Bažas lielākas nekā alga

2014. gada 8. decembris 07:00

477

360 eiro – šāda summa jau pēc dažām nedēļām būs minimālā mēneša darba alga valstī, paredz valdībā apstiprinātās izmaiņas Ministru Kabineta noteikumos. Algu paaugstināšana rada rūpes uzņēmējiem un bažas cilvēkiem, kuri saņem nedaudz virs paša minimuma, jo ir neziņā, vai arī viņu algu apņemsies attiecīgi pacelt.

Var degradēt izglītību
Nīcas pirmsskolas izglītības iestādē “Spārīte” trīs cilvēki saņem minimālo algu, pastāsta bērnudārza vadītāja Daira Eglīte. “Ļoti ceru, ka attiecīgi palielināsies arī pārējo darbinieku algas, jo mēs nevēlamies, ka tiek degradēta augstākā izglītība. Šobrīd pedagogu ar maģistra grādu vai pat divām augstākajām izglītībām atalgojuma likme ir 420 eiro, bet, ja sētniekam paceļ samaksu līdz 360 eiro, rodas situācija, ka izglītība vairs nespēlē noteicošu lomu. Ir arī atšķirība atbildības līmenī – vai ir jāatbild par 20 bērnu dzīvībām vai jāizslauka sēta,” viedokli pauž D. Eglīte, piebilstot: “Es, viennozīmīgi, priecājos par valsts soli, bet nevēlos, lai izveidojas situācija, ka izglītoti cilvēki saņem tikpat, cik melnā darba darītāji.”
Vadītāja pauž cerību, ka Nīcas pašvaldība risinās šo jautājumu, jo iestādes darbinieki, kuru samaksa daudz neatpaliek no minimālās, ir satraukušies, kāda būs atalgojuma situācija pēc Jaunā gada. Runājot par to, kā no janvāra rīkosies uzņēmēji, bērnudārza vadītāja teic: “Uz burvju mājiena viņi nepaliks godīgi. Es ikdienā dzirdu, kā ļaudis saņem gan oficiālo, gan aplokšņu naudu.” Pirms krīzes, 2007. gadā, audzinātājas saņēma 450 latus pirms nodokļu nomaksas, stāsta D. Eglīte. “Domāju, ka tagad, ņemot vērā dzīves dārdzību, pieklātos saņemt 500 eiro “uz rokas”, lai varētu samaksāt elektrību, izskolot bērnus un kādu reizi aiziet uz teātri.”

Smaga nodokļu nasta
“Minimālās samaksas palielināšana mazos uzņēmējus ietekmēs negatīvi,” spriež SIA “CP-23” īpašniece Svetlana Marksa. Veikala vadītāja atklāj, ka pircēju skaits aizvien sarūk – arī viņas autoveikala izbraukumi nepulcē vairs tik daudz preču tīkotāju. “Man ir tikai lauku veikaliņš, tomēr ir kaut kā jādzīvo un jāstrādā, citādāk nevar,” apņēmību pauž S. Marksa. “No vienas puses, es vēlos, lai maniem darbiniekiem būtu lielāka alga, bet tai līdzi nākošais nodokļu slogs ir ļoti liels un būs grūti.” SIA “CP-23” kopā ar īpašnieci strādā četri cilvēki.
Jautāta, kā jaunajā gadā plāno rīkoties, lai spētu izmaksāt lielākas algas, S. Marksa stāsta, ka nodomājusi vairāk “strādāt ar pircējiem”, tuvojoties pavasarim, braukt tālākos izbraukumos arī uz Lietuvas pusi. Pastiprinātāka uzmanība tiek pievērsta arī dažādiem projektiem. “Ražošanas uzņēmumiem ir vieglāk tur rast palīdzību, bet man kā mazam autoveikalam praktiski nav iespēju. Es nāku pretī iedzīvotājiem, braucu arī tur, kur citu veikalu nav, bet nezinu, kur meklēt palīdzību – kā kaut nedaudz atsvērt degvielas izmaksas vai gūt jaunu transportu.” Vadītāja iecerējusi doties uz Rīgu un tur meklēt preces lētāk. Darbinieku slodzes samazināšana būs pēdējais līdzeklis, ja citādi nevarēs, apliecina veikala īpašniece. “To es nevēlētos darīt, jo darba ir daudz. Tagad pārdevējas saņem tādu samaksu, ar ko iespējams tikai izdzīvot. Vienam cilvēkam pieklātos saņemt 500 līdz 700 eiro.”
Sākot ar nākamo gadu, katrs uzņēmējs par pastāvēšanu cīnīsies, kā spēj, prāto S. Marksa: “Televīzijā dzirdu, ka samazinās darbiniekiem slodzes.” Lai varētu izdzīvot, mazajiem uzņēmējiem vajadzētu atvieglot nodokļu slogu, pārliecināta SIA “CP-23” īpašniece.

“Valstij jānāk talkā”
“Būtu ļoti jauki, ja valsts pašvaldībām palīdzētu palielināt algas, jo samaksa jāpaaugstina ne tikai tiem, kuri saņem minimālo, bet arī to profesiju pārstāvjiem, kuri saņem tuvu tai, piemēram, bibliotekārēm, bērnudārzu audzinātājām un citiem. Būtu netaisni, ja sētnieki saņemtu vairāk par auklītēm,” vērtē Pāvilostas novada domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons un teic, ka ar līdzšinējo minimālo algu bija ļoti grūti izdzīvot, tāpēc tās palielināšanu viņš vērtē visnotaļ pozitīvi.
Pāvilostas novadā ir vienas no viszemākajām algām, klāsta priekšsēdētājs, tāpēc līdz ar minimālās algas pieaugumu pašvaldība centīsies rast līdzekļus nelielam visu novadā strādājošo algu pacēlumam. “Iepriekš esam par septiņiem procentiem jau palielinājuši atalgojumu, centīsimies arī nākamgad nedaudz palielināt, bet neko konkrētu vēl nevaru pateikt, jo ne pašvaldībā, ne valstī budžets vēl nav pieņemts.” Jautāts, vai, viņaprāt, uzņēmēji centīsies izdevumus kādiem negodīgiem veidiem apiet, U. Kristapsons teic, ka dzirdējis runas par plāniem samazināt darbinieku slodzes, “bet mēs noteikti tā nedarīsim”.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Bažas lielākas nekā alga

Kategorijas