Jūras vilki apšauba zemessūcēja spējas

2014. gada 15. decembris 07:00

1543

Vecie jūras vilki Pāvilostā apšauba, ka nupat piegādātais zemessūcējs spēs veikt uzticētās funkcijas. Pagaidām Ukrainas pilsētā Hersonā ražotais zemessūcējs stāv ostas teritorijā ieziemots un darbu sāks pavasarī, “Kursas Laikam” apstiprina Pāvilostas ostas pārvaldnieks Ronalds Griškēvičs.

Vai izmēram ir nozīme?
“Tas ir tik maziņš, ka smiekli nāk. Nu ko tāds var paveikt? Atceros, ka Pāvilostā bija līdzīgs, bet divas reizes lielāks. Tas starp moliem nogrima. Jūrā vējš var sacelties ātri, un, ja tas metāla plostiņš stāvēs pie moliem, ātri vien būs dibenā. Piekrītu, ka Sakas upi ar to var padziļināt. Tur līcīšos mierīgi – viļņu nav,” uzskata Valdis Stūre. Vecais kapteinis bilst, ka līdzīgas bažas ir arī citiem viņa gadagājuma jūrniekiem, kuri dažādas ķibeles un īstus jūras viļņus redzējuši.
Pāvilostas domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons “Kursas Laikam” pauda pārliecību, ka “izmēram nav nozīmes”. “Pēc tehniskajiem parametriem, iekārta sola pildīt to, kas tai paredzēts. Pēdējos trīs gadus, kamēr amatā ir Griškēvičs, man nav bijis pamata šaubīties par Ostas pārvaldes darbu. Darbi rit un osta attīstās tik, cik ir naudas,” saka U. Kristapsons.
Zemessūcējam gadā jāizsūc 2000 kubikmetri smilšu, bet tā jauda ir 300 kubikmetri dienā. “Nepieciešamo darbu var padarīt nedēļas laikā. Pērkot iekārtu, izvērtējām gan laika apstākļus, gan ierīces jaudu, gan aprēķinājām izsūcamo smilšu daudzumu no Sakas gultnes un akvatorijā pie ostas moliem,” saka R. Griškēvičs. Viņš piekrīt, ka zemessūcējs var strādāt mierīgos laika apstākļos, un ir pārliecināts, ka septiņas mierīgas dienas vasarā atradīsies. “Darbu veikšanas rajonā ierīce var pārvietoties pati, pievelkoties aiz trosēm. Zemessūcējs ir nostiprināms pozīcijā ar četriem enkuriem, un mierīgos laika apstākļos, kad paredzēts darbus veikt, par drošību nav pamata satraukties,” saka ostas pārvaldnieks. Lai nodrošinātu veiksmīgu gultnes irdināšanu, zemessūcējam papildus iegādātas divas darba galvas. Viena jūras smiltis irdina ar augstspiediena ūdensstrūklu, bet otra – zemesfrēze – domāta cietākai gultnei.

Vecie vraki netiek galā
Iepriekš ar Pāvilostas ostas akvatorijas un Sakas upes gultnes tīrīšanu un padziļināšanu nodarbojās Lietuvas kompānijas, kuru darbs ilgstošā laika periodā bija neefektīvs. Līdz nesenai pagātnei ostā strādāja 1936. gadā ražots kuģis, kuram visu laiku bija kādas tehniskas problēmas, bet smilšu sanesumi pie moliem turpināja augt. Nesen ostā ieradās lielāks un mazliet jaunāks kuģis “Kisel” zem Lietuvas karoga – ar to pašu mērķi izsūkt vai izrakt smiltis, tomēr pastrādāja tikai vienu dienu. Lietuvas uzņēmums “Tramera” un kuģis “Kisel” pieder tiem pašiem īpašniekiem, kuri iepriekš nodarbojās ar ostas tīrīšanu. “Esmu zaudējis uzticību viņiem, tādēļ arī dots termiņš līdz Jaunajam gadam darbus paveikt; ja ne, tad nekādu naudu viņi nesaņems un līgumus, gluži loģiski, ar viņiem nepagarināsim,” saka R. Griškēvičs. Arī 1936. gadā ražotais zemesracējs vēl stāv Pāvilostā, jo kapteinis baidās iziet jūrā, lai dotos atpakaļ uz Klaipēdu. Kuģim par stāvēšanu ostā jau tiek piestādīti rēķini.
Zeļ bandītisms un rekets
Lai nokārtotu zemessūcēja nogādi Latvijā, R. Griškēvičs novembrī pabijis Ukrainas pilsētā Hersonā. “Tā ir pieredze, kas parāda, cik sakārtoti un labi mēs dzīvojam. Uz visiem ceļiem bija posteņi. Norēķini pa lielam ir iespējami tikai skaidrā. Mums bija bankas garantijas maksājumam, tomēr preci uz Latviju neizlaida, kamēr nauda nebija ražotāju kontā. Viņi pamatoti netic, jo Ukrainas biznesa vide šobrīd ir briesmīga. Tur ir mežonīgais kapitālisms kolhozu laikmetā, kāds mums bija ļoti neilgu laika periodu pašā 90. gadu sākumā. Zeļ bandītisms un rekets. Mēs, protams, iekārtu nopirkām četras reizes lētāk, nekā pirktu Eiropā, tomēr es saprotu Eiropas uzņēmējus, kuri nevēlas sadarboties ar Ukrainu, jo, lai tur strādātu, vajag stiprus nervus,” braucienu uz Hersonu atceras R. Griškēvičs.
Par laimi, gan ražotājiem, gan Pāvilostas Ostas pārvaldei zemessūcēja nosūtīšanas dokumentus, muitas papīrus un pārskaitījumu izdevies nokārtot un Ukrainas uzņēmumā “VVV Spectehnika” ražotā iekārta ir Pāvilostā. Šobrīd atliek gaidīt pavasari, kad varēs likt to lietā. Pavasarī Pāvilostā ieradīsies “VVV Spectehnikas” speciālisti, lai iekārtu palaistu. Ierīce ostai izmaksāja 77 tūkstošus eiro.

+ 2

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Jūras vilki apšauba zemessūcēja spējas

Kategorijas