Pašu kurināmais attaisnojas

2014. gada 1. decembris 07:00

757

SIA “Aizputes Komunālais uzņēmums” katlumāja ar siltumu apgādā teju visu pilsētu. Skurstenis kūp, apkures sezona sākusies. “Šķelda kā kurināmais sevi ir attaisnojis gadu gaitā. Par kurināšanu mums galva nesāp, bet siltuma parādi gan vēl palikuši,” “Kursas Laikam” sacīja Aizputes novada domes priekšsēdētājs Aivars Šilis.

Nomaļu šķelda – labākā
“Šķelda kā vietējais kurināmais katlumājā kurināšanai tiek izmantota jau no 1998. gada. Aizputei nav pievadīts gāzes vads, tādēļ arī apkures katlus rekonstruēja, pārejot uz apkuri ar šķeldu,” stāsta uzņēmuma valdes locekle Vēsma Martuzāne.
Aizputes Komunālā uzņēmuma katlumājā Skolas ielā 5a šobrīd uzstādīti divi 3,0 MW ūdenssildāmie katli ar kustīgo ārdu priekškurtuvēm. Viena katliekārta ir divus, bet otra – sešus gadus veca. Daudzi procesi automatizēti, tāpēc katlumājā “Kursas Laiks” sastapa tikai katlu iekārtas operatoru Robertu Dambi. “Šobrīd maiņā izkurinām mazliet vairāk par 60 kubikmetriem šķeldas, bet, ja temperatūra noslīdēs vairāk zem nulles, tad izies visi simts kubikmetri,” lēš R. Dambis. Katlumāju apkalpo pieci darbinieki, bet maiņā kurinātāja pienākumus veic viens katlu operators.
Šķeldas patēriņš atkarīgs no saražotā siltuma daudzuma. Ja ziema silta, tad izlietojums mazāks. “Pagājušajā sezonā izkurinājām 13 tūkstošus kubikmetru šķeldas. Gads no gada krietni atšķiras. Visu šķeldas daudzumu mēs uzreiz nevaram nopirkt, jo tāda finansējuma nav, arī tik lielas šķeldas novietnes nav. Iepirkuma līgumos ir noteikti kurināmā piegādes grafiki tā, lai rezervē šķeldas būtu apmēram diviem mēnešiem,” pastāsta V. Martuzāne.
Šobrīd SIA “Aizputes Komunālais uzņēmums” iepērk nomaļu šķeldu, kas ir ievērojami labākā kvalitātē, bez piemaisījumiem, un arī siltuma atdeve katliem esot labāka par meža šķeldu. R. Dambis atminas laiku, kad kurināta meža šķelda. “Bija grūti dabūt vajadzīgo temperatūru. Tagad ir pavisam cita lieta, deg rūkdama,” smaida katlu operators. Teju 10 gadu laikā Aizputē izmēģināti visdažādākie šķeldas veidi, līdz palikuši pie nomaļu šķeldas.
“Mežus izzāģē, un koku pārstrādes cehi ir visapkārt. Gala produkts šķelda rodas neizbēgami. Tā būtu jāpatur Latvijā – jāizkurina pašu katlumājās, nevis par lielu cenu jāizved ārpus Latvijas. Tad mums nebūs jāuztraucas, ka, pieaugot katlumāju skaitam, kuras kā kurināmo izmanto šķeldu, kurināmais varētu pietrūkt,” atzīst V. Martuzāne.

Parādu pieaugums apstājies
Iedzīvotāju parādi par siltumenerģiju ir visas Latvijas problēma, tostarp Aizputes uzņēmuma . “Vislielākais parādu lēciens bija ekonomiskās krīzes laikā, kad ievērojami kritās iedzīvotāju maksātspēja, jo daudzi zaudēja darbu un bija spiesti izbraukt no Latvijas. Šobrīd lielais parādu pieaugums ir apstājies. Cīnāmies ar veco parādu nastu,” saka V. Martuzāne.
SIA “Aizputes Komunālais uzņēmums” parādu piedziņu tiesas ceļā atliek kā pēdējo pārrunu līdzekli ar iedzīvotājiem. “Vispirms jau mēģinām vienoties mutiski un rakstiski par parādu atmaksas grafikiem, un, ja iedzīvotāji tos pilda – viss ir kārtībā. Parādu piedziņa ir galējais līdzeklis, ja neredzam citas iespējas, kā līdzekļus atgūt,” pauž V. Martuzāne.
Lai arī parādu pieaugums apstājies, kopēja parādu nasta par siltumenerģiju Aizputes iedzīvotājiem ir liela. 1. oktobrī parādi par siltumenerģiju bija 52 240 eiro. Tūlītēju atrisinājumu problēmai uzņēmuma vadītāja neparedz.

+ 1

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Pašu kurināmais attaisnojas

Kategorijas