Piena ražotāji ir neziņā par nākotni

2014. gada 10. decembris 07:00

128

Krievijas embargo radītās sekas piensaimniecībā nav viennozīmīgas. No tām vairāk cieš zemnieki, kuru slauktais piens pārtop eksporta un industriālajos produktos un kuriem ir kredītsaistības.

“Šodien, rīt vēl izdzīvosim, bet nav viegli, skatoties nākotnē,” situāciju vērtē kooperatīvās sabiedrības “Audarmuiža” vadītājs Andis Eveliņš. Katra zemnieku saimniecība ir atšķirīgā attīstības pakāpē, tāpēc katru krīzes situācija ietekmē citādāk. Galvenokārt piena ražotājus iegāž iepirkuma cena. A. Eveliņš norāda, ka “šis gājiens (Krievijas embargo piena un citiem produktiem) iepriekš nebija paredzams”, parastās tirgus svārstības “tik ļauni neietekmētu kā karš”. Neesot īsti skaidrs, cik pamatotas ir iepircēju maksātās piena cenas Baltijas reģionā, vai tās netiek mazinātas uz citu nelaimes rēķina.

Bažījas par pavasari
“Audarmuiža” pienu realizē Jēkabpils piena kombinātam, no kurienes tas nonākot Lietuvā. Līdz šim saimniecībā uzkrāta “tauku zona”, lai nav jādzīvo “no rokas mutē”, bet nu tā esot “noēsta”.
A. Eveliņš atzīst: ja par cenas kritumu būtu iepriekš kas zināms, būtu citādāk plānojis izdevumus. Bažas rada pavasaris, kad būs nepieciešami līdzekļi zemes apstrādei. To, kas būs tālāk, var noteikt no tirgus ekonomikas neatkarīgi apstākļi, var veidoties lielāka atkarība no pasaules tirgus tendencēm. “Novājināts eksports rada novājinātu ekonomiku, un tad nāk “zaļie” cilvēciņi,” prāto piensaimnieks.
A. Eveliņš spriež, ka labākā situācijā ir tie, kuri ražo ātram patēriņam vietējā tirgū. Šajā nišā piena pat pietrūkstot un samaksa ir pietiekama. To apstiprina Grobiņas pagasta piensaimniece Ausma Būre, kuras saimniecība iedalāma mazo kategorijā. Realizējot pienu kooperatīvā “Nadziņi”, piena cena pat nedaudz pieaugusi. Tie, kuriem nav kredītu, ar esošajiem līdzekļiem var iztikt, spriež A. Būre.

Plaukti – pārpildīti
Vietējam tirgum ražojošajiem arī nav vienkārši, secina SIA “Elpa” valdes priekšsēdētājs Gundars Sisenis. Embargo ietekmi nevarot vērtēt viennozīmīgi. Nule Rīgas “Maksimā” redzējis piena pakas no Polijas ar mūsējām konkurētspējīgu cenu. Uz vietējo tirgu spiež ātrākā termiņā izlietojamie produkti, kas līdz šim gāja uz austrumiem. Veikalu plaukti ar piena produktiem ir piesātināti, novērojis uzņēmējs.
“Visgrūtāk ir tiem zemniekiem, kuri ņēmuši kredītus,” zina G. Sisenis. Ja piena cena nokrītot zem 25–26 centiem par kilogramu, tad to atmaksa ir apdraudēta. Cenas industriālajiem produktiem, kas ļāva noturēt augsto piena iepirkuma cenu, ir nokritušas. Papildus nervozumu nozarē radot iespējamā piena kvotu pārsniegšana un par to draudošais naudas sods, par ko skaidrība būšot janvāra beigās vai februāra sākumā. Pēdējos gados kvotas izpilde Latvijā kopumā augusi par pieciem sešiem procentiem ik gadu. Lai samazinātu izslaukumu, daļa zemnieku likvidējuši mazāk produktīvos lopus.
“Elpa” startējusi dažādu iestāžu iepirkuma konkursos, turpina dalību programmā “Skolas piens”. Tas dod garantiju produkcijas realizācijai neatkarīgi no tirgus cenas svārstībām. “Šī ziema būs smags pārbaudījums,” prognozē G. Sisenis.

Atbalsts ir simbolisks
No 28 miljoniem eiro, ko Eiropas Komisija piešķīrusi Baltijas valstu piena ražotājiem embargo seku kompensācijai, Latvijas piensaimnieki saņems 7,7 miljonus eiro. Ja šī nauda paredzēta diviem mēnešiem, tad tās ir pietiekami, bet, ja tā ir kompensācija par visiem embargo radītajiem zaudējumiem, tad tā nav adekvāta, rēķina piensaimnieki. Trijos mēnešos embargo radījis vairāku desmitu miljonu eiro zaudējumus, lēš biedrība “Zemnieku saeima”.
Mūspuses piensaimnieki teic, ka vienu atbalsta maksājumu no ES ir saņēmuši. Šķietot, ka to dala, vadoties no katra saņemtās iepirkuma cenas, un, iespējams, palīdzības nauda “izšķīst”.
A. Eveliņš uzskata, ka vajadzētu atbalstīt reālos valsts maciņa pildītājus, palīdzēt atbilstoši piensaimnieka samaksātajiem nodokļiem. Septiņi miljoni zaudējumus nosedz simboliski, vērtē G. Sisenis. “Vecās ES valstis nevar vai negrib mūs saprast.”
Pagājušajā nedēļā Briselē tika rīkota informatīvā kampaņa, kurā piedalījās arī Zemnieku federācijas pārstāve Agnese Hauka. “Ciešam Eiropas politisko lēmumu dēļ, tādēļ vērsām tās parlamenta deputātu un amatpersonu uzmanību, ka atbalsts Baltijas valstīm nav pietiekams.” Pudeli ar pienu un valstu simboliem saņēmis arī jaunais ES lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs Fils Hogans. Viņš apliecinājis, ka šai situācijai tiks meklēts risinājums.
Lauksaimniekiem gaidāmi arī citi izaicinājumi, norāda A. Hauka. ES skanot runas par tirdzniecības līgumu ar ASV, kā rezultātā pie mums varētu ienākt lētā modificētā pārtika.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Piena ražotāji ir neziņā par nākotni

Kategorijas