Rekurzeme.lv ARHĪVS

Galdā liek deviņus ēdienus

IEVA KUPŠE

2014. gada 19. decembris 07:00

238
Galdā liek deviņus ēdienus

Sentēvu tradīcijas vēsta, ka Ziemassvētkos galdā jābūt deviņiem ēdieniem, kas nākamajā gadā nesīs pārticību un labklājību. Citas saimnieces un ticējumi apgalvo, ka jābūt par trim vairāk – 12 ēdieniem. Katrā ģimenē pa savam, tomēr dietologi jau labu laiku pirms svētkiem sāk satraukties, ka tie kļuvuši par pārēšanās pasākumu.
Cīravniece Rota Reboka gan negrib piekrist, ka Ziemassvētki ir pārēšanās pasākums. “Tie ir svētki ar tradīcijām arī uz galda, kas rada šo svētku noskaņu,” viņa pamato. Arī sievietes ģimenē jau gadiem izveidojušās tradīcijas, kas nosaka, ko cels galdā un kā tiks pavadīti Ziemassvētki.

Zivij jābūt un piparkūkām
Tradicionāli uz galda noteikti jābūt zivij. Rota gatavo karpu želejā. Tā ir viena no jaunākajām Ziemassvētku galda tradīcijām. Karpas zvīņas simbolizē naudas daudzumu, bagātību nākamajā gadā. Tās salasa un uzglabā makā visa gada laikā un Ziemassvētkos pērnās nomaina ar jaunām. “Mums mājās galds ir tradicionāls, ir tie deviņi ēdieni, bet tie nav smagi, vairāk gardumi – rauši, piparkūkas, salātiņi,” uzskaita cīravniece.
Piparkūku mīklu jau laikus sieviete sagatavo kopā ar saviem audzēkņiem Cīravas profesionālajā vidusskolā. Tur gadiem attīstīta recepte, kas tagad kļuvusi perfekta, smej skolotāja. “Piparkūku mīklu var gatavot jau laikus, lai nav pēdējā mirklī un steigā. Mēs parasti pirmo mīklu uztaisījām jau ap Pirmo Adventi, šogad mazliet vēlāk, bet paši dedzinām cukuru, taisām sīrupu,” stāsta Rota. Jo ilgāk mīkla pastāvēs, jo labāk savilkies garšas. Ierasti ir uztaisīt arī kādu piparkūku mājiņu un izdekorēt ar krāsainām glazūrām. Tieši piparkūku smarža ir tā, kas vislabāk palīdz radīt svētku noskaņu, un, lai arī visu decembri tās ceptas skolā, 24. decembra vakarā piparkūku cepšana mājās ir neatņemama svētku sastāvdaļa tāpat kā pīrāgu cepšana. Jautāta, kas jādara, lai pīrāgi nepiedegtu un nevērtos vaļā, Rota pamāca, ka jābūt labai mīklai un nevajag taisīt pīrāgus kā kādreiz ar glāzi, izspiežot to formu. “Mēs jau vairākus gadus sataisām mīklas pikucīšus, izspaidām tos apaļus, un, kad aiztaisa ciet, šuve paliek apakšā un pīrāgi vaļā neveras. Arī miltainu galdu vairs neturam, pasmērējam eļļu mazliet,” padomu dod zinātāja. Cīravā ceptie pīrāgi jau izslavēti ne vien novadā, bet arī ārpus tā.

Sēž pie egles, ne galda
“Izskaita, lai būtu, bet reizēm jau arī maizīte tiek pieskaitīta, lai sanāktu tas skaits, jo neesam daudz Ziemassvētku vakarā, meita ir prom ārzemēs. Tad esam vien es ar dzīvesdraugu un dēls ar draudzeni, nevar jau tik daudz apēst,” teic Rota.
Siltais ēdiens svētku vakarā netiek taisīts un kāposti arī nešmorējas, jo tos ierasti Rotas ģimene ēd nākamajā dienā, Pirmajos Ziemassvētkos, pie Rotas mammas, kur sabrauc bērni, mazbērni, mazmazbērni. “Tur ir desiņas, kāposti. Mums mājās vēl ir kādi salāti. Rasols noteikti, jo bērniem garšo, un tad mēģinu kādus eksotiskākus salātiņus uztaisīt. Plātsmaizi izcepu, obligāti ir arī zirņi un pupas,” atzīst cīravniece.
Pelēkie zirņi daudzās mājās joprojām tiek pasniegti ar veselu cūkas galvu vai šņukuru. Ticējums apgalvo, ka zirņi jāapēd līdz pēdējam, lai nākamajā gadā nebūtu asaru un valdītu labklājība. Lai arī izklausās daudz, tomēr Rota teic, ka pēdējos gados vairs tiešām nav pārēšanās sajūtas. “Arī pie mammas, kur ir kāposti, desiņas un viss pārējais, ap galdu vairs nesēžam, tas ir nolikts istabas malā. Sēžam pie eglītes, zem kuras ir daudz dāvaniņu, dziedam, skaitām pantiņus,” svētkus ieskicē Rota.
Vēl noteikta Ziemassvētku tradīcija ģimenei ir doties uz baznīcu Ziemassvētku vakarā. Pati dzied korī, kas vienmēr uzstājas, un šogad soloties būt īpaši skaists koncerts. “Tāpat pēc vakariņām mēdzam aiziet pie draugu ģimenes vai viņi atnāk pie mums.” Mierīgi un gaiši tiek pavadīti Ziemassvētki, atzīst sieviete.