Dārziņš senču zemē ir aizliegts

2015. gada 7. janvāris 07:00

1985

Pensionāri Vilma un Jānis Pērkoni Rucavas novada Papē cer mazbērniem sarūpēt sapni gluži kā dziesmā – dārziņu, kur nesāpēs sirds. Pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā no tēva hektāriem V. Pērkone nolēmusi paturēt vien 0,64 hektāru lielu gabaliņu netālu no kāpām Priediengalā. Tagad mazdēli gatavi tur vasaras namiņus celt, tikai neraža – pār dzimto zemi zaļa “sērga” – Papes dabas parks.

Atpūtnieki plūst straumē
Papes Priediengals reiz bijis biezi apdzīvots, tagad latviešu ģimenes te uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmas. Pērkoni min desmitiem iemeslu, kādēļ jau padomju gados Papi pametuši cilvēki. Zvejnieku ciems līdz ar rūpala centralizēšanos Liepājā palicis bez darba un nekas jauns vietā nav nācis. Vēlāk panīkusi zvērsaimniecība, tad slēgta skola un normāla ciema eksistence beigusies.
Braucot uz Pērkonu mantoto nogabalu, pamanām savulaik slavenā luterāņu mācītāja Sigurda Sproģa dzimtās mājas. To pussabrukušais siluets liecina par Papes Priediengala ļaužu aiziešanu. Tomēr vecā apbūve paliek mazākumā. Visapkārt atpūtas kompleksi ar uzrakstiem “Privati valda”, dažviet mazākiem burtiem “Privātīpašums”. Dzīve Papes Priediengalā nav apstājusies, jo sevišķi vasarās, kad korporatīvo pasākumu netrūkst un atpūtnieki no kaimiņzemes Lietuvas plūst straumē.

Drīkst tikai maksāt nodokli
Abi Vilmas Pērkones mazdēli strādā ārzemēs naftas ieguves rūpniecībā. Nopelna pieklājīgi un vēlas atvaļinājumus pavadīt dzimtenē. Abi gribētu uzbūvēt 25 kvadrātmetru lielus namiņus – vasarnīcas bez pamatiem. “Kad izvēlējos zemi, kuru paturēt īpašumā, nebija nekādu būvniecības liegumu netālu no kāpām, nebija Papes dabas parka. Man ieteica ņemt tēva zemi Priediengalā, un paklausīju, jo vieta patiešām ir jauka. Gribējām pat mazāku gabaliņu, tomēr mērnieks pateica, ka mazāk par pushektāru varot tikai Rīgas speciālisti iemērīt, un tad mērīja, cik var. Sanāca 0,64 hektāri,” mantoto zemes nogabalu, kas sadalīts divos gabalos “Piekalnītes” un “Mazliepnieki”, rāda V. Pērkone. Mazdēli pie turības tikuši tikai tagad, kad uzlikts liegums būvēt jebko netālu no kāpām un parādījies Papes dabas parks. “Lūk, elektrību ievilkām, kad vēl nebija visu to noteikumu. Tagad to nevarētu. Arī brikšņus laikus iztīrījām, bet tagad jau atkal sakritis. Tajā pushektārā, ja izdomātu rudzus sēt, kā darīja Vilmas tēvs – dabūtu sodu. Te neko nedrīkst darīt, izņemot zemes nodokļa nomaksu,” saka J. Pērkons.
Gluži kā pēc pasūtījuma Rucavas novada domē priekšsēdētājas vietnieks Guntis Rolis stāsta, ka top plāni sazināties ar rucavniekiem ārzemēs, ja nu kāds grib atgriezties. Pērkonu mazdēli labprāt grib dzimtajā zemē celt mājas, lai atpūstos. Viņiem nevajag pabalstus, materiālu palīdzību vai īpašu uzmanību. Viņiem vajag atļauju būt savā zemē, savā namā.

Plinti krūmos nemet
Vilma nolēmusi par tēva mantojumu pacīnīties. Rucavas novada domes Lauksaimniecības, vides aizsardzības un zvejniecības pastāvīgajā komitejā lūdzot iespēju atļaut namiņu būvniecību mazdēliem domātajos zemesgabalos. Pašvaldības zemes lietu speciāliste Dzintra Bļinova “Kursas Laikam” paskaidro, ka iesniegums no V. Pērkones saņemts un tā izskatīšana atlikta uz četriem mēnešiem. “Tā nav vienkārša lieta. Visi mēs cilvēciski saprotam, ka Pērkonei taisnība, tomēr eksistē Būvniecības noteikumi kāpu zonā un Papes dabas parka noteikumi, kurus pašvaldība nevar ietekmēt. Šobrīd komisijas speciālisti apzina likumdošanas un tiesvedības bāzi līdzīgās lietās. Kad tas būs paveikts, notiks komisijas sēde, kurā sniegsim savus ieteikumus Pērkonei,” saka Dz. Bļinova.
Neoficiālās sarunās vairāki domes darbinieki apstiprina, ka tūlītējs risinājums lietā nevar būt – vismaz no pašvaldības puses, jo jāmaina ir Papes dabas parka nolikums. Viens no ieteikumiem V. Pērkonei varētu būt tiesāties par tiesībām būvēt. Jautāta, vai gatava tiesu darbiem, V. Pērkone atbild, ka vēlas sagaidīt Rucavas novada domes ieteikumus un tad jau zinās, ko tālāk darīt. “Zinu, ka viņi pašvaldībā neko šajā lietā nevar ietekmēt, bet palīdzēt saprast un dot padomu viņi var,” saka V. Pērkone.

Šeptē kā pa savām mājām
Gribot negribot rodas jautājums: kādēļ lietuvieši visu ko var uzbūvēt, dižpriedes pie savām mājām nogāzt, Papes dabas parkā mežu tīrīt un jaunus kanālus Papes ezerā rakt? Nepilnu kilometru no Pērkonu īpašuma atrodas atpūtas namiņu rinda gluži pie pašām kāpām. “Tas ir tas mūsu Priediengala Ķengarags. Visas vienādas un vienādi neglītas tās mājas. Paspēja leiši uzbūvēt, kad vēl nebija noteikumu. Bija šādi tādi škandāli, bet, re, viņiem drīkst,” norāda Jānis Pērkons.
500 metru aiz Pērkonu īpašuma pie mājām “Mežsargi” nogāzta diža priede. Redzams, ka nav paticis saimniekiem koks pāris metrus no loga. Visticamāk sods jau uzlikts un samaksāts. Rucavas novada domes priekšsēdētājas vietnieks G. Rolis “Kursas Laikam” atzīst, ka pašvaldības Būvvalde, apsekojot Papes Priediengalu, atkal uzgājusi jaunus pamatus, tagad noskaidro – vai tie ir likumīgi. “Tā viņi dara. Vieni lej pamatus, pārdot citiem ar apbūves tiesībām. Būvnieks par iepriekšējiem strīdiem neko pat nenojauš,” shēmu atklāj G. Rolis.

Invazīvā suga
Iegriežoties laukumā pie Papes bākas, “Kursas Laiks” atrada izravētu, izdedzinātu laukumu, gluži vai vandaļi tūrisma vietā būtu plosījušies vai arī kādi neganti dzīvnieki. Vietējie bilst: te augušas mežrozītes. Skaisti augušas un nevienam nav traucējušas. Uzzinājām pat, ka sievas te mežrozīšu augļus tējai vākušas. “Jā, vācām un žāvējām, tur bija smuka vieta. Man patika,” atklāj kāda rucavniece. Izrādās, ka pie vainas nav ne huligāni, ne vandaļi, bet dabas draugi – konkrēti Papes dabas parks iznīcinājis invazīvo sugu – mežrozīti. Vēl vienu invazīvo sugu pēc “latviešiem” Papē.
Turpat netālu ornitologi putnu ķeršanai pāļus kāpās sadzinuši un stāsta, cik skaista ir daba, cik jauki ir putni. Jāteic, arī viņiem tā īsti neviens nav ļāvis kāpās pāļus rakt, vismaz Rucavas novada pašvaldības Būvvaldē. “Viņi šobrīd kārto formalitātes, lai viss būtu likumīgi. Ir bijuši uz pašvaldību, esam vienojušies, ka jautājums tiks nokārtots,” “Kursas Laiku” informē G. Rolis.
Pērkoniem diez vai ar sarunāšanu viss izdosies, vismaz tāda ir šābrīža aina. Iespējams, ka ielieti pamati un pāris nomaksāti sodi kardināli mainītu situāciju. “Mani mazdēli nevēlas rīkoties pretlikumīgi. Viņi man pateica, ka arī kukuļus nevienam nemaksās. Viņi savā dzimtenē un savā zemē grib dzīvot, kā pieklājas,” “Kursas Laikam” uzsver V. Pērkone.

+ 1

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Dārziņš senču zemē ir aizliegts

Kategorijas