Nataļja Vecvagare: "Ukraiņi karo arī par mums!"

2014. gada 3. decembris 07:00

138

Nataļja Vecvagare: "Ukraiņi karo arī par mums!"

Sociālajā tīklā “Facebook” izveidotās domubiedru grupas “SOS palīdzība Ukrainas armijai” Liepājas koordinatore Nataļja Vecvagare darbojas tikai divas nedēļas, bet pirmā silto drēbju krava jau nogādāta Rīgā. Tur komplektējas pirmā Latvijas brīvprātīgo palīdzības krava Ukraiņu brīvprātīgajiem bataljoniem.

Pret Putina agresiju
“Esmu baltkrieviete, pa ceturtdaļai krieviete. Manu vectēvu no vācu gūsta atbrīvoja padomju armija, un nekad neesmu kaunējusies 9. maijā nolikt ziedus padomju armijas karavīru piemiņai. Neesmu gājusi tajās pompozajās sanāksmēs, kurās kūda cilvēku pret cilvēku, bet gāju piemiņas vietā godināt cilvēkus, kuri atbrīvoja manu radinieku. Nekad nebiju domājusi, ka nāksies izvēlēties pusi, jo līdz Ukrainas karam nebija tāda nepieciešamība. Šobrīd man viss ir skaidrs. Ja Krievija vieglu roku sākusi brāļu karu Ukrainā, tad Latviju var iznīcināt pat nedomājot. Ir jāsaprot, ka tie brīvprātīgie, kuri, nežēlojot savu dzīvību, cīnās Ukrainā, cīnās arī par mūsu neatkarību. Silti cimdi un zeķes ir tas, ar ko varam palīdzēt,” saka N. Vecvagare.
Jaunā sieviete nenoliedz, ka apzinās savas nostājas sekas pat labāk nekā citi. “Nevienam nav noslēpums, ka Liepājā dzīvo arī cilvēki ar uzskatiem, līdzīgiem Osipovam. Es nebaidos, jo esmu sabiedrībā pietiekami redzama persona un, otrkārt, palīdzēt Ukrainas karavīriem ir Latvijas Aizsardzības ministrijas un Latvijas valsts oficiālā politika,” uzsver N. Vecvagare, kura ikdienā pilda ārējo sakaru koordinatores pienākumus Liepājas pašvaldībā. Savu nostāju N. Vecvagare nav formējusi vienā dienā. Viņas nostāju noteikuši vairāk privātie kontakti gan Krievijā, gan Ukrainā, nevis ziņas medijos. “Abās valstīs man dzīvo paziņas, draugi un klasesbiedri. Krievijas televīzijas zombē savus pilsoņus, un mani draugi no Krievijas mani nesaprot, saka, ka Ukrainā rit pilsoņu karš un nav, par ko satraukties. Savukārt paziņas – krievi Ukrainā, Kijevā un citur ir nostājušies ukraiņu pusē, jo redz patiesību un realitāti tādu, kāda tā ir. Nekādi meli un propaganda TV ekrānā nevar noslēpt Putina Krievijas līdzdalību karā,” saka N. Vecvagare.

Uzticas tiešajiem kontaktiem
Palīdzības sūtīšana pa oficiāliem kanāliem ir ilga un neefektīva, to N. Vecvagare dzirdējusi no daudziem. Savukārt sameklēt drošu ziedojumu ceļu caur privātām rokām nemaz nav tik viegli. “Domubiedru grupu sociālajā tīklā “Facebook” pamanīju pirms nepilna mēneša. Izlasīju puišu uzsaukumus, paskatījos video no piegādes vietām, kur bija īstas fotogrāfijas un īsti video. Puiši paši ved mantas uz Lietuvu un tur pievieno kaimiņu kravām. Tas tādēļ, ka lietuvieši mums ir krietni priekšā un viņu labdarības kravu apjomi ir daudzreiz lielāki. 15. decembrī latvieši paši vedīs savu kravu līdz Kijevai, jo cer savākt pietiekamu apjomu nepieciešamo mantu. Tajā būs arī liepājnieku devums,” saka N. Vecvagare.
Mantas izdevies savākt pāris nedēļās, pagaidām piedaloties mazāk nekā 10 cilvēkiem no Liepājas. Jautāta, kādēļ uzticas gandrīz nepazīstamiem cilvēkiem, N. Vecvagare bilst, ka ar labdarību nodarbojas ne pirmo dienu. “Šie cilvēki nevāc naudu, bet mantas. Tās mēs nogādājam Rīgā, kur konkrēti satiekam cilvēkus, kuri tās ved tālāk. Katrs var redzēt ikdienas atskaites sociālajos tīklos “Facebook”, “Draugiem” un “Twitter” – pie kā lietas nonākušas. Mani aizkustināja tas, ka ukraiņu karavīri priecājas par katru kartiņu, kas pievienota mantām. Viņus bieži vajā doma, ka palikuši vieni un ka viņu cīņa nevienam vairs nerūp. Mēs ne tikai varam viņiem dot siltus cimdus, bet arī uzturēt garīgo kaujasspēju,” spriež N. Vecvagare.

Ziedo arī pašu mājās
Internetā netrūkst komentāru, kuros N. Vecvagari dēvē par aplamu un ieteic ziedot pašmāju cilvēkiem – pēc būtības, iesaka klusēt un sēdēt mājās. N. Vecvagare uzskata, ka šie komentētāji un ieteicēji visticamāk paši nav ziedojuši ne Latvijā, ne arī kur citur. “Par vienu daļu no viņiem domāju, ka tie ir “troļļi”, kuru uzdevums ir radīt konkrētu fonu informatīvajā telpā. Citi patiešām neko nesaprot no ziedošanas un tikai iesaka, lai gan paši nekad nevienam nav palīdzējuši,” uzskata N. Vecvagare. Piemēram, viņa saņēmusi Latvijas militārā pārstāvja NATO/ES pateicību par atbalstu 16. novembrī rīkotam NATO labdarības gadatirgum.
Vienīgais no Latvijas atbalstītais projekts šogad ir “Dižvanagu” biedrībai, kas organizē vasaras nometnes paliatīvajā aprūpē esošajiem bērniem. “Viņiem bija vajadzīga vēl viena vasaras māja, un priecājos, ka naudu izdevās sarūpēt. Esmu ziedojusi arī mazajam Dāvītim un piedalījusies citos labdarības projektos, kur esmu pārliecināta, ka mani līdzekļi nonāks līdz adresātam,” saka N. Vecvagare.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Nataļja Vecvagare: "Ukraiņi karo arī par mums!"

Kategorijas