Dižākā Ziemupes pirts

2014. gada 5. decembris 07:00

2305

Ziemupes viesu nams “Kaijas” šogad tika nominēts Kurzemes Tūrisma asociācijas kvalitātes balvai “Lielais Jēkabs 2014” kategorijā “Dižā Kurzemes pirts”. Balvu pasniegšanas ceremonija notika pagājušās nedēļas nogalē Ventspilī, un tajā piedalījās arī “Kaiju” saimnieki Zaiga un Edgars Kuplie. Viņi ar tūrisma biznesu Ziemupē nodarbojas gandrīz 20 gadus un ziemas sezonā, kad vasarnieku nav, piedāvā pirts kūres ar īstiem pirtniekiem un dažādām garu un miesu spēcinošām procedūrām. “Kursas Laiks” šonedēļ devās lūkot “Kaiju” pirti, aprunāties ar tās saimniekiem, bet uz pirts lāvas kāps citu reizi.
“Kaiju” saimnieki neskumst, ka balvu nav saņēmuši, atzīstot, ka viņu pirts nav tik liela, atpazīstama kā citas šajā nominācijā pieteiktās pēršanās vietas, un pateicas visiem sveicējiem. Apbalvošanas ceremonijā Ventspilī Zaiga un Edgars saņēmuši apsveikumus no Liepājas, Pāvilostas un Saldus tūrisma informācijas centra (TIC) darbiniekiem. Saldus TIC veidotā ekspertu komisija, rudenī viesojoties “Kaijās”, izvērtēja viesu nama piedāvātos pirts pakalpojumus.

Puse viesu ir pastāvīgie klienti
Pirmie viesi “Kaijās” uzņemti 1996. gadā. “Bērni apprecējās un aizgāja dzīvot citur. Palikām divi vien, un bija jādomā, ko darīt, kolhozs tika likvidēts. Sākām, lai nebūtu jāiet ar izstieptu roku uz sociālo dienestu palīdzību lūgt,” par motivāciju stāsta Edgars.
Pirmie viesi uzņemti divās izbrīvētās Līvānu mājas istabiņās, un tie bijuši Vērgales pagasta attīstības plāna izstrādātāji, kas iedrošinājuši sākt. “Izvārīju skābeņu zupu, bet biju tik uztraukusies, ka aizmirsu likt galdā krējumu, ko likt pie zupas,” atceras saimniece. Tagad viena no “Kaiju” firmas jeb viesmīlības zīmēm ir pankūkas. Tās Zaiga viesiem pasniedz brokastīs, un arī “Kursas Laiku” viņa sagaida ar kūpošām pankūkām, kas kombinācijā ar meža zemeņu ievārījumu un lauku tēju ir torīt labākais iespējamais brokastu piedāvājums.
Dažus gadus vēlāk “Kaijās” uzcelta koka ēka, kuras pirmajā stāvā ir neliela virtuvīte, atpūtas telpa un pirts, bet otrajā viesi var pārnakšņot. Bet pirms četriem gadiem no Tukuma uz “Kaiju” nelielo piemājas zemes pleķi atceļojis vēl viens neliels koka namiņš, kur vietas četriem atpūtniekiem. “Kad uzcēlām šo mājiņu, pirmie tās iemītnieki bija ģimene no Jelgavas. Kopš tā laika viņi brauc katru gadu, un mēs varam atcerēties, cik namiņš vecs,” stāsta Edgars.
Savukārt kāda cita ģimene, kas ieradusies “Kaijās” no Viļņas, sākumā bija skeptiski noskaņota un teju grasījusies doties prom, “jo pat bankomāta Ziemupē nav”. “Sacīja, ka paliks divas dienas, bet iepatikās un nodzīvoja desmit dienas. Arī viņi tagad brauc katru gadu un kļuvuši par labiem draugiem,” stāsta saimnieks. Viņš lēš, ka aptuveni pusi “Kaiju” viesu skaita veido pastāvīgie klienti. “Liela daļa pirmoreiz atbrauc, jo dzirdējuši labas atsauksmes no radiem, draugiem vai paziņām,” piebilst Zaiga.

“Kolhoza” nebūs – grib klusumu
Vasarnieki lielākā skaitā sāk braukt pēc skolu izlaidumiem jūnijā, un aktīvā sezona parasti turpinās līdz augusta beigām. Šogad pirmais viesis “Kaijās” nakšņojis jau aprīlī. Tas, kā stāsta Zaiga, ir bijis kājāmgājējs, kurš mērojis ceļu gar jūras krastu no Liepājas līdz Pāvilostai. Šogad, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, kājāmgājēji “Kaijās” viesojušies daudz biezāk. “Varbūt tāpēc, ka Ziemupe atrodas pusceļā starp Liepāju un Pāvilostu,” piebilst Edgars.
Vasarās viesu “Kaijās” netrūkst un, iepriekš nesarunājot, diez vai atradīsies vieta, kur pārnakšņot. Piemēram, šovasar saimniekiem nācies atteikt lietuviešu ģimenei, kura ieradusies vakarā un vēlējusies pārnakšņot. Saimnieki apzvanījuši arī citas viesu mājas, bet arī tur viss bijis aizņemts. “Pamazām arī lietuvieši saprot, ka nevar braukt tāpat, ir iepriekš jāsarunā,” saka Edgars. Lietuvieši skaita ziņā ieņem otro vietu aiz vietējiem atpūtniekiem, un viņu skaits palielinājies pēdējos divos gados. No biznesa viedokļa, viņi ir izdevīgi klienti, jo parasti paliek ilgāku laiku un vienā mājā labprāt sadzīvo divas lietuviešu ģimenes. Ziemupes viesu namu saimnieki sadzīvojot draudzīgi, viens otram izpalīdz. “Ja atpūtnieks Ziemupē iebraucis, tad cenšamies viņu projām nelaist,” smejot saka Zaiga. Arī kaulēties par cenu “Kaijās” esot iespējams.
Jautāti par attīstību, saimnieki atzīst, ka nelielajā piemājas zemes pleķī neesot daudz iespēju, kur izvērsties. “Lielu kolhozu taisīt negribam, jo jārēķinās, ka viesi te brauc atpūsties, baudīt klusumu,” saka Zaiga, piebilstot, ka viņai arī tāds “kolhozs” nepatiktu, turklāt cieši blakus dzīvo kaimiņi. Skaļas kompānijas “Kaijās” neesot gaidītas.

Uz lāvas bez alus un “mobilā”
Klusajā sezonā, kad atpūtnieku nav, “Kaijās” ierodas pirts prieku baudītāji ne vien no tuvējās Liepājas, bet arī Rīgas, Valmieras un pat Jēkabpils. “Vasarā jau pirtij nav tas efekts, kas ziemā. Sevišķi, ja laukā vēl sniegs,” saka Edgars, piebilstot, ka pirts kūres ar sertificētiem pirtniekiem neviens cits Ziemupē nepiedāvājot. Stāstot par vairākas stundas garo pirts procedūru, Zaiga vairākkārt bilst, ka pa īstam to var saprast un aprakstīt, tikai pašam piedaloties un izbaudot. Tuvojoties Ziemassvētkiem un gadumijai, pieprasījums pēc pirts procedūrām pieaug, taču pirtnieki – Aina un Aivars, ar kuriem saimnieki sadarbojas vairākus gadus, piekrītot veikt divas šādas procedūras nedēļā. “Tas ir ļoti smags darbs. Lai to darītu, jābūt ļoti labai veselībai,” arodu stāsta Zaiga. Kopā ar dzīvesbiedru viņa apmeklējusi dažādus pirts tēmai veltītus kursus un seminārus, taču veselības problēmu dēļ paši par sertificētiem pirtniekiem nav kļuvuši.
Pirts procedūra “Kaijās” nav domāta tiem, kas nolēmuši draudzīgā kompānijā padzert alu vai ko stiprāku, pie reizes šo procesu apvienojot ar sēdēšanu uz lāvas. Pirtnieki vienā reizē apkalpo divus klientus, un stiprajiem dzērieniem, kafijai un ieslēgtiem mobilajiem telefoniem šādās reizēs neesot vietas. “Gribas, lai klients patiešām justos pilnīgi atbrīvots un nav nekādu satraukumu. Tās trīs četras stundas, kamēr ilgst procedūra, pirtnieks ar viņu ir kopā, čubina un lolo,” stāsta Zaiga, kura arī piedalās čubināšanas un lološanas procesā ar lauku tējām, svaigi spiestām sulām un rūgtu vērmeļu–citronu padzērienu. Reakcija pēc pirts procedūras katram esot atšķirīga – sākot ar asarām un beidzot ar smiekliem. Jautāta par “kā piedzimis no jauna” cenu, saimniece precīzi to negrib atklāt, bet vienojamies, ka bez simtnieka vai nedaudz vairāk tas nav iespējams. Pēdējā laikā pirts procedūras bieži izvēlas kā dāvanu jeb pārsteigumu kādam citam – piemēram, jaunais pāris vedējiem.
Atvadoties Zaiga rāda “Kaiju” pirmo viesu grāmatu, kas ieviesta 1998. gada jūlijā pēc kāda viesa no Ķīnas –viņš vēlējies atstāt savu vēlējumu dzimtajā valodā un blakus tulkojumu latviski.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Dižākā Ziemupes pirts

Kategorijas