Dīvānu atstāj sliņķiem

2014. gada 1. decembris 07:00

530

Aptuveni 30 nūjotājus šīs ziemas aukstākā diena neatturēja doties vienā no diviem biedrības “Nūjo ar vēju” divu gadu jubilejas pārgājieniem un mērot sešu vai 10 kilometru distances. “Nūjošanā nav svarīgi noietie kilometri vai ātrums, vissvarīgākais ir tas, ka tu sevi esi pacēlis no dīvāna, sācis ar kaut ko nodarboties,” uzsver viena no biedrības dibinātājām Ilona Kila.

Slēpošana bez slēpēm
“Nūjošana ir tas pats, kas distanču slēpošana, tikai bez slēpēm,” smejas nūjotāja ar aptuveni piecu gadu pieredzi Inga Papirte no Grobiņas. “Man vīri vienmēr prasa: “Kur slēpes atstāji?”, es tad atbildu: “Atstutēju mežā”.” Nūjotājas aizraušanās aizsākusies tad, kad darba dēļ atbrīvojušās rīta stundas un I. Papirte vēlējusies tās izmantot lietderīgi. “Vissvarīgākā bija iespēja uzturēties svaigā gaisā, jo man bija sēdošs darbs pie datora, vēlējos tikt ārā, dabā.”
“Kāpēc parastas pastaigas vietā nolēmāt ņemt līdzi arī nūjas?” jautā “Kursas Laiks”. “Man nebija biedru, tāpēc divus paņēmu,” atjoko grobiņniece. Viņa pastāsta, ka ar nūjām gājējs dzen sevi uz priekšu, ir lielāka slodze un tiek nodarbināts viss ķermenis. “Citādi rokas vienkārši karājas gar sāniem. Nūjošana ir tas pats, kas lēna skriešana, tikai nav tik liela slodze uz mugurkaulu,” skaidro I. Papirte. Parasti viņas maršruts ir aptuveni 10 kilometrus garš – no Grobiņas līdz Liepājas robežai jeb enkuram. Distanci viņa pievārē aptuveni divās stundās. “Jā, tad iesvīst var.”

Aukstums nebaida
“Biedrībā esmu jauniņā, nūjoju kopš maija. Iesāku, jo pēc operācijas man nepieciešams vingrināt kāju,” pastāsta Rita Dandzberga. Nūjas viņa nenoliek arī ziemā, jo, kad kustas, aukstums netraucē. “Vaina jau nav laika apstākļos – nepieciešams piemēroti saģērbties,” papildina R. Dandzbergas meita Inga Zāle. Abas teic, ka nu jau aizrāvušās un iegājušas azartā – vasarā vislabāk tīk sportot Liepājas pludmalē, bet ziemā nūjošanai piemērotāks ir netālu esošais veloceliņš.
“Kāpēc man patīk nūjot? Tāpēc, ka nav, ko darīt. Trīs lietas – strādā, nūjo un nedari neko – viss! Tad dzīve ir piepildīta,” smaida Gaida Ķerve.
Nūjošanu izbaudīt var arī vienatnē, apliecina Laura Pērkone, kura katru otro vai trešo dienu viena pati nostaigā aptuveni piecus, sešus kilometrus – gar jūrmalu vai pa ieliņām “Laumas” rajonā. Citreiz apņemšanās doties ceļā nav pārāk liela, bet, kad to pārvar, ir liels gandarījums, saka L. Pērkone.

Pēc darba – pie nūjām
Lai sāktu nūjot, ir tikai viens obligāts priekšnosacījums – ir jāvēlas kustēties, pārliecināts biedrības “Nūjo ar vēju” vadītājs un nūjošanas instruktors Imants Ločmelis. “Svarīgi – lai cilvēks spēj pārvarēt savu slinkumu un organizēt sevi.” Jautāts, kā ģērbties šādā laikā, kad termometra stabiņš ir zem nulles, nūjošanas eksperts smaidot teic, ka to, kā pareizi ģērbties, iesācējs sapratīs ātri vien. “Tas ir arī ļoti individuāli, atkarībā no tā, cik enerģiski katrs kustas.”
Instruktors pastāsta, ka nūjas ir nepieciešamas tāpēc, lai izkustinātu un nodarbinātu ķermeņa augšdaļu. Pareizi apgūstot nūjošanas tehniku, līdz pat 47 procentiem palielinās noslogojums, salīdzinot ar tāda paša tempa iešanu. “Nūjas nodrošina arī muguras rotāciju, kas ļoti labi ir mugurkaulam. Pēc grūtas darba dienas “nostrādājot” 15 kilometrus, cilvēks ir atpūties. Šī visa lieta ir tēmēta uz atbrīvošanos un stresa noņemšanu,” skaidro biedrības vadītājs.

Ar dziesmu uz lūpām
Ilonai Kilai starp biedrības dalībniekiem ir vislielākais nūjošanas stāžs, pie viņas savulaik mācījies arī I. Ločmelis. “Tā kā viņam ir garas kājas, viņš skrēja man pa priekšu, un es viņam aiz muguras,” smejas nūjotprasmes meistare. Viņa “Kursas Laikam” atklāj, ka patiesībā nevis kāju garums, bet sportiskā sagatavotība atbild par ātrumu, tomēr kāju garums arī ir nozīmīgs faktors.
I. Kila nūjo kopš 2005. gada, laika, kad sāka iznākt žurnāls “36,6°C” – tur bijuši pirmie raksti par šo nodarbi, kas viņu iedvesmojuši uzsākt mācības. Jautāta, vai var nūjot arī bez speciālas mācīšanās, instruktore teic: “Var, bet es citreiz redzu, ka cilvēkiem tehnika nav pareiza, tāpēc ir jāmācās, jo ir lietas, kas jāzina.” Laika apstākļi nav šķērslis, piekrīt arī I. Kila – nūjot var kaut vai pa sniegu. Arī speciālu elpošanas knifiņu nav – “ja cilvēki nūjojot savā starpā var sarunāties, tas ir labs ātrums”. “Man bija grupa, kur mēs gājām dziedādami! Galvenais ir elpot un neaizturēt elpu,” joko instruktore.
“Kad lauku cilvēki gaužas, ka ir ļoti nostrādājušies, es saku: “Paņem nūjas un pusstundu panūjo! Tu redzēsi, ka visi muskuļi nostāsies savās vietās un otrā dienā pēc kartupeļu stādīšanas vairs mugura nesāpēs!”,” pastāsta ilggadējā nūjotāja.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Dīvānu atstāj sliņķiem

Kategorijas