Rekurzeme.lv ARHĪVS

Novadus neapmierina Būvvaldes "treknais" budžets

ANITA PLATACE

2015. gada 9. janvāris 07:00

514
Novadus neapmierina Būvvaldes "treknais" budžets

Liepājas reģiona novadu Būvvalde pašreizējā sastāvā pastāvēs vēl pusgadu. Atteikšanos no tās pakalpojumiem pašvaldību vadītāji pamato ar pārāk lielām izmaksām, kam neredz atdevi.

Par līguma uzteikšanu Liepājas reģiona novadu Būvvaldei savās sēdēs 2014. gada nogalē nobalsoja Vaiņodes un Priekules novada domes deputāti. Laužot 2009. gadā slēgto līgumu, jāievēro sešu mēnešu uzteikuma termiņš, tātad Būvvalde pašreizējā veidolā strādās līdz jūlijam. Par tālāko darbību tiks lemts Uzraudzības padomes sēdē 15. janvārī.

Maksā arvien vairāk
Tagad iedzīvotājiem tālu jābrauc uz Liepāju, saka Vaiņodes novada domes priekšsēdētājs Visvaldis Jansons. Pagājušajā gadā novadā bijis daudz jaunu objektu. Viņš uzskata, ka pašvaldības līdzfinansējums Būvvaldei ir par lielu, “katru gadu arvien vairāk jāpiemaksā”. Piemēram, 2014. gada decembrī tika prasīts 605 eiro papildfinansējums.
Par to, kā pašvaldība būvniecības uzraudzību organizēs turpmāk, vēl esot pusgads laika domāt. Iespējams, dome algošot darbiniekus uz 0,5 vai 0,3 likmi. Variants palikt pie pašreizējā pakalpojumu sniedzēja varētu būt, ja tas prasītu zemāku cenu.
V. Jansons atklāj, ka Vaiņodes novads šādu soli nespertu, ja nebūtu arī citu neapmierināto. “Viss atkarīgs no naudas,” saka Pāvilostas novada domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons. Neapmierinātība sākusies, kad uzzināts Būvvaldes prasītais “treknais” budžets šim gadam.
Tas tiek rēķināts uz novada iedzīvotāju skaitu, skaidro Durbes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Radzevičs. Iepriekš Durbes novadam ar aptuveni trīs tūkstošiem iedzīvotāju tas bijis 10 tūkstoši eiro gadā, bet šajā gadā sasniegtu jau 15 tūkstošus. Novados ar daudz lielāku iedzīvotāju skaitu šī summa ir iespaidīga, norāda A. Radzevičs. U. Kristapsons pievienojas, ka tieši tas rosinājis rēķināt, vai algot pašiem savus speciālistus nebūtu lētāk.

Strādās ar savējiem
Priekules novada šā gada budžetā jau paredzēti līdzekļi, lai uz puslikmi algotu arhitektu un būvinspektoru, strādāšot arī būvinženieris. Domes priekšsēdētāja Vija Jablonska uzskata, ka līdz šim par Būvvaldes pakalpojumiem maksāts pārāk daudz, neatbilstoši atdevei. “Strādāsim paši ar saviem cilvēkiem. To naudas daudzumu, ko prasa apvienotā Būvvalde, mēs vairs neuzskatām par lietderīgi tērētu. Atdeve priekš cilvēkiem nav tik liela.”
“Ja Priekule izstājas, tad vienotās Būvvaldes vairs nav,” situāciju komentē Grobiņas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Galeckis. Par tālāko rīcību grobiņnieki vēl lemšot.
Amatpersonas pieļauj, ka kopā paliks Durbes, Pāvilostas un Grobiņas novads. “Galvenais jautājums – speciālisti un viņu pieejamība. Pat lielās pašvaldībās būvvalde pilnu dienu nestrādā,” spriež A. Radzevičs. U. Kristapsons kā būtisku nosacījumu min Būvvaldes štatu samazināšanu.
Novadu Būvvaldes vadītājs Andris Vaivars pirms 15. janvāra sēdes situāciju nekomentē. “Šobrīd ir tikai minējumi, jautājums ir procesā.” Tālākās darbības shēma būs skaidra divu mēnešu laikā, pro­gnozē Būvvaldes vadītājs.