Rekurzeme.lv ARHĪVS

Tumsā ar vestēm spīd kā jāņtārpiņi

IEVA KUPŠE

2014. gada 26. novembris 07:00

227
Tumsā ar vestēm spīd kā jāņtārpiņi

Par atstarotāju lietošanu pēdējo nedēļu laikā runāts daudz un dikti, tomēr joprojām ir cilvēki, kas izvēlas tos nelietot, pat atrodoties neapgaismotās vietās ārpus apdzīvotām vietām. Tā tas nav Plocē, par to pārliecināta Broņislava Vintere, kura redz, kā vietējie nodrošinājušies ar vestēm, atstarotājiem un LED lampiņām.

“Lietojam, lietojam,” pārliecināti uz jautājumu, vai lieto atstarotājus, atbild ploceniece B. Vintere. Dēls vecākiem sagādājis vestes, kas ir gan mājās, gan automašīnā un tumšajā laikā tiek izmantotas. “Daudz jau gan pa lauku nestaigājam, jo kur nu vairs manā vecumā daudz pa nakti apkārt jāstaigā? Līdz septiņiem esmu veikalā, un tad jau jādodas pie miera,” viņa stāsta.
Vestes bijušas jau, pirms izdots likums, ka tām jābūt. “Spīdam pa gabalu jau padsmit gadus,” smej Broņislava. Vīram pat darba biksēm sānos iestrādātas atstarojošās svītras. Mājās esot arī ap roku liekamie un piekabināmie atstarotāji, tomēr vestes esot ērtākas un pamanāmākas. Viņa priecājas, ka Ploces veikalā tagad nopērkami LED lukturīši un vietējiem ir iespēja iegādāties arī tos. “Iet un paspīdina, lai šoferīši, kuri brauc pretī, redz – drošībai jābūt,” pārliecināta veikalniece.

Labāk būt redzamam
Plocei cauri iet Ventspils–Grobiņas šoseja, un tāpēc ir svarīgi, lai iedzīvotāji būtu redzami. Broņislava novērojusi, ka visiem ir atstarotāji, it īpaši grādīgās dziras mīļotājiem. “Visiem tādas vestes, ka prieks. Nezinu, vai policija sadevusi vai paši kaut kur sagādājuši, bet galvenais – ir, kad staigā pa tumsu apkārt te pa ceļmalu.”
Broņislava pati ar automašīnu nebrauc, bet vīrs gan, un tad, blakus sēžot, sieva palīdzot ieraudzīt gaismu atstarojošos elementus. “Braucu un skatos, vai kāds iet, un tad jau veste palīdz. Kad izskrien stirna vai buks, tad neko nevar redzēt un līdzēt vairs. Lapsai vismaz acis nospīd,” vērtē ploceniece.
Viņa atceras arī laikus, kad atstarotāji nav bijusi obligāta prasība un visi staigājuši bez tiem. “Visi gāja, un nemaz tik daudz jau to negadījumu nebija, lai arī mašīnas un traktori te daudz braukāja. Bet tagad ar visiem atstarotājiem pat nobrauc.” Atbildēt, kāpēc tā, Broņislava gan nespēj. “Nekas jau nav mainījies, daba un tumsa jau tāda pati, bet labāk, protams, ja esi pamanāms tumsā. Kādreiz, kad nedzīvoju tepat virs veikala, tad uz Ziem­upi pēc darba gāju arī bez atstarotāja un nekas nebija. Ar riteni braucu, un neviens virsū nebrauca, tagad gan vajag cepures, cimdus ar atstarotājiem, gaismiņas priekšā, aizmugurē, bet ar visu spīdēšanu drošības nav,” spriež Broņislava.
Kādreiz ceļmalās uzreiz bijis skaidrs, ka policisti stāv, jo tikai viņiem bija zaļās atstarojošās vestes. Tagad nevar būt drošs, vai tik kāds nav parūpējies par savu drošību ar šādas vestes palīdzību. “Un piebremzē,” uzsver sieviete. Apkārt staigājošiem suņiem gan atstarotājus viņa neesot pamanījusi, pati arī dažreiz palaižot mazo sunīti brīvsolī, un tas dodas meklēt saimnieku pa pēdām uz Ploces otru galu, kur top ģimenes pirtiņa. “Saož un skrien, būs ar’ jāpieliek kāds atstarotājs,” nosmej Broņislava.