Kreņķiem laika neatliek

2014. gada 19. decembris 07:00

603

“Tiem senioriem, kuri iet un kaut kur piedalās, garlaicīgi nav, savukārt tiem, kuri guļ mājās un raud, ka viņiem visa kā trūkst, ir daudz laika un kreņķu,” saka Valentīna Ābele, kura darbojas pensionāru dienas centrā “Kurzemīte”. Šādam uzskatam piebalsoja teju ikviens “Kursas Laika” uzrunātais Ziemassvētku sadziedāšanās un sadancošanās koncerta dalībnieks – raizes un rūpes šādā tikšanās reizē tika atstātas mājās.

Trūkst laika, ne vēlēšanās
“Vienīgais, kas mums trūkst – laiks visu paspēt. Mēs visu varam, jo gribam un nedomājam, ka esam slimas,” V. Ābelei piebalso kolēģe Mirdza Vlasova. Salīdzinot ar to, kas pārdzīvots agrāk, tagad nav daudz, par ko bēdāt, abas novērtē. “Es esmu mediķe, agrāk mums bija tik maz naudas, ka nevarējām galus savilkt kopā. Trīs, četras dienas pirms algas nebija, ko ēst, un bija jāmeklē, no kā aizņemties,” atceras V. Ābele. Šodien reti kurš varot saprast, ko nozīmē, ka nav, ko ēst, un maize jāmērcē ūdenī vai eļļā, pastāsta “Kurzemītes” dalībnieces. “Agrāk bija grūti, ka briesmas, tāpēc tie, kuri tagad čīkst un vaid, nezina, kas ir grūtības,” vērtē V. Ābele un spriež, ka vienīgais, kas klibo, ir veselība. Ārsti dumpojas, ka viņiem maz naudas, “bet pie kura var aiziet bez 20 eiro? Man pajautāja 20 eiro par vizīti un pateica “jums nekas nekaiš”, bet iesnas kā ir, tā ir”.
Ziemassvētku sadziedāšanās un sadancošanas koncerts Liepājas Latviešu biedrības namā sapulcēja 21 senioru kolektīvu no visas Kurzemes. Uz Liepāju atbraucis arī pensionāru klubiņš “Senlejas” no Jaunlutriņiem un uzstājās ar divām dejām. “Senleju” vadītāja Rasma Liekmane un dalībnieces Emma Samsone, Anna Vaivade un Sofija Adzereiko “Kursas Laikam” pastāsta, ka klubiņa biedri ir ļoti aktīvi un regulāri brauc uzstāties. “Spēku rodam kolektīvā. Ir ļoti svarīgi būt starp savējiem – izrunāties, izdancoties,” saka A. Vaivade un piebilst: “Esam optimistiskas un ar dzīvi apmierinātas, nečīkstam. Mums tam nemaz nav laika, jo visu laiku kaut kas jādara.”

Satrauc lielie rēķini
Arī liepājniece Vera Bogomole no “Labākajiem gadiem” uzsver, ka tieši piederība kolektīvam mudina darboties. Jautāta, ar kādu noskaņojumu pavada šo gadu, V. Bogomole teic: “Kā ir, tā jādzīvo, nav, ko sūdzēties. Protams, varētu būt lielākas pensijas, bet kaut kā jāiztiek.” Viņa priecājas par meitas, kura dzīvo Parīzē, atbalstu, bez kura iztikt būtu ļoti grūti.
Dziedot un dejojot, cilvēki var sevi izpaust, tāpēc šāds pasākums ir ļoti iecienīts un pilda pilnu zāli, saka Liepājas Pensionāru biedrības vadītāja Astrīda Vērdiņa. “Pensionāru vidū ir gan čīkstētāji, gan optimisti, kuri domā – kā ir, tā ir. Galvenais – lai pie mums ir miers.” A. Vērdiņa zina teikt, ka šobrīd senioriem sasāpējušākais jautājums ir par to, kā samaksāt elektrības un apkures rēķinus.
“Vislielākā problēma ir tā, ka nav veselības un nav naudas. Viss ir dārgs, un nopirkt var tikai pašu, pašu nepieciešamāko,” stāsta Edgars, kurš šo senioru Ziemassvētku pasākumu apmeklē katru gadu un arī ikdienu pavada aktīvi. “Katru dienu kustos, sekoju līdzi jaunumiem. Vasarā strādāju dārzā Dubeņos, bet ziemā no rītiem vingroju.” Uz koncertu ieradies arī viņa draugs Vitolds Šveiduks. “Vēl jādzīvo, nav ko čīkstēt, nevar nolaisties! Man ir 87 gadi, bet esmu apņēmības pilns. Uzturu sevi formā vingrojot. Tāpat, neskatoties uz gadiem, gribas atnākt koncertu, aiziet uz futbolu un hokeju.” Viņaprāt, jaunā paaudze gan ir diezgan pasīva, jo kultūras pasākumu zālēs viņu rindas ir retas.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Kreņķiem laika neatliek

Kategorijas