FOTO, VIDEO: Liepājas metalurga "atslēgas" nodotas jaunajam uzņēmuma īpašniekam
Pirmdien, 12.janvārī, "Liepājas metalurga" maksātnespējas administrators Haralds Velmers nodeva uzņēmuma "atslēgas" jaundibinātā uzņēmuma "KVV Liepājas metalurgs" valdes loceklim Igoram Kovaļenko.
Velmers izteicās, ka simboliski nodotās "atslēgas" izmēra ziņā nevar salīdzināt ar metalurģijas milzi, toties ar tām ir iespējams iedarbināt “Liepājas metalurga” elektrokausēšanas ceha krāsni.
“Ar gandarījumu varu teikt, ka “Liepājas metalurga” pamatražotnes pārdošanas darījums ir pabeigts. Šodien savas pilnvaras uzņēmumā oficiāli nododu Igora Kovaļenko rokās, kas tālāk gādās par tik ilgi gaidīto metalurga darbības atjaunošanu.
Protams, jāatzīst, ka pēdējā gada laikā esam dažkārt bijuši arī pārlieku optimistiski. Vienlaicīgi jāņem vērā, ka šis pārdošanas process ir bijis unikāls, jo tāda mēroga maksātnespējīga uzņēmuma pārdošanas gadījums Latvijā nav bijis. Rezultātā, esmu priecīgs, ka tik īsā laikā ir izdevies pabeigt tik ļoti sarežģītu darījumu.
Tas noteikti nebūtu bijis iespējams bez visu iesaistīto pušu neatlaidības un komandas darba. Tāpēc milzīgs paldies visiem, kas neatlaidīgi strādāja, paldies tiem, kuri noticēja, ka varam nonākt līdz šim brīdim šodien,” sacīja Velmers.
Plānots, ka metalurģijas uzņēmumā AS "KVV Liepājas metalurgs" strādās ne vairāk par 1300-1400 darbinieku. Februāra pirmajā pusē plānots sākt darbu velmētavas cehā, bet martā paredzēts iedarbināts tērauda eletrokausēšanas krāsni, šodien žurnālistiem sacīja "KVV Liepājas metalurgs" valdes loceklis Igors Kovaļenko.
"Līdz ar to pirmajā ceturksnī notiks īpašumā iegūtās rūpnīcas tehnoloģiskā pielāgošana darbam, darbinieku pieņemšana un darbs pie rūpnīcas palaišanas. Vispirms darbā tiks pieņemti velmētavas strādnieki, paralēli uzņēmums sāks uzkrāt metāllūžņus, lai martā varētu palaist arī kausēšanas krāsni," sacīja Kovaļenko.
Viņš norādīja, ka uzņēmums jau ir noslēdzis galvenos līgumus darbības nodrošināšanai ar "Latvenergo" un "Latvijas Gāzi", tāpat ir noslēgti arī pirmie līgumi par izejvielu piegādēm. Kovaļenko piebilda, ka līdz šim uzņēmums ražoja armatūras stieņus un kvadrātsagataves, tāpēc arī pēc darbības atsākšanas plānots ražot šo pašu produkciju, taču, vai nākotnē varētu sākt jaunas produkcijas ražošanu, Kovaļenko pagaidām neprognozēja.
Uz jautājumu, kur "KVV Liepājas metalurgs" iepirks metāllūžņus, Kovaļenko atbildēja, ka Baltijā. Pieejamais metāllūžņu tirgus ir 1,2 miljoni tonnu, un tas ir pietiekams, lai rūpnīcu nodrošinātu ar izejvielām. Viņš arī piebilda, ka Latvijas lielākais metāllūžņu pārstrādes uzņēmums "Tolmets" tiek uzskatīts par stratēģisko partneri, ar kuru noteikti būs iespējama sadarbība.
Kovaļenko piebilda, ka vidēji šādās neliela izmēra metalurģijas rūpnīcās Eiropā strādā 500-800 darbinieku, tāpēc viņa nosauktais skaitlis 1300-1400 ir maksimāli iespējamais darbinieku skaits. Viņš arī sacīja, ka nav paredzētas nekādas izmaiņas uzņēmuma galveno speciālistu lokā. Jau viena gada un septiņu mēnešu laikā ir izdevies saglabāt rūpnīcu darba kārtībā.
Pasākumā piedalījās arī uzņēmuma pārdošanas konsultāciju kompānijas “Prudentia” valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš. “Šodien varam droši teikt, ka uzņēmuma pamatražotnes pārdošanas process ir sekmīgi noslēdzies. Ar 107 miljonu eiro lielo summu šis ir aizvadītā 2014.gada lielākais uzņēmuma pārņemšanas darījums Latvijā. Tas nenoliedzami bija sarežģīts process, sarežģītā nozarē, taču mums ir izdevies atrast nopietnu investoru, kurš saredz uzņēmuma lielo potenciālu un to, kā tas attīstīsies turpmāk. Tas ir būtisks ieguvums visai Latvijas tautsaimniecībai,” sacīja Krastiņš.
“KVV Liepājas Metalurgs” valdes loceklis Igors Kovaļenko pēc “atslēgu” saņemšanas uzsvēra: „Šis bija ļoti sarežģīts darījums, ko apstiprinās ikviens finanšu jomas eksperts. Lai gan bijām cerējuši to noslēgt vēl īsākos termiņos, arī visa darījuma pabeigšana līdz gada beigām biznesa pasaulei skaitās neraksturīgi īss laika posms. Par to jāpasakās visām darījumā iesaistītajām pusēm.”
“Šobrīd mēs turpinām sagatavošanās darbus pie rūpnīcas palaišanas. Tagad svarīgākā daļa ir sagataves. Jau noslēgti līgumi par sagatavju piegādēm ar to piegādātājiem, tāpat noslēgti nepieciešamie līgumi ar energoresursu pakalpojumu sniedzējiem un šobrīd norit aktīva līgumu slēgšana ar darbiniekiem. Līdz rūpnīcas darbības atsākšanai mēs plānojam pieņemt vairāk nekā 500 darbiniekus. Šobrīd tiek pārslēgti līgumi ar esošajiem darbiniekiem,” par notiekošo komentēja Kovaļenko.
“Liepājas metalurga” īpašuma tiesības tika pārreģistrētas Zemesgrāmatā jaunajam īpašniekam 2014.gada 29.decembrī, līdz ar ko oficiāli noslēdzās arī aktīvu nodošanas process. Rūpnīcas darbības atsākšana notiks divos posmos. Vispirms darbību uzsāks velmētava, bet vēlāk tēraudkausēšanas cehs. Sākotnējās ražošanas jaudas būs 35 000 tonnas produkcijas mēnesī.
Kategorijas
- Citas ziņas
- Tirgus
- Atbildam lasītājiem
- Laža
- 8778
- Afiša
- Koncerti
- Sports
- Teātris
- Muzejos
- Izstādes
- Citi pasākumi
- Kino
- Balles
- Laikraksta arhīvs
- Video
- Foto
- Reklāmraksti
- Ekonomika
- Veselība
- Lietotāju raksti
- Kriminālziņas
- Kultūra
- Dzeja
- Konkursi
- Dzīvespriekam
- Sports
- Futbols
- Basketbols
- Handbols
- Autosports
- Motosports
- Volejbols
- Vieglatlētika
- Citi sporta veidi
- Florbols
- Hokejs
- Ziemas sporta veidi
- Soču Olimpiskās spēles
- Liepājas amatieru futbola čempionāts
- Lejaskurzemes novadu futbola čempionāts
- Pasaules ziņas
- Vietējās ziņas
- Liepājā
- Latvijas ziņas
- Dienvidkurzemes novadā
- Izglītība
- Sporta sērija "Izrāviens"
- Piedalies konkursā!
- Saeimas vēlēšanas
- Viena diena uzņēmumā
- Izklaide
- Projektu raksti
- Saimnieko gudri
- Atpazīsim melus!
- Kultūras saknes
- Rūpēsimies par vidi
- Mediju kritika
- Eiropā
- Starp divām reformām