Gadu simti jāiekļauj pāris simtos lappušu

2015. gada 9. janvāris 07:00

404

Gadu simti jāiekļauj pāris simtos lappušu

Rucavas pagasta bibliotēkas vadītāja Gunta Timbra par Rucavu stāstīt zina ļoti daudz, jo vairāki gadi veltīti tās izpētei. Drīz noslēgsies ilggadējais darbs pie grāmatas “Ieskats Rucavas vēsturē”, kam viņa velta katru brīvo mirkli un teic, ka, veidojot vēstures materiālu apkopojumu, bieži rodas mazi gandarījuma momentiņi.

Bibliotēkas vadītāja darbu pie grāmatas izveides aizsākusi kopā ar skolotāju, novadpētnieku un dažādu publikāciju autoru Ģediminu Salmiņu, kurš viņu aicinājis kopīgi uzsākt šādu projektu. Aizsākot darbu, abi vēlējušies ieskatīties Rucavas vēsturē, tagad, kad projektam tuvojas noslēguma posms, G. Timbra teic, ka plāno grāmatu tieši tā arī nosaukt “Ieskats Rucavas vēsturē”. “Kāpēc tik kautrīgs nosaukums?” jautā “Kursas Laiks”. “Darbu aizsākot, abi ar Salmiņu spriedām, ka neatkārtosimies, piemēram, “Laiku lokos” Vērgale jau rakstījusi vai “Laikmetu griežos” kā Nīca. Debatējām, tomēr līdz galam neizlēmām. Tagad es domāju – lai arī paliek “ieskats”! Tāpēc, ka visu vēsturi jau nekad neuzrakstīsi,” spriež līdzautore. “Kad sākām apkopot vēstures liecības, šķita, ka daudz kas novadpētniecībā jau paveikts, bet izrādās, ka maldījāmies, jo tas nav tik vienkārši, vēl bija vajadzīga kārtīga pētniecība,” uz grāmatas aizsākumu atskatās līdzautore. “Protams, jau apkopotā bāze būtu ļāvusi izveidot kaut kādu brošūriņu, bet grāmatai vēl daudz kas bija jāpēta.”
Ģedimins Salmiņš Mūžībā aizgāja 2012. gadā. “Tad es paliku viena un domāju – nevar pamest aizsākto darbu. Protams, arī aiz cieņas pret Salmiņa paveikto.” Pētniece apzinājusies, ka uzņemas ļoti lielu darbu, bet pienākuma apziņa mudinājusi neapstāties. Laika gaitā rasts jauns palīgs Sergejs Hmeļņickis. “Viņam interesē vēsture, tāpēc man ir, kam pajautāt viedokli un apspriesties.” Pārinieks “rakņājas” pa interneta datubāzēm un periodikām – meklē publikācijas, darbojas ar senām kartēm, palīdz ar atsauču meklēšanu un citiem jautājumiem. S. Hmeļņickis ir atradis daudz un dažādas veco laiku Rucavas un tās apkaimes kartes. “Arī Polijā ir viena Rucava. Tās vēsturiskais nosaukums vācu valodā ir Rutzau, bet poļu valodā – Rzucewo. Atrodot senu informāciju vācu valodā, jāuzmanās, lai mūsu vietējo nesajauktu ar Polijas,” saka materiālu meklētājs, rādot 1637. gada karti.

Bibliotēkā viss pie rokas
Liela daļa praktiskā grāmatas tapšanas procesa ir ne tikai materiālu vākšana, bet arī organizēšana, jo šo gadu laikā savākts ievērojams informācijas apjoms. Sakrātā informācija glabājas gan cietu vāku mapēs pie bibliotēkas vadītājas darba galda, gan saglabātos dokumentos interneta vidē, gan autores datorā – turpat, kur atrodama pati grāmata, tiesa, vēl ne līdz galam pabeigta. “Kursas Laikam” ļauts aplūkot divas lielas mapes, kur ir izdrukātā manuskripta darba variants ar publikāciju kopijām. Viena no tām veltīta periodam no vissenākajiem laikiem līdz 1940. gadam, bet otros vākos no 1940. gada līdz 1990. gadam. Atsevišķos vākos ir manuskripts Ģ. Salmiņa rokrakstā. Viņa veikumu G. Timbra pārrakstījusi datorrakstā.
Ar sarkanu krāsu tekstā iekrāsotas vietas, kas vēl jāprecizē, jāpapildina vai jāpalabo. “Mēs ļoti rūpīgi strādājam pie atsaucēm, jo tām jābūt precīzi norādītām. Rakstot citātus, nedrīkst kļūdīties,” stāsta G. Timbra un atzīst, ka bieži tas sagādā ne mazums grūtību. “Visam ir jābūt precīzi, jo, kad grāmatu izdos, vairs nebūs iespējas kaut ko labot.”
Pētījumā dažādi vārdi lasītājiem arī izskaidroti. Tam talkā nākušas dažādas vārdnīcas, kas G. Timbrai bibliotēkā ir rokas stiepiena attālumā. Viņai darbs bibliotēkā grāmatas veidošanai ir bijis liels ieguvums, jo darbavietā pieejamas ļoti daudz vajadzīgo vēstures grāmatu, tāpat bibliotēkas datorā pieejama Nacionālās bibliotēkas datubāze, kas paver teju neierobežotas iespējas informācijas atrašanai. “Ik pa laikam palūkojos, kā rīkojušies citi novadpētnieki, kā iekārtotas viņu grāmatas, kā organizēti materiāli,” teic G. Timbra un pastāsta, ka arī šāda veida grāmatas viņai bibliotēkā vienmēr pie rokas.

Mazi gandarījuma momentiņi
“Veidojot grāmatu, esmu ļoti daudz ko uzzinājusi. Turklāt pats meklēšanas un izpētes darbs arī ir aizraujošs. Man tas patīk! Īpaši liels gandarījums pārņem mirkļos, kad izdodas kaut ko īpašu atrast vai kaut kam gūt apstiprinājumu no dažādiem avotiem. Arī ja esmu pamanījusi un novērsusi kļūdu. Nevaru paļauties tikai, piemēram, uz vienu avīzes publikāciju, jo arī tur var būt kļūdas. Šajā darbā ir tādi mazi gandarījuma momentiņi.”
“Man grūti teikt: “esmu grāmatas autore”, jo grāmatā salikts tas, ko rakstījuši citi. Tas ir citu veikuma apkopojums,” saka G. Timbra. Darbā ir daudz palīgu, uzsver bibliotēkas vadītāja. Nodibināta laba sadarbība ar kolēģēm Liepājas Centrālajā bibliotēkā un novadpētniekiem citos novados, sevišķi daudz palīdzējusi novadpētniece Lilija Vīksna Liepājā.
Grāmatas veidotājai interesantākais šķiet senākais laiks, jo “tas, ko es pati esmu piedzīvojusi, man nemaz neliekas saistošs. Man ļoti patīk divdesmitie, trīsdesmitie gadi. Tad cilvēki bija centīgi. Rucavā bijušas dažādas sabiedriskās organizācijas, biedrības. Tad arī cilvēku bija vairāk”.
Kad grāmata būs pabeigta, nākamais solis būs cenu aptaujas rīkošana, lai noskaidrotu, kura izdevniecība gatava darbu izdot par viszemāko summu. Jautāta, cik lappušu bieza grāmata plānota, bibliotēkas vadītāja teic, ka to ir grūti pateikt, bet izskatās, ka teksts aizņems aptuveni 300 lappuses, papildu vieta jāatvēl arī bildēm un kartēm. “Jāskatās, kādas cenas noteiks izdevniecības, jāredz, cik daudz pašvaldība varēs samaksāt,” praktisko pusi akcentē autore.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Gadu simti jāiekļauj pāris simtos lappušu

Kategorijas