Sniegs parāda, kur ielu neslauka

2015. gada 14. janvāris 07:00

1197

Uzsniegot sniegam, Aizputes sētnieki rāda, ko spēj, tomēr, ejot pa ielām, pie dažiem namiem slidotava. Var redzēt, kur nav saimnieku. Līdz ar “simtlatnieku” programmas beigām sniegu ielās tīrīt iznākuši pilsētas labiekārtošanas darbinieki, citu cilvēkresursu rezervē nav.

Sētniekus atrast – problēma
Pilsētas ietvju attīrīšanu no sniega atbilstoši Aizputes novada pašvaldības pasūtījumam veic SIA “Aizputes nami”. “Uzņēmums tiek galā ar uzticēto. Ziemā sētniekiem ir grūtāk, jo sevišķi, ja daudz sniega, tomēr ir periodi, kad darba viņiem ir mazāk. Pagaidām jau sniegs nokūst un nekrājas ietvju malās,” pastāsta SIA “Aizputes nami” valdes locekle Dace Deķe.
Uzņēmuma vadītāja atzīst, ka sētniekus atrast pilsētā nemaz nav viegli. “Pērn no darba aizgāja sētnieki, kuri brauca strādāt uz Dāniju,” stāsta D. Deķe. Nākotni viņa saredz mehanizētā ietvju tīrīšanā. Šādu pakalpojumu Aizputes novada pašvaldībai jau sniedz SIA “Aizputes ceļinieks”. “Kalvenes ielas ietvju tīrīšanu pasūtām “Aizputes ceļiniekam”. Tas nenotiek katru dienu, bet, kad vajadzīgs, viņi ar tehniku to izdara ātri. Ja līgtu cilvēkus šim darbam, tad posmu tīrītu kādi desmit cilvēki un darbs būtu jāgarantē katru dienu,” stāsta Aizputes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Juris Grasmanis.

Nodarbinās bezdarbniekus
Tā kā valsts “simtlatnieku” programma pārtraukta, šobrīd pašvaldībai nav iespēju piesaistīt papildu darbiniekus pilsētas sakopšanā vai sniega tīrīšanā. Lažas ielā “Kursas Laiks” ielu tīrām sastop Jāni Miezīti un Ivetu Peperi. “Esam pašvaldības darbinieki. Parasti strādāju labiekārtošanas darbos. Protu rīkoties ar zāģi, trimmeri un citiem instrumentiem, bet šobrīd esam vajadzīgi pie sniega tīrīšanas. Agrāk to darīja “simtlatnieki”,” stāsta J. Miezītis.
Nākotnē pašvaldība meklēs iespējas, kā vismaz daļēji nodarbināt pilsētas bezdarbniekus, jo iepriekš par valsts naudu veikti prāvi pilsētvides sakopšanas darbi gan parkos, gan ielās. “Pagaidām vēl nav apstiprināts 2015. gada budžets, tādēļ vēl nav skaidrs, ko pilsēta šajā jomā var atļauties. Tas, ka kaut kas valsts programmas vietā būs nepieciešams, ir saprotams,” lēš J. Grasmanis.

Brīdinās privātos
“Kursas Laiks” pie Aizputes Romas katoļu baznīcas Kuldīgas ielā sastop Gunitu Šmithenu cītīgi tīrām ietvi. Viņa palīdz mātei un cenšas, lai ietve pie dievnama vienmēr būtu tīra. Arī tālāk, Pasta ielā, ietves pie “Mētras mājas” un Aizputes Diabēta un invalīdu biedrības ir tīras, bet pie namiem iepretī Pasta ielai 3 un Pasta ielai 5 vēl pusdienlaikā neviens nav slaucījis. Kā apstiprina pilsētas domē, nami Pasta ielā ir Rīgas advokāta Jura Grīnvalda īpašums. Viņam pieder arī daži citi nami pilsētā.
“Ir vairākas vietas Aizputē, kur privātīpašnieki nesteidzas tīrīt ietves. Šobrīd sniegs ātri nokūst, tomēr atsevišķi privātīpašumi ir mūsu redzeslokā. Vispirms runāsim, zvanīsim un brīdināsim.
Parasti ar to pietiek, lai cilvēki sāktu domāt. Ietvēm ir jābūt tīrām un kaisītām, ja ir slidens,” strikti saka Aizputes novada Pašvaldības policijas priekšniece Ailona Dārzniece.
“Privātīpašnieki “Aizputes” namu sētnieku pakalpojumus nepasūta, jo viņiem tas nav izdevīgi. Mēs ievērojam visas prasības, pērkam slotas, lāpstas, ievērojam drošības tehniku. Tas viss sadārdzina pakalpojumu. Privātīpašnieki nolīgst pensionāru par 10 eiro mēnesī, bet mēs nevaram par šādu cenu piedāvāt darbinieku,” izskaidro D. Deķe.

Lielākie izdevumi – priekšā
Pašreizējais sniega daudzums vēl neprasa papildu resursus un nervus, jo nav sasnidzis tik daudz, lai sniegu vajadzētu izvest no pilsētas. “Kad ir daudz sniega, sētnieki sāk strīdēties ar ielu tīrītājiem. Kad sniega ir daudz – sētnieki iepriekš to meta uz ielas, bet mašīnas, ātri braucot, sameta atpakaļ. Ceru, ka šogad problēmas nebūs, jo esam vienojušies, ka sniegu no ietvēm neliks uz ielas braucamās daļas,” atklāj J. Grasmanis.
Patlaban sniega daudzums ir neliels un tas no pilsētas nav jāizved. Tieši sniega izvešanai tiek patērēti lielākie līdzekļi.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Sniegs parāda, kur ielu neslauka

Kategorijas