Kas ir mežs?

2015. gada 7. janvāris 07:00

389

1. janvārī stājās spēkā grozījumi Meža likumā, precīzāk definējot, kas ir mežs. Jaunais regulējums skar galvenokārt platības, kas vizuāli atpazīstamas kā aizaugušas lauksaimniecības zemes.

Likuma grozījumi bija nepieciešami, lai mazinātu atšķirību starp mežu platībām “de jure” (zemes lietošanas veids zemes kadastrā – mežs) un platībām “de facto” (zemes lietošanas veids dabā – cits), skaidro Zemkopības ministrija (ZM). Valsts statistikas datos atšķirība starp tām esot aptuveni 260 tūkstošu hektāru apjomā.
Meža likuma grozījumi neattieksies uz krūmājiem un teritorijām, kurās ir ieauguši atsevišķi koki. Tur arī turpmāk darbību regulēs Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža.
Uz bijušajām lauksaimniecībā izmantojamām platībām, kurās ir izveidojies mežs, pilnībā tiks attiecinātas Meža likuma prasības.

Mājas vietu apsēj
“Es tikai priecājos, ka meža būs vairāk,” saka Liepājas apkaimes mežu īpašnieks Juris Kūms, kuram ir pieredze jaunu mežaudžu veidošanā. “Esam kopuši audzes, kas dabīgi ieaugušas, un transformējuši par mežu.” Lai tas būtu vienmērīgs un vienāda vecuma, lielie koki ņemti ārā un tālāk audzēti mazie. Saimnieks spriež, ka mežu Latvijā ir daudz, bet tie nav atbilstošā kvalitātē. “Ja nav viendabīgas audzes, nav kvalitātes un nevar rūpnieciski strādāt.”
J. Kūms novērojis, ka citi steidz darīt otrādi – attīra zemi no kokiem un celmiem, lai tā būtu izmantojama lauksaimniecībā. Viņš spriež, ka problēmas varētu būt zemniekiem, kuru laukos ir lieli koki.
Meža likuma grozījumi tika pieņemti jau 2011. gadā un paredzēja trīs gadu pārejas periodu, kurā daudzi savu zemi atbrīvojuši no kokaugiem vai reģistrējuši aizaugušās platības kā mežu.
Lai “neķertu” jaunais likums, apstrādāta lauka vidū esošu vecu mājvietu un dārzu nolīdzināt bijis spiests Durbes novada zemnieks Ēriks Putra. “Savādāk tur tagad skaitītos mežs ar bērziem un nokaltušiem ošiem.” Sākumā sapratis, ka likums var skart arī platības ar piecus metrus augstiem krūmiem, bet uzzinājis, ka tā gan nebūs. “Jāredz, kā likumu īstenos. Ja es būtu onkulis, kuram nav interneta, bet ir Zemesgrāmata par vecu mājvietu, vai to automātiski ieskaitītu meža zemēs? Ja mežziņi skatīsies ar perspektīvu, tad būs labi. Bet, ja mehāniski uzskaitīs visu, kas apaudzis ar krūmiem, – to ne. Neesam tik bagāti,” pauž durbenieks.
“Likums ir, bet praktiskās daļas vēl ne. Kā paveikto legalizēt? Kā sakārtot papīrus?” jautā J. Kūms.
Vērtē pretrunīgi
Galvenais rādītājs ir audzes minimālais šķērslaukums, meža atbilstības definīcijai noteikšanas kritērijus skaidro Meža konsultāciju pakalpojumu centra Liepājas nodaļas vadītājs Uldis Šēnbergs. To noteikt vislabāk palūgt Valsts meža dienesta (VMD) speciālistam. Izveidojušos mežaudzi var dokumentēt, veicot tās inventarizāciju vai iesniedzot VMD pārskatu par meža ieaudzēšanu. Inventarizācija jāuztic tikai sertificētam speciālistam, uzsver U. Šēnbergs.
Grozījumiem iebilst lauksaimnieku organizācijas, jo tik īsā laikā nevarot novākt apaugumus un reģistrēt lauksaimniecības zemi, un vēlas likuma spēkā stāšanās termiņu pagarināt līdz 2025. gadam. Īpaši protestē Latgales lauksaimnieki, bet ZM norāda, ka sakārtot dokumentus atbilstoši zemes lietošanas veidam var arī pēc 1. janvāra. Mūspuses lauksaimnieki jauno likumu vērtējot pretrunīgi, bet skaļu protestu līdz šim nav bijis.
Ē. Putra piekrīt, ka dažam labam likuma grozījumi likuši sasparoties un savu īpašumu sakopt. Arī U. Šēnbergs nereti vērojis situācijas, kad saimnieku interesē zeme un viņš mēģina to apart līdz krūmu malai, bet apaugušo strēmeli negrib notīrīt.

Iesaka plantācijas
Jaunais regulējums pieļauj iespēju meža zemi pēc laika atgriezt lauksaimnieciskai ražošanai. “Izeja ir plantācijas mežs, par kuru nodoklis maksājams kā par lauksaimniecības zemi,” iesaka U. Šēnbergs. Uz plantāciju mežiem netiek attiecināta Meža likumā noteiktā koku ciršanas un meža atjaunošanas kārtība.
“Šeit lauksaimniecība saduras ar mežsaimniecību. Mēs negribam savu zemi atdot mežiem, gribam to atkarot. Esmu zemi pircis, gribu atpakaļ peļņu,” norāda Ē. Putra.
U. Šēnbergs teic, ka pēc likuma grozījumu izpildes pašreiz uzrādītā Latvijas meža kopējā platība – 52 procenti – kļūs krietni lielāka. Tāpat mainīsies transformēto īpašumu skaits, tādēļ notiekošais būs ciparu “spēle”, “nosacīts process, kas ietver daudzas nianses”.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Kas ir mežs?

Kategorijas