Latvijas un Vācijas pētnieki palīdzēs sikspārņu izpēti izvīstīt no "bērnu autiņiem"

2014. gada 19. augusts 14:06

Rucavas novada Papē Ornitoloģisko pētījumu centrā turpmākos piecus gadus rudens migrācijas sezonā darbosies pasaulē pirmais speciāli sikspārņu ķeršanai izveidotais lielizmēra murds, kas ļaus gredzenot ievērojamu skaitu šo lidojošo zīdītāju un tādējādi iegūt vērtīgas ziņas par to migrācijas ceļiem un ziemotnēm. Murds otrdien, 19.augustā, Papē tika svinīgi atklāts, piedaloties projektā iesaistītajiem Latvijas un Vācijas zinātniekiem, kā arī citiem ārvalstu partneriem.

Caur Latviju migrējošo sikspārņu izpēte tuvākajos gados sniegs atbildes uz daudziem līdz šim neatbildētiem jautājumiem par šo zīdītāju fizioloģiju un migrāciju, pārliecināts Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) asociētais profesors, pieredzējušais sikspārņu pētnieks Gunārs Pētersons.

Murds izveidots, Latvijas Universitātes (LU) Bioloģijas institūtam sadarbojoties ar Berlīnes Leibnica institūtu dzīvnieku pētījumiem nebrīvē un savvaļā (Leibniz-Institut für Zoo- und Wildtierforschung). Projektu pilnībā financē Vācijas puse. Turpmākajos piecos gados šo murdu izmantos zinātnieki no LU Bioloģijas fakultātes, Berlīnes Leibnica institūta, kā arī LLU Veterinārmedicīnas fakultātes.

Pētniekus interesē virkne līdz šim neskaidru jautājumu. Piemēram – vai migrācijas laikā sikspārņi, līdzīgi kā putni, enerģiju smeļas tauku rezervēs, vai arī intensīvi barojas pārlidojumu laikā, medījot kukaiņus? Vai migrācijas laikā sikspārņa fizioloģiskais stāvoklis, piemēram, imūnsistēma, atšķiras no tā, kāds tas ir vasarā?

Pateicoties putnu gredzenošanai, ornitologi salīdzinoši daudz zina par putnu migrāciju, bet sikspārņu izpēte visā pasaulē vēl ir „bērna autiņos”. Tas tādēļ, ka pasaulē ir maz vietu, kur sikspārņus pietiekamā skaitā var noķert apgredzenošanai migrācijas lidojuma laikā. Pape ir apzināta un mērķtiecīga izvēle murda izvietošanai, jo ir viena no piemērotākajām vietām Eiropā, kur migrējošus sikspārņus iespējams ķert masveidā.

Pape ir unikāla, jo šeit vērojams tā dēvētais „pudeles kakla” efekts, kad dienvidrietumu virzienā migrējošo putnu un sikspārņu straume koncentrējas šaurā sauszemes joslā starp Baltijas jūru un Papes ezeru. Kur iespējams, sikspārņi cenšas lidot meža tuvumā, tādēļ jaunais murds uzbūvēts tieši virs priežu jaunaudzes jūras krastā.

Ziņojumi tiek saņemti par vidēji vienu no 250 gredzenotajiem sikspārņiem, tādēļ būtiski apgredzenot pēc iespējas vairāk īpatņu. Jaunajā murdā, kas sasniedz 15 metru augstumu, vienā naktī būs iespējams noķert līdz pat 1000 migrējošo zīdītaju.

Informācija par sikspārņu migrācijas ceļiem pētniekiem ir ļoti būtiska, jo var palīdzēt sikspārņu aizsardzībai. Pasaulē aizvien pieaug vēja elektrostaciju skaits, bet vēja turbīnas ir viens no migrējošo sikspārņu būtiskākajiem bojāejas iemesliem. Zinātnieki lēš, ka vien Vācijā vēja ģeneratori gadā laupa dzīvību vidēji 300 000 sikspārņiem sezonā, ja vien migrācijas laikā rudenī šīs ierīces netiek izslēgtas.

Sikspārņu gredzenošana joprojām ir vienīgā metode, kas ļauj izsekot sikspārņu migrācijas pārlidojumiem. Ja putnus iespējams aprīkot ar satelītraidītājiem, tad sikspārņiem to nelielā svara dēļ šī metode pagaidām nav piemērota, skaidro G.Pētersons.

Traucējums, ko sikspārņiem un putniem nodara gredzenošana, ir nenozīmīgs pret zināšanām, ko pētnieki iegūst, lai pilnveidotu sugu aizsardzību.

„Mazajā” putnu ķeršanai paredzētajā murdā, kas Papē darbojas kopš 1992.gada, visas migrācijas sezonas laikā patlaban var noķert ne vairāk par 600 īpatņiem. Tādēļ līdz šim ir iegūtas apmierinošas ziņas vien par vienas Latvijas sugas – Natūza sikspārņa migrācijas ceļiem un ziemotnēm, bet jaunais murds ļaus pietiekamā skaitā noķert un apgredzenot arī citas Latvijas migrējošās sugas – rūsgano vakarsikspārni, kā arī mazo vakarsikspārni, divkrāsaino sikspārni, pigmejsikspārni un pundursikspārni.

Latvijā gredzenoti sikspārņi jau iepriekš ļāvuši iegūt unikālu informāciju par mūsu sikspārņu dzīvi. Joprojām pasaules līmenī nepārspēts ir sikspārņa tāllidojuma rekords – Papē gredzenots īpatnis atrasts Francijas dienvidos 1905 kilometru attālumā, liekot zinātniekiem pārskatīt iepriekšējos priekšstatus par pārlidojumos veiktajiem attālumiem un konkrētās sugas ziemošanas vietām.

Latvijā gredzenoti Natūza sikspārņi ļāvuši pierādīt šīs sugas ziemošanu plašā areālā no Beniluksa līdz Ziemeļitālijai, Šveices dienvidiem un Francijas rietumiem. Tāpat noskaidrots, ka migrējoši īpatņi diennaktī veic apmēram 50 kilometru garus pārlidojumus.

Kopš 1985.gada Papē noķerti vairāk nekā 16000 sikspārņu no visām Latvijā sastopamajām sugām, taču līdz ar jaunā murda uzstādīšanu šis skaits būtiski pieaugs.

Sikspārņi ir vienīgie zīdītāji, kuri spējīgi lidot. Pie sikspārņu kārtas pieder vairāk nekā 1100 sikspārņu sugu. Latvijā sastopami 16 sugu sikspārņi, puse no tām ir migrējošas. Visas Latvijā un Eiropā sastopamās sugas ir aizsargājamas.

Visi Latvijas sikspārņi ir izmēros nelieli vai sīki dzīvnieki, lielākais – rūsganais vakarsikspārnis – sasniedz tikai prāvas peles izmērus. Visi Latvijas sikspārņi ir naktī aktīvi dzīvnieki, kuri pārtiek no kukaiņiem. Tie jūtīgi reaģē uz pārmaiņām apkārtējā vidē, kas izraisa barības bāzes – kukaiņu – samazināšanos vai palielināšanos.

Oskars Keišs

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Latvijas un Vācijas pētnieki palīdzēs sikspārņu izpēti izvīstīt no "bērnu autiņiem"

Kategorijas