Rekurzeme.lv ARHĪVS

Rasma Vītola jubilejā saskaita, ka palīdzējusi pasaulē nākt aptuveni 15 tūkstošiem mazuļu

LIENE GINTERE

2014. gada 24. novembris 07:00

18358
Rasma Vītola jubilejā saskaita, ka palīdzējusi pasaulē nākt aptuveni 15 tūkstošiem mazuļu

“Esmu gandarīta,” savā jubilejā teic Aizputes ginekoloģe akušiere Rasma Vītola. Sveikt 75 gadu jubilejā viņu bija ieradušies tagadējie un bijušie darbabiedri. “Kolēģi bijuši mana ģimene gan priekos, gan bēdās. Dzemdību nodaļā mēs strādājām kā viens tandēms,” saka gaviļniece, kura palīdzējusi pasaulē nākt aptuveni 15 tūkstošiem mazuļu.

Jubilāre 55 dzīves gadus veltījusi medicīnai un saviem pacientiem, tāpēc sarunu ar “Kursas Laiku” R. Vītola sāk, sakot: “Man ir ļoti patīkami, kad mammas, kuras pie manis dzemdējušas, atved savus bērnus. Nu jau arī mazbērni nāk. Tad mazliet tā iekut sirsniņā un aizskaras kāda stīdziņa.”

500 dzemdību gadā
Aizputes slimnīcā par ginekoloģi akušieri R. Vītola strādājusi kopš 1969. gada līdz pat tās likvidēšanai 2007. gadā. Uz slimnīcu atnākusi tūlīt pēc Rīgas Medicīnas institūta absolvēšanas – tā lēmusi valsts sadale. “Pabeidzu Vispārējo ārstniecisko fakultāti. Šeit tajā laikā vajadzēja ginekologu.” Pēc institūta dakteris Jānis Skrastiņš, Dailes teātra Artūra Skrastiņa tēvs, iemācījis visu praktisko pusi. Kopš Aizputē vairs nav Dzemdību nodaļas, ginekoloģei katru dienu ir ambulatorās pieņemšanas.
Jautāta, vai var saskaitīt, cik daudz dzemdību pieņēmusi, ginekoloģe teic: “Sākumā skaitīju, pirmos gadus bija aptuveni 500 dzemdības gadā. Divdesmit gados tie ir 10 tūkstoši – tātad kādi 15 tūkstoši varētu būt. Laika gaitā dzemdību palika aizvien mazāk. Nodaļu likvidēja arī tāpēc, ka gadā bija vien 150 dzemdības.”
Aizputes slimnīcas Dzemdību nodaļā viņa pieņēmusi tik daudz dzemdību, ka kādu konkrētu dokumentu atrast ir gandrīz vai neiespējami. “Manā nodaļā dzimis arī mūziķis Andris Ērglis. Uz viņa 30 gadu dzimšanas dienu es vecajos žurnālos vēlējos atrast viņa vēsturi, bet neizdevās, jo man dokumentācijas žurnālu ir ļoti, ļoti daudz.”

Darbs sniedz prieku
“Kas darbā ir grūtākais?” jautā “Kursas Laiks”. “Man jāsaka: tagad vairs nekas. Visgrūtākais bija, kad dzemdību nodaļā biju viena pati. Tad man nebija ne nakts, ne diena. Dzemdības ir neparedzamas, tāpēc arī savu dzīvi nevarēju plānot. Kad daktere Ingrīda Circene aizgāja uz Saeimu, es paliku viena pati. Visi plāni bija vienīgi ar darbu dzemdību nodaļā. Viss gāja tādā kā karuselī. Tagad man ir dienas darbs – nedēļas nogales brīvas, svētku dienas brīvas – ļoti mierīgi.” Atskatoties uz to laiku, jubilāre teic, ka ir gandarīta.
“Man ļoti patīk mans darbs! Domāju – ja man nepatiku, es arī tagad nestrādātu. Es tiešām ar prieku eju un daru savu darbu. Kad vēl bija Dzemdību nodaļa – tas bija vislielākais prieks. Katras dzemdības sagādāja lielus uztraukumus, bet arī daudz pozitīvu emociju,” pastāsta R. Vītola.