Kategorijas