Gaisa dārzs – ne tikai Babilonā
Daudzi ir dzirdējuši par vienu no septiņiem pasaules brīnumiem – leģendārajiem senās Babilonas gaisa dārziem, kas ap 600. gadu p.m.ē. tika ierīkoti uz terasēm augstu virs zemes.
Arī šodien cilvēki mēdz veidot ko līdzīgu, tikai mazākā mērogā. Norvēģi, kam mājas ar zaļiem jumtiem ir katrā ciemā, balstās uz pārliecību: cik daudz zaļuma cilvēks ar savu māju dabai atņem, tik to atdod ar zaļo jumtu. Ne vienmēr apzaļumots jumts top, lai ieekonomētu vietu apstādījumiem, kaut gan arī tam ir nozīme.
Zaļais segums ir praktisks – pasargā jumtu un ēkas augšējo stāvu no gaisa temperatūras svārstībām, trokšņiem, palielina siltuma izolāciju un samazina izdevumus par apkuri un gaisa kondicionēšanu, nav jāuztraucas par nokrišņiem, apledojumu, lāstekām un vēju. Turklāt tāds risinājums jebkuru būvi padara oriģinālu vai vismaz interesantu.
Stiprības pārbaude
Zaļajam jumtam ir arī ēnas puse. Pirmkārt jau darbietilpīgais būvniecības process: jārūpējas par visu jumta konstrukciju īpašu stiprību, “jānoorganizē” laba hidroizolācija, laistīšanas un liekā ūdens novadīšanas sistēma, jāsagatavo piemērots augsnes substrāts un apstākļiem atbilstoši augi – kas būtu ar mieru dzīvot krietnu gabalu virs zemes līmeņa. Plānojot šādu jumta segumu, jāņem vērā arī mūsu klimatiskās joslas īpatnības – ziemā slapjums vairākkārt mijas ar kailsalu un atkusni, bet vasarā mēdz iestāties ilgstošs bezlietus periods.
Ar mūsdienu tehnoloģiju palīdzību var veidot gan vienkāršu – ar velēnu noklātu, gan arī daudzfunkcionālu jumta segumu, kas ļauj audzēt arī pļavas puķes, ziemcietes, krūmus un pat kokus.
Šim nolūkam tiek ražoti specifiski materiāli ar augstu izturības pakāpi. Tos izmanto jumta siltināšanai, kā arī lai nodrošinātu tvaika un ūdens izolāciju un pasargātu no augu sakņu sistēmas. Var izmantot polimēra membrānas, speciālas plēves, dažādus substrātus, drenēt klājumu, filtrēt ūdeni un vienlaikus nodrošināt augus ar nepieciešamo valgmi. Pareizai izolācijas plēvju montāžai ieteicams izmantot savienojošās un blīvējošās lentes, līmes un hermētiķus.
Lauku variants
Gaisa dārza radīšanai uz pilsētas privātmājas, sabiedriskas celtnes vai solīdas kotedžas jumta nepieciešami profesionālu arhitektu aprēķini un tehnoloģiski precīza projekta izpilde, ko apliecina Zolitūdes traģiskais piemērs. Tikmēr vasarnīcai vai nelielai palīgēkai laukos var izmantot vienkāršākus līdzekļus. Lieliski, piemēram, var izskatīties plakans vai mazliet ieslīps pagraba, saimniecības ēkas, šķūņa vai pirtiņas jumts, ko klāj velēna vai raibs zemsedzes augu paklājs. Tādas “cepures” veidošanai vajadzīga tikai papildu hidroizolācija un aptuveni desmit centimetru biezs augsnes slānis, kas kopumā dod ne vairāk kā 30–40 kilogramu papildu noslogojumu uz jumta kvadrātmetru.
Kā izolācijas materiāls var kalpot butilkaučuka gumijas materiāls, ko izmanto dīķīšu, baseinu ierīkošanai. Zemiem pagrabiem, zemnīcām nereti lieto vairāku kārtu ruberoīdu. Liekā slapjuma novadīšanai jumtam jābūt kaut vai ar nelielu slīpumu. Noteikti jānodrošina zaļā jumta laistīšana un mitruma saglabāšana substrātā. To panāk, augsnei pievienojot organisko mulču, sfagnu sūnu, kūdru, agro perlītu, hidroželeju. Augsnē iestrādāta hidroželeja spēj uzsūkt lielu daudzumu ūdens, valgmi atdot pakāpeniski, tā palīdzot augiem augšanas procesa sākumā.
Parasti augu kultūrām, kas pakāpušās tuvāk debesīm, nepieciešama kā regulāra laistīšana, tā arī barošana ar minerālvielām, bet, prasmīgi piemeklējot augus, var izveidot segumu, kas neprasa rūpīgu kopšanu.
Ja pietrūkst laika un enerģijas, var ļaut uz jumta iekārtoties sūnām un ķērpjiem.
Izvēlēties piemērotos
Tur, kur apstākļi neļauj augus sēt vai stādīt tieši gruntī, izmantojamas konteineru augu priekšrocības. Podi rada iespēju uz jumta audzēt skujeņus, lapu krūmus un kociņus. Koka toveri ar penoplasta termoizolācijas “oderi” spēj saglabāt izturīgāko augu sakņu sistēmu pat ziemā. Piemēroti šim nolūkam ir, piemēram, pundureglītes, kalnu priedes, rietumu tūjas, dažas spireju šķirnes un bārbeles. Dažam atjautīgam dārzkopim uz pagraba vai zemas lapenītes jumta izdevies ieaudzēt gan garšvielas, gan spilgtas viengadīgās puķes, gan lauku skaistules magones, margrietiņas, rudzupuķes, ešolcijas un āboliņu, ko atnes vējš un putni. Apzaļumotā jumta dienvidu pusē labi jūtas sausumizturīgie laimiņi, plānāka substrāta kārta pietiks, lai pieradinātu akmeņlauzītes, sīkziedu neļķītes.
Dekoratīvs potenciāls piemīt floras pārstāvjiem, kam patīk vīties un ložņāt – ipomejām, turku pupiņām, nasturcijām, puķu zirņiem, ko var ieaudzēt, sagādājot nelielus atbalstus. Uz jumta audzējamo košumu klāsts ir diezgan plašs. Ja nodrošina atbilstošu laistīšanu un barošanu, efektīvas, piemēram, ir surfīnijas, sudrabotā dihondra, bakopa, tunbergija, bet profesionāla daiļdārznieka padoms jebkurā gadījumā nav lieks.
Kategorijas
- Citas ziņas
- Tirgus
- Atbildam lasītājiem
- Laža
- 8778
- Afiša
- Koncerti
- Sports
- Teātris
- Muzejos
- Izstādes
- Citi pasākumi
- Kino
- Balles
- Laikraksta arhīvs
- Video
- Foto
- Reklāmraksti
- Ekonomika
- Veselība
- Lietotāju raksti
- Kriminālziņas
- Kultūra
- Dzeja
- Konkursi
- Dzīvespriekam
- Sports
- Futbols
- Basketbols
- Handbols
- Autosports
- Motosports
- Volejbols
- Vieglatlētika
- Citi sporta veidi
- Florbols
- Hokejs
- Ziemas sporta veidi
- Soču Olimpiskās spēles
- Liepājas amatieru futbola čempionāts
- Lejaskurzemes novadu futbola čempionāts
- Pasaules ziņas
- Vietējās ziņas
- Liepājā
- Latvijas ziņas
- Dienvidkurzemes novadā
- Izglītība
- Sporta sērija "Izrāviens"
- Piedalies konkursā!
- Saeimas vēlēšanas
- Viena diena uzņēmumā
- Izklaide
- Projektu raksti
- Saimnieko gudri
- Atpazīsim melus!
- Kultūras saknes
- Rūpēsimies par vidi
- Mediju kritika
- Eiropā
- Starp divām reformām