Kas ir Teodors Breikšs?

Sestdien 20. septembrī no pulksten 10:00 līdz 16:00 Jaunliepājā notiks Teodora Breikša ielas svētki. Gatavojoties svētkiem, organizētāji noskaidrojuši, kas bijis Teodors Breikšs, jo iemūžinot šī vīra piemiņu, 1932.gadā Liepājā viņa vārdā nosaukta iela, kas iepriekš bija Valujeva iela.
Teodors Breikšs bija izcila un gaiša personība. Zemnieka dēla dzīves gājums aizsākās Vecpiebalgas pusē 1855.gada 26.jūlijā. Pēc Kuldīgas skolotāju semināra beigšanas enerģijas un cēlu ideju pilns T.Breikšs 1884.gadā pārcēlās uz Liepāju. Šeit viņš sāka strādāt par skolotāju un audzinātāju pilsētas elementārskolā, daudz laika veltot sabiedriskajam un ārpusskolas darbam.
Būdams talantīgs cilvēks, viņš strauji kāpa pa karjeras kāpnēm. Ieguvis kolēģiju reģistratora dienesta pakāpi, T.Breikšs strādāja par guberņas sekretāru, titulārpadomnieku, veica citus ierēdņa darbus. Ilgus gadus T.Breikšs bija Liepājas Izglītības nodaļas priekšnieks, bet 1902.gadā kļuva par pilsētas valdes locekli, atbildēja par apgaismošanu un bruģēšanu. Kādu laiku bija pilsētas galvas pagaidu vietnieks īpašiem gadījumiem un līdztekus strādāja par skolotāju.
Teodors Breikšs pilsētu pie jūras gribēja redzēt latvisku, pastāvēja uz to, lai skolās būtu latviešu klases, lai Liepājā būtu latviešiem domāti kultūras pasākumi. Viņš nesaudzīgi cīnījās ar vietējiem vāciešiem, un sevišķi krasi tas izpaudās pilsētas domes vēlēšanās. Ne velti 1906.gadā viņu ievēlēja Liepājas domē un līdz 1914.gadam viņš bija pilsētas galvas palīgs, kā arī atradās konservatīvās latviešu domnieku grupas priekšgalā. Noteikti jāpiemin, ka 1909.gadā T.Breikšs bija īpašas deputācijas sastāvā, kas devās uz Pēterburgu, lai apstiprinātu projektu par brīvostas nodibināšanu, vadīja Būvkomisiju un citas komisijas. Breikšam piederējis arī noteicošais vārds kredītiestādēs.
T.Breikšs tika ievēlēts par Kurzemē pirmo miertiesnesi. Līdz tam Baltijā tā bija baronu privilēģija. Ar godprātīgu darbu Teodors Breikšs bija iemantojis Krievijas valdības uzticību, un viņam daudz ko izdevās paveikt latviešu labā.
Sākoties Pirmajam pasaules karam, no pilsētas izsūtīja toreizējo galvu Albertu Volgemutu un viņa vietā ievēlēja T.Breikšu (1914.-1915.g.). Tas bija saviļņojošs notikums. Pirmo reizi par pilsētas galvu kļuva latvietis. Pēc viņa ierosinājuma tika nodibināta Liepājas Latviešu biedrība, kura savā pārziņā pārņēma daudzas Labdarības biedrības funkcijas un pienākumus. Viņš lika pamatus arī pastāvīgam latviešu teātrim, organizēja latviešu namsaimniekus un nodibināja Namsaimnieku biedrību.
Apzinīgā pilsētas administratora un patriota darbs bija svētīgs, viņa izveidotās organizācijas plauka un pilnveidojās. Administrācija un pilsētas ierēdņi cienīja Breikšu, viņš izpelnījās atzinības, tika apbalvots ar trešās pakāpes Annas ordeni.
1922.gadā Teodora Breikša dzīvei pāršalca mūžības vēji. Vēl dzīvs būdams, Breikšs latviešu sabiedrībai novēlēja daļu savas mantas. No viņa personiskajiem ietaupījumiem nodibināja divas stipendijas mācību iestādēs un uzcēla viņam pieminekli.
Informāju sagatavoja:
Linda Bērziņa
www.idejubode.lv
Kategorijas
- Citas ziņas
- Tirgus
- Atbildam lasītājiem
- Laža
- 8778
- Afiša
- Koncerti
- Sports
- Teātris
- Muzejos
- Izstādes
- Citi pasākumi
- Kino
- Balles
- Laikraksta arhīvs
- Video
- Foto
- Reklāmraksti
- Ekonomika
- Veselība
- Lietotāju raksti
- Kriminālziņas
- Kultūra
- Dzeja
- Konkursi
- Dzīvespriekam
- Sports
- Futbols
- Basketbols
- Handbols
- Autosports
- Motosports
- Volejbols
- Vieglatlētika
- Citi sporta veidi
- Florbols
- Hokejs
- Ziemas sporta veidi
- Soču Olimpiskās spēles
- Liepājas amatieru futbola čempionāts
- Lejaskurzemes novadu futbola čempionāts
- Pasaules ziņas
- Vietējās ziņas
- Liepājā
- Latvijas ziņas
- Dienvidkurzemes novadā
- Izglītība
- Sporta sērija "Izrāviens"
- Piedalies konkursā!
- Saeimas vēlēšanas
- Viena diena uzņēmumā
- Izklaide
- Projektu raksti
- Saimnieko gudri
- Atpazīsim melus!
- Kultūras saknes
- Rūpēsimies par vidi
- Mediju kritika
- Eiropā
- Starp divām reformām