Rekurzeme.lv ARHĪVS

FOTO: Grobiņā apskatāma izstāde par Jaunmoku pils pērli – podiņu krāsni

ReKurZeme, portāls

2012. gada 16. novembris 10:05

715
FOTO: Grobiņā apskatāma izstāde par Jaunmoku pils pērli – podiņu krāsni

Zentas Mauriņas piemiņas istabās Grobiņā līdz 26. novembrim apskatāma izstāde "Jaunmoku pils pērle – apgleznotā podiņu krāsns".

Piemiņas istabu vadītāja Maija Rolava atklāj, ka šovasar viesojoties Jaunmoku pilī pat nav pamanījusi šo īpašo krāsni, kam šobrīd veltītā izstāde apskatāma piemiņas istabās. Krāsns ir īpaša ar to, ka sastāv no 130 podiņiem un uz katra no tiem ir īpašs zīmējums, kuros attēlota Rīga un Jūrmala 19. gadsimta beigās. "Mākslinieks bijis sava amata meistars, jo zīmēt ar porcelāna krāsu uz glazēta krāsns podiņa nav tas pats, kas zīmēt ar zīmuli vai ogli uz papīra," norāda M. Rolava.

Krāsni 1901. gadā izgatavojuši ģipša un keramikas fabrikā "Zelm&Bohem", un tā tika izstādīta Rīgas 700. jubilejas svinībās. Vēlāk atdāvināta Rīgas mēram Džordžam Armitstedam, kurš to novietojis savā medību pilī Jaunmokās, kur tā atrodas vēl šodien, pastāsta piemiņas istabu vadītāja.

M. Rolava uzsver to, cik nemainīga pils vērtība tā bijusi, jo laiku gaitā mainījušies īpašnieki – Armitsteds ēku pārdeva jau pēc trim gadiem – un pāri gājuši divi pasaules kari, bet tā nemainīgi palikusi savā vietā. Lai gan reiz, lai paglābtu no iznīcības, bijis plāns to pa kluso nojaukt. Brīvvalsts laikā Jaunmokās atradusies bērnu sanatorija. Gan Pirmajā, gan Otrajā pasaules karā pilī atradās vācu hospitāļi, tad to pārņēmuši krievu boļševiki. Padomju gados ēkā bijis gan veikals, gan traktoristu stacija. "Tai laikā pils ļoti nodzīvota, jo kā traktoristiem apnikusi viena istaba, tie gāja uz otru un krāsns malu izmantojuši, lai attaisītu alus pudeles," vēsturi atstāsta M. Rolava. Vietējie, to pamanot, vērsās ar lūgumu pārcelt krāsni uz tā laika Latvijas PSR Vēstures muzeju, bet netika saņemts Ministru Kabineta rīkojums. Entuziastu grupa jau pa nakti bija salikusi stalažas apkārt un grasījās nojaukt krāsni pa kluso, bet kāds no vietējiem, kas sapratis, ka tā tiks nodarīts vēl lielāks posts, nolēmis izsaukt miliciju, lai krāsni glābtu.

1996. gadā krāsns ieguvusi Valsts nozīmes kultūras un mākslas pieminekļa statusu.