Dabas spēks Aizputes sirdī

2014. gada 19. novembris 07:00

1765

Bišu inde, bebru dziedzeru uzlējums, zemes tauki, smiltsērkšķu, brūkleņu, melleņu, sulas, ārstnieciskais ievārījums locītavām – tā ir tikai neliela daļa no aizputnieces Agneses Abersones plašā dabas un veselības produktu klāsta, kas katru dienu pieejams pašā Aizputes centrā.

Darba pilnas rokas
Ārstnieciskais ievārījums locītavām gatavots no pirmajiem pavasara priežu pumpuriem, stāsta A. Abersone. To iecienījis arī pašas vīrs – priede līdz ne tikai locītavām, bet visai organisma veselībai. Ievārījuma gatavošana aizņem diezgan daudz laika – pumpuri jāizmērcē un tad trīs stundas jāvāra cukura sīrupā. “Visam klāt jāierēķina vēl darbietilpīgais pumpuru vākšanas process,” paskaidro tirgotāja.
Šī recepte aizgūta no kāda žurnāla, kur bijis rakstīts par veselību, bet pārējie gardumi “ražošanas uzņēmuma mājas apstākļos” piedāvājuma klāstā ir oriģinālreceptes. “Visu produkciju lasu un gatavoju pati – man dzīve to iemācīja.” Lai dabas veltes salasītu un pagatavotu, pārdevēja pie darba liek arī savu vīru un dēlu. “Viena pati jau nevaru paspēt – brīžiem sanāk strādāt arī pa naktīm. Agri ceļos, lai paspētu.”

Stiprina un ārstē
“Šeit ir upeņu suliņa,” uz glīti sakārtotām pudelītēm norāda tirgotāja un turpina izrādīt sarūpēto: “Smiltsērkšķu sīrups ir ļoti veselīgs, it sevišķi maziem bērniem. Tas uzlabo imūnsistēmu un palīdz, ja ir saaukstējies. Lūk, irbeņu ievārījums – tas sirdij ļoti labs, ārstē arī bronhītu. Pīlādžu sula – der pie saaukstēšanās. Šeit brīnišķīgais cidoniju sīrups. Te zemāk izliktas cidoniju sukādes, ko var piedāvāt bērniem konfekšu vietā,” klāsta A. Abersone un atbild apstiprinoši uz jautājumu, vai pati cidonijas žāvējusi.
Uz galda redzamas tumšas nelielas burciņas – bišu inde. “Tādu var nopirkt arī aptiekās, tur tā ir tūbiņās. Ziemā bitēm ir atbirums, mirušajām bitēm galviņās ir inde – tās izžāvē, samaļ kafijas dzirnaviņās, pārlej ar četrdesmitgrādīgu šņabi un notur trīs nedēļas,” par ārstnieciskā šķidruma rašanos stāsta A. Abersone. Ar to var ieziest locītavas un lietot arī kaulu sāpēm. Dabīgās produkcijas gatavotāja teic, ka arī pati lieto daudz ko no tā, ko piedāvā citiem – īpaši iecienījusi smiltsērkšķu sulu. Tā rudens un ziemas laikā, kad apkārt klejo vīrusi un baktērijas, stiprina organisma aizsargspējas. “Vislabāk to atšķaidīt ar ūdeni vai pieliet pie tējas. Nedaudz – pēc garšas. Man šeit ir kārtīgs koncentrāts, dikti skābs. Cits jau paņem tāpat un iedzer vienu muti. Tomēr, lietojot kopā ar ūdeni, cilvēks uzņem arī šķidrumu, kas ik dienu jāuzņem ne mazāk kā divus litrus.” Tirgotāja teic, ka arī pati ik dienas pieturas pie veselīga dzīvesveida, tomēr ģimenē vīrs visvairāk uzturā lieto dabas veltes.

Izdevīgāk pie mājām
Aizputniece atceras, ka dabas veltes sākusi gatavot pirms aptuveni 15 gadiem. Pirms tam viņa tirgojusi gaļu Liepājas Pētertirgū. “Tad tur kaut kā viss beidzās un es iesāku tirgoties laukā – ar lociņiem, ķiplokiem, skābenēm. Jā, bija arī tāda “skābeņu ēra”. Mārrutkus sākām paši gatavot. Pamazām, pamazām viss aizgāja. Sortimentu arvien papildināju. Sākumā tas nebija tik liels.”
Šajā pavasarī A. Abersone piedalījusies gadatirgū Aizputē un nolēmusi pie mājām arī palikt un uz Liepāju vairs nebraukāt. “Aizputē nekas šāds nav bijis,” teic brīvo nišu pamanījusī pārdevēja. Iepriekš katru rītu braukāju uz Liepāju un vakarā mājās. Reizēm šeit ietirgoju mazāk nekā Liepājā, toties man ir vieglāk – sāku darbu pirms deviņiem, bet agrāk man nācās braukt uz tirgu krietni agrāk.”
Tirgotāja savā “postenī” ir katru dienu un šādu režīmu plāno visu ziemu. “Ziemas aukstajā laikā arī nākšu, protams, ja būs stiprs sals, zem mīnus 20 grādiem, tad gan ne. Manis piedāvātais sortiments ir aktuālāks ziemā.” Vasarā produkciju nomainīs meža ogas un gailenes. Tagad no meža veltēm piedāvājumā audzētās un savvaļas dzērvenes. “Audzētās ir cietākas. Rakstīts, ka tās satur vairāk vitamīnu, bet konservatīvāki ļaudis joprojām jautā sulīgākās – savvaļas ogas.” Izejvielas – ogas un čiekuri – tiek lasītas Aizputes apkārtnē, vairāk uz Apriķu pusi, atklāj pārdevēja. Dzērvenes ievāktas Alsungas pusē.

Labākā reklāma – atsauksmes
Ļaudis visvairāk jautā zemes taukus, pīlādžu sulu, priežu čiekuru sīrupu un bebru dziedzeru uzlējumu. “Zemes tauki der gan iekšējām, gan ārējām kaitēm – muguras sāpēm, imūnsistēmai, bet priežu sīrupu lieto, kad ir saaukstēšanās.”
Cilvēki tikai tagad sāk pierast pie šādas produkcijas, novērojusi pārdevēja. Vairāk tiek atzītas priežu čiekuru ārstējošās īpašības.
“Kopumā pirktspēja ir švaka, pēdējā laikā tā mazliet, mazliet ir uzlabojies, bet arī ne jūtami,” vērtē A. Abersone. Viņa atklāj, ka nopelnīt spēj tikai, lai nopirktu pašu nepieciešamāko. “Tas arī mūsdienās ir ļoti daudz. Nevar jau vairs salīdzināt, kā kādreiz bija – pat ne uz pusi.
Labākā reklāma ir “no mutes mutē,” prāto tirgotāja. Ļoti patīkamas labas atsauksmes: “Priežu pumpuru ievārījumu piedāvāju, kad kāds bērns bija saaukstējies. Pēc tam saņēmu pateicību. Arī čiekuru sīrups cilvēkiem patīk.”

+ 4

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Dabas spēks Aizputes sirdī

Kategorijas