Liepājas muzejs aicina uz sarunu par Rucavas podniekiem un viņu darinājumiem

2015. gada 8. janvāris 08:06

223

Liepājas muzejs aicina uz sarunu par Rucavas podniekiem un viņu darinājumiem

Ceturtdien, 8. janvārī plkst. 17 Liepājas muzejā Kūrmājas prospektā 16/18 ikviens interesents aicināts uz pirmo sarunu cikla tikšanos jaunatklātajā ekspozīcijā „Dienvidkurzemes ļaudis, dzīve un darbs”. Sarunas tēma būs „Rucavas podniecība. Māliņu kleķerētāji”. Liepājas muzeja Kultūrvēstures nodaļas vadītāja Uļa Gintnere stāstīs par Rucavas jeb Paurupes podniekiem un viņu darinājumiem.

Līdztekus ekspozīcijas apskatei būs iespēja uzzināt par Rucavas podniecības darinājumu atrašanu un to ieguvi muzejam. Pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu nogalē notika vairākas Liepājas muzeja ekspedīcijas, lai apzinātu un pētītu Rucavas podniecības tradīcijas.

Ekspozīcijā skatāmie darinājumi attiecināmi uz amatnieku pēdējo paaudzi. 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā savā amatā ražīgi strādāja divu podnieku dzimtu – Augustu un Volgemūtu pēcnācēji. Māliņu kleķerētāji – tā Rucavā sauca podniekus. Lai arī paši pēc izcelsmes bija vācieši un 18. gs. ieceļotāju pēcteči, viņi spēja izjust vietējo iedzīvotāju skaistuma, gaumes un praktisko vajadzības izpratni. Rucavas keramikas meistari bija mantojuši savu priekšteču amata prasmi.

Podnieku darinājumi vairumā bija sadzīvē nepieciešami priekšmeti – podi, krūzes, bļodas, svečturi, bērnu iemīļotie svilpavnieki. Jaunajā ekspozīcijā parādīti skaistākie, formās un krāsās raksturīgākie Dienvidkurzemes keramikas paraugi.

Īpašu uzplaukumu un plašāk zināmu atpazīstamību Rucavas podniecība ieguva starpkaru periodā, kad pieauga nacionālisma līmenis, līdz ar to atkal godā tika celti latviešu darinājumi. Arī podniecība attīstījās lokāli – izzuda nelieli podniecības centri, savukārt strauji pieauga Latgales keramikas popularitāte tās daudzveidīguma un daudzskaitlīguma dēļ. Savukārt Kurzemes pusē zināmākās bija Krievu ģimenes podniecība Tukumā un Volgemūta – Rucavā. Pēdējā visu citu vidū izcēlās ar dzeltenām toņkrāsām, kādas citviet nebija vērojamas.

Tieši Kārlis Volgemūts bija Rucavas podniecības pēdējais pārstāvis, kas savu darbību izbeidza 20. gs. 40. gados. Pēc viņa senā amata prasmes vairs nebija kam nodot, jo daļa podnieku ar vācisko izcelsmi Rucavu pameta 1939. gadā, bet pārējie – dažādu saimniecisku iemeslu dēļ.

Kārlis Volgemūts ar saviem darbiem piedalījās I Latvijas daiļamatniecības izstādē 1937. gadā, iegūstot III šķiras godalgu ar tiesībām uz Latvijas lauksaimniecības kameras bronzas medaļu, kā arī dalību Starptautiskajā mākslas un tehnikas izstādē Parīzē, kurā ieguva sudraba medaļu.

Ekspozīcijā „Dienvidkurzemes ļaudis, dzīve un darbs” daļā par Rucavas podniecību iekļauts hologrāfiskais stends ar multimediju mākslinieka Riharda Vītola radītu trīsdimensionālu videoprojekciju.

Nākamajā ceturtdienā, 15. janvārī plkst. 17 ekspozīcijā notiks saruna „No aitas līdz audumam”.

Biļetes cena pasākumā ir 1 eiro.

Astra Dzērve
Liepājas muzeja muzejpedagoģe

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Liepājas muzejs aicina uz sarunu par Rucavas podniekiem un viņu darinājumiem

Kategorijas