Ceļotkāres blakne – suvenīri

2014. gada 19. novembris 07:00

1383

Cilvēks, kam nav vaļasprieku, kolekcionārus neizprot. Sak, ieciklējušies uz kaut ko, šķiež naudu un enerģiju niekiem. Savukārt krājēji un vācēji pārliecinājušies, ka nekas neraisa tik daudz pozitīvu emociju kā iemīļotās kolekcijas papildināšana un ar to saistītais izziņas process. Nereti tas iet roku rokā ar cilvēka dzīvesveidu un pasaules uztveri.

Lai bērni un kaķis netiktu klāt
Raimonds Skudrovskis atzīst, ka viņa šķīvju kolekcija vairojas diezgan haotiski. Kad pašam vai kādam no draugiem izdodas pabūt ārzemēs. “Aizraušanās ir ar ģeogrāfisku ievirzi, jo pēc izglītības esmu ģeogrāfs. Ceļot ļoti patīk, esmu pabijis daudz vairāk valstīs, nekā tās pārstāvētas šķīvīšos. Kolekcija sāka veidoties, kad jau izbraukāta daļa Eiropas.”
Agrāk aizbraucis kaut kur un, kā jau to dara daudzi, vedis mājās suvenīriņus – štruntiņus bez koncepcijas, un tie ātri izmētājušies. Beigās nobriedusi doma, ka jāizvēlas kaut kas viens, paliekošs, kas turklāt neaizņemtu daudz vietas.
Dekoratīvos šķīvīšus pielietot, protams, var, bet ikdienā uz galda tādus gan parasti neliek. Ja nolūkotajam šķīvītim nāk līdzi krūzīte, nopirkts tiek viss komplekts. Krūzītei nereti īsāks mūžs, jo tā tiek praktiski izmantota. Lai netrāpītos pa rokai bērniem un kaķim, pagaidām dekoratīvie trauki glabājas kastēs, kas novietotas pietiekoši augstu, bet Raimondam ir plāns dzīvoklī izveidot aktīvo stūrīti ar vairāku līmeņu plauktiem, kur kolekciju glīti sakārtot.
Kolekcija apzināti aizsākta 1998. gadā. Norvēģiju prezentējošs suvenīršķīvis izvēlēts, jo norvēģi pārliecinājuši: tur populārās troļļu figūras latviešiem varot nest negatīvu enerģiju. No tuvākajām kaimiņvalstīm pārstāvēta Polija un Krievija, bet viens no izteiksmīgākajiem – šķīvis no Horvātijas.
“Nav man ne no Lietuvas, ne Igaunijas, kaut gan tur būts vairākkārt. Zinu, ka Lietuvā savulaik tika tirgots glīts šķīvītis ar valsts kontūrām un viņu karoga krāsām, bet pats tur tādu neesmu pamanījis. Arī Liepājas šķīvja man vēl nav. Acīmredzot tāpēc, ka tas jebkurā brīdī dabūjams. Ja pārvākšos uz dzīvi citur, tad gan būs,” nosmej kolekcionārs.

Patīk ceļot arī bez komforta
Skudrovski cenšoties ceļot pēc iespējas biežāk. “Tas ir viens no iemesliem, kāpēc mēs ar sievu sadraudzējāmies un pēc tam apprecējāmies. Komforts un galamērķis nav svarīgs, galvenais – izbaudīt brīvību un neskartas dabas skaistumu. Pēdējā laikā ceļojam kopā ar bērniem, jo viņiem taču ir jāredz pasaule. Mums ļoti patīk atpūsties Latvijā, piemēram, Dinsdurbes apkārtnē pie Embūtes. Par interesantām vietām, piemēram, Zvārdes poligonu, izdevies uzzināt laikrakstos. Šovasar sasniedzām ļoti teiksmainas vietas – Slujas ezeru Rendas apkārtnē un Bindžu ezeru Embūtē.
“Nākamvasar droši vien dosimies uz Bavāriju: vienpadsmitgadīgajam dēlam un septiņgadīgajai meitai, kas dzimuši, auguši līdzenumā, jāzina, kā izskatās kalni. Parasti ceļojam ar mašīnu, nakšņojam teltīs. Nevis viesnīcā, kur trokšņo jautras tūristu kompānijas. Tas ir tik lieliski – no rīta atvērt telti un ar kafijas tasīti rokās izbaudīt dabas skaistumu!”
Mudināts atcerēties kādu spilgtu atgadījumu saistībā ar kolekciju, Raimonds atkal piemin Ziemeļzemi. “Norvēģijā palikām bez automašīnas – sasitām. Tur remontēt būtu sanācis nenormāli dārgi, un vajadzēja pēc rezerves daļām braukt uz Latviju. Pēckrīzes laikā naudas bija maz, bet mājās jātiek. Nācās sēsties uz prāmja nelegāli, lai nokļūtu Tallinā. Sarunāju ar latviešu bāleliņiem un ar mugursomu, kurā bija Norvēģijā pirktais šķīvītis, sarāvies čokurā, paslēpos pie autobusa bagāžas.”

Vākšana iekodēta jau horoskopā
Lielākā daļa šķīvju liecina par iepazītām vietām Eiropā, daži atvesti no Āzijas valstīm. Vismaz deviņdesmit procenti trauku ieradušies no zemēm, kur jau būts, citi atgādina par nākamo ceļojuma galamērķi.
“Pašlaik gaidu suvenīru – kolekcijas rozīnīti no Kambodžas, kur aizbraucis brālēns. Viņam ir uzticēta misija – atvest šķīvīti no plaukstošās tūrisma zemes. Bez tā man acīs rādīties nevarēs,” klāsta liepājnieks un neslēpj, ka pēc horoskopa ir dzimis Žurkas gadā, tāpēc patīk krāt un vākt.
Šī nav viņa pirmā kolekcija, bērnībā krātas markas, monētas, sērkociņu etiķetes, nozīmītes, vimpelīši, automobiļu modelīši. Daudz kas no tā esot nodots bērnu lietošanai.
“Ar sakrātajiem šķīvīšiem nevienā izstādē vēl neesmu piedalījies, ar monētām gan. Numismātu klubos notika apmaiņa, gadus piecpadsmit šajās aprindās neesmu grozījies, jo tas periods ir beidzies. No manu paziņu loka, šķiet, šķīvjus neviens nekolekcionē, bet vakaros, ejot gar apgaismotiem logiem, nevilšus esmu pamanījis plauktus ar sakārtotiem interesantiem šķīvjiem.”
Pret Raimonda aizraušanos dzīvesbiedrei iebildumu neesot, jo robu ģimenes budžetā šis hobijs neradot. Mājienu par šķīvi kā dāvanu dzimšanas vai vārda dienā Raimonds nevienam nav devis, bet, uzzinot, ka kāds kaut kur dodas, gan palūdz atvest. Kaut vai vislētāko, to katrs var atļauties. “Lielbritānijas kroņa zemē Gērnsijā pats neesmu bijis, bet šī sala ilgu laiku bija mana drauga dzīvesvieta. Tas nekas, ka šķīvīti viņš atveda vismazāko, toties dārga piemiņa. Vērtība ir sirdī, ne naudā.”

+ 14

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Ceļotkāres blakne – suvenīri

Kategorijas