Informācija tīmeklī nerūsē

2014. gada 24. novembris 07:00

170

“Jaunieši ļoti bieži nepārdomāti publicē internetā savas un citu fotogrāfijas. Viņi nepadomā par to: pat ja tūliņ tās izdzēš, nekas vairs nav atsaucams. Tikko foto ir tīmeklī, to vēl pēc 20 gadiem varēs atrast,” skaidro Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas “Cert.lv” pārstāvis Vilnis Tukums.

“Piemēram, ja kāds kādā ballītē nofotografē savu draugu, kurš piedzēries un atrodas nejēdzīgā pozā, un šo foto ievieto internetā, to vēl pēc piecpadsmit gadiem varēs izmantot nomelnošanas kampaņā politikā, kad šis draugs kandidēs no valdošās partijas saraksta,” ar piemēru skaidro V. Tukums, jautāts, kādas ir biežākās kļūdas, ko cilvēki pieļauj internetā. Pirms kādu foto publicēt 10 reizes jāapdomā, jo, tikko tas ievietots, to vairs nekad nevar padarīt par nebijušu, uzsver uzņēmuma pārstāvis.
“Kaut vai tā pieejama vien nelielam personu lokam, nekad nevar zināt – vai kāds no draugiem šo bildi nav pavairojis vai pārpublicējis tālāk.” Viņš uzsver to, ka rūpīgi jāseko līdzi tēlam, kādu mēs par sevi veidojam internetā. “Jaunieši ir arī lieli maksimālisti – ja 13 gados tīnim uznācis tāds posms, kad aktuāla smaga mūzika ar visām līdzi nākošajām izpausmēm – auskariem un ekscentriskām frizūrām, bet pēc laika viņš nomierinās un izdomā uzsākt karjeru bankā, bildes, kas publicētas pusaudžu gados, kandidējot uz amatu, var būt izšķirošas, lai saņemtu noraidījumu,” piemēru iztēlo V. Tukums.

Skaidrot, ne aizliegt
Vēl lielākam riskam, kas var izraisīt daudz ļaunākas sekas, sevi pakļauj tehnoloģiju lietotāji, kas nododas “sekstingam” – savu kailfoto un seksuāla rakstura ziņu apmaiņai. Uz šiem ziņojumiem jāattiecas kā pret jebkuru internetā publicētu foto – tas vairs nav atsaucams, strikts ir V. Tukums. “Tad jāpadomā – cik ļoti es uzticos otram cilvēkam, lai viņam nodotu tik kompromitējošus attēlus.”
“Kā rīkoties vecākiem?” jautā “Kursas Laiks”. “Domāju, ka vecākiem nevajadzētu reaģēt kardināli un pilnībā aizliegt piekļuvi internetam un telefonam vai datoram. Tas ir strupceļš, jo jaunietis tā vai citādi tomēr piekļūs šīm ierīcēm,” atbild speciālists. Drastiski aizliegumi, viņaprāt, radīs aizvien lielāku plaisu attiecībās ar bērniem. Tā vietā vecākiem būtu jārunā par sekām un riskiem, ko raisa neapdomīga interneta lietošana.

Nelietot vienu paroli
Bērniem nav jāaizliedz interneta vietnēs, piemēram, “Facebook.com”, publicēt bildes, jo tas ir viens no socializēšanās veidiem, bet ir jādomā, ko publicēt, un jāsaprot, ka tur ir arī tāda lieta kā privātuma iestatījumi, norāda V. Tukums. Sociālie tīkli piedāvā iespēju izveidot dažādas grupas, piemēram – draugi, paziņas, ģimene, kolēģi un līdzīgi, un sevis publicēto saturu dalīt ar noteiktiem cilvēkiem. “Konkrēti “Facebook”, ja neviena grupa nav norādīta, tad tur ievietotās bildes un cita informācija ir redzama pilnīgi visiem. Tātad – ierakstot manu vārdu “Google” interneta meklētājā, pat neesot nekādā sakarā ar mani, visa mana “siena” jeb tas, ko izvēlos ievietot savā “Facebook” kontā, pilnīgi visiem ir publiski aplūkojams. Tas, protams, attiecas ne tikai uz šo sociālo tīklu,” norāda “Cert.lv” pārstāvis.
Līdztekus jau minētajam interneta lietotājiem svarīgi ir izvēlēties drošas jeb grūti atminamas paroles, turklāt katrai vietnei izmantot savu paroli, atgādina V. Tukums.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Informācija tīmeklī nerūsē

Kategorijas