Latvijas iedzīvotāji steidz iztērēt litus

2015. gada 14. janvāris 07:00

17714

Latvijas iedzīvotāji steidz iztērēt litus

Iemesls, lai iepriekšējā nedēļas nogalē dotos uz Lietuvu, Latvijas iedzīvotājiem bija dubults. Tā nebija parastā iepirkšanās tūre, bet nepieciešamība iztērēt litus, kas palikuši pāri no iepriekšējiem iepirkšanās braucieniem. Liepāja, Klaipēdas tirgus, tirdzniecības centrs “Akropolis” un noslēgumā krogs “Jozis” – šāds brauciena maršruts ir populārs liepājnieku un apkārtnes novadu iedzīvotāju vidū. Par to aizvadītajā sestdienā pārliecinājās arī “Kursas Laiks”.

Uz robežas nav grausta
Pirmais pieturas punkts – bijušais Rucavas robežkontroles punkts. Tos, kuri pēdējo reizi robežkontroles punktu šķērsojuši vasarā, gaida patīkams pārsteigums. Grausts ir nojaukts un vairs neveido pretstatu Lietuvas sakoptajai robežai. Tā nojaukšanu sāka pērnajā septembrī, un jau gada nogalē teritorija ap bijušo robežkontroles punktu bija sakopta.
Ieteikumi, kā ēku izmantot, vairs nav aktuāli. Tuvojoties robežai, var novērot, ka teritoriju kāds izmanto. “Kursas Laiks” lēš, ka blakus robežai ir izveidots peintbola laukums.

Klaipēdas tirgū kaulējas
“Palikuši tūkstoš liti,” atklāj Klaipēdas tirgū sastaptā liepājniece Monta Krastiņa. Uz Klaipēdu atbraukusi kopā ar ģimeni un nosauc maršrutu, kuru plānots dienas laikā īstenot. Pēc Klaipēdas tirgus izstaigāšanas sekos tirdzniecības centrs “Akropolis”, noslēgumā ģimene “Jozī” paēdīs pusdienas un tad sekos mājupceļš.
Klaipēdas tirgus latviešu vidū ir tikpat populārs kā Rietavas tirgus. Klaipēdas tirgus oficiālais, lietuviskais nosaukums ir “Tilžės Turgus”, un tam internetā ir sava mājaslapa, kurā var atrast tā darbalaiku. Iegādāties tur var jebko – sākot ar sadzīves tehniku, beidzot ar matu sprādzēm. Klaipēdas tirgus izskatās kā jau parasts tirgus – pārdevēji savas mantas izlikuši uz galdiem, uz manekeniem uzvilkts apģērbs. Kopumā tirgū ir tūkstoš nomas vietu. Izmantots katrs kvadrātmetrs, lai saliktu preces.
Lai vieglāk orientēties, tirgus ejām doti nosaukumi – Rīgas, Romas, Londonas un citi. Iepērkoties šajā tirgū, der atcerēties, ka ar lietuviešiem var kaulēties. Vairums neteiks kā Liepājā, ka lētāk nevar atdot, jo prece pieder saimniekam, vai nerentējas pārdot par zemāku summu.

Tirgotāji baidās no “mildām”
Pirmajās dienās pēc eiro monētu nonākšanas veikalu kasēs un tirgotāju rokās lietuvieši ar aizdomām skatījās uz citu eirozonas valstu monētām. Uz visām Lietuvas eiro un centu monētām ir attēlots Lietuvas ģerboņa figūra Vītis – bruņinieks auļojoša zirga mugurā.
Tirgus apmeklētāji “Kursas Laikam” pastāsta, ka kādā tirgotavā pārdevējs nav ņēmis pretī Latvijas eiro “Mildu”. Iepērkoties tirgū, var novērot, ka pārdevēji nopietni izturas pret drošību. Kāda pārdevēja gados nenotic “Kursas Laikam”, ka uz Klaipēdas tirgu atbraukusi prese no Liepājas. Viņa ir ar mieru pastāstīt par savu preci, bet pārdomās par eiro neielaižas. “Gribēsit pēc tam zināt manu adresi. Televīzijā brīdināja, ka krāpnieki tā var rīkoties un izvilināt litus,” strikta ir pārdevēja.
“Vai pieņemsit šo naudu?” “Kursas Laiks” jautā Vītam Klovim un grib tirgū norēķināties ar “Mildu”. Tirgotājs atbild apstiprinoši. Viņš nodrošinājies ar maiņas eiro un arī ar tabulu, kurā norādīts eiro un litu kalkulators. Pārdevējs pastāsta, ka pie jaunās valūtas vēl nav pierasts, bet eiro nekādu ažiotāžu tirgus noietā nav radījis. Vīrietis atklāj, ka piemiņai par nacionālo valūtu izveidojis litu kolekciju, gluži tāpat kā to darīja Latvijas iedzīvotāji ar latiem.

Apģērbiem – lielāka izvēle
Klaipēdas tirdzniecības centrā “Akropolis” ir lielāka izvēle bērnu apģērbiem, iemeslu sestdienas iepirkšanās tūrei nosauc nīceniece Inga Šuklā. Abi ar dzīvesbiedru Gati, protams, paņēmuši līdzi no iepriekšējiem braucieniem neiztērētos litus – aptuveni 30. Arī cenas apģērbiem ir nedaudz mazākas kā Latvijā.
To, ka “Akropolis” ir iecienīta liepājnieku iepirkšanās vieta, var spriest arī pēc sabiedriskā transporta. Pārvadātājs “Liepājas tūre” braucējus rītos pieved pie tirdzniecības centra un pēcpusdienās aizvizina atpakaļ uz Liepāju.
Lielajā tirdzniecības centrā “Kursas Laiks” sastop arī Andri Zaļkalnu no Pāvilostas novada. Viņš iepērkas “Maksimā”. Nekādu konkrētu vajadzību veikalā nav un arī litu, kas jāiztērē, nav. Atbraucis uz Klaipēdu ar dzīvesbiedri “tāpat vien”, jo bijusi iespēja atbraukt līdzi. Bijuši kopā četri braucēji un pirms “Kursas Laika” sastapšanas visi kopā pusdienojuši. A. Zaļkalns pastāsta, ka šāds ceļa maršruts tiek mērots aptuveni reizi gadā.

Makam un ģimenei draudzīgi
Brauciens uz Lietuvu noslēdzas “Jozī”, tas ir kā nerakstīts likums, apstiprina Paulausku ģimene. Šoreiz Aina un Vilards no Liepājas puses uz krogu atbraukuši divatā, taču bieži ņem līdzi mazbērnus. A. Paulauska novērojusi, ka Lietuva ģimenēm ar bērniem ir draudzīgāka, ir lielākas iespējas kopā pavadīt laiku labiekārtotās atpūtas vietās. “Tualetes Lietuvā ir bez maksas,” novērojumos dalās A. Paulauska. Tas nav galvenais iemesls, kāpēc braukt iepirkties pie kaimiņiem, taču patīkami gan, ka “nenoplēš no pircēja septiņas ādas”. Kad “Jozī” saņems ēdienkartes, abi varēs ēdienu pasūtīt uzreiz, jo ņems pārbaudītas vērtības. Ainai tas būs cepelīns, bet Vilardam – cūkas ribiņas.
Ziemas laikā pie galdiņa var tikt ātri. Vasarā dažkārt nākas rindā gaidīt stundu stundas. Taču apkārt krogum ir izveidoti spēļu laukumi un bērniem netrūkst izklaižu gaidīšanas laikā. Abi atzīst, ka ir patīkami atpūsties vietā, kas ir draudzīga makam un ģimenei.
Salīdzinot ar Latviju, Lietuvā cenas ir nedaudz zemākas. Taču arī minimālā alga Lietuvā ir mazāka nekā Latvijā. Pie mums – 360 eiro, Lietuvā no jaunā gada – 300 eiro.
Lietuvā pāreja no vienas valūtas uz otru notiek pēc līdzīga scenārija kā Latvijā. Ar litiem iedzīvotāji var norēķināties līdz 15. janvārim. Tas nozīmē, ka vēl tikai dažas dienas par pakalpojumiem var norēķināties ar litiem, atlikumu saņemot tikai eiro.
Vēl pusgadu uzņēmējiem pakalpojumu cenas paralēli jānorāda abās valūtās – litos un eiro. Latvijā litus pret eiro varēs mainīt līdz februāra beigām, skaidro Latvijas Banka. Taču Latvijā varēs samainīt tikai banknotes, monētas – ne. Lietuvas Banka litus pret eiro mainīs – visu mūžu.

Lielās, ka izdevies vislabāk
Lietuvā skaidras naudas apgrozībā eiro jau pagājušajā piektdienā pārspējis litus. Ar šādu vēsti klājā nācis Lietuvas Bankas valdes priekšsēdētājs Vits Vasiļausks. Viņš piebilda: “Šodien ir diena, kad mēs pieredzējām pagrieziena punktu naudas apgrozībā. Man prieks, ka tas notika dienu ātrāk, nekā bija Latvijā un Igaunijā.”
Lietuvā apgrozībā ir aptuveni 2,5 miljardi eiro, bet liti veido aptuveni 49 procentus no apgrozībā esošās skaidrās naudas, atklāja V. Vasiļausks.
Lietuvas finanšu ministrs Rimants Šadžus apstiprināja, ka pāreja uz eiro notiek gludi.
Viņš norādīja, ka visas institūcijas darbojas bez traucējumiem, naudas maiņa norit bez lielām problēmām un arī Eiropas Komisija apstiprinājusi, ka process tiek īstenots veiksmīgi. Pat veiksmīgāk nekā pārējās Baltijas valstīs – Igaunijā un Latvijā, no kuras kļūdām Lietuva varēja mācīties.
Lietuva, gadumijā pievienojoties eirozonai, kļuvusi par tās 19. dalībvalsti.

+ 51

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Latvijas iedzīvotāji steidz iztērēt litus

Kategorijas