Grozījumi likumā par lauksaimniecības zemju iegādi neiztur saskarsmi ar realitāti

Gunārs Valdmanis, Latvijas Radio Ziņu dienests, www.lsm.lv

2015. gada 15. janvāris 09:17

449

Grozījumi likumā par lauksaimniecības zemju iegādi neiztur saskarsmi ar realitāti

Grūti tapušie likuma grozījumi par zemes privatizāciju lauku apvidos, kuru mērķis bija veicināt lauku zemes nonākšanu vietējo ražotāju rokās un pārāk lielu zemes platību koncentrēšanos atsevišķās saimniecības, atkal varētu tikt mainīti. Kā norāda pašvaldības, jau pirmais mēnesis kopš likumu stāšanās spēkā ir liecinājis par daudzām problēmām likumā.

„Mēs nopelnīsim to, ka varēs ar mums tiesāties – pilnīgi skaidrs. Otrkārt, visi, kas grib, apiet [likumu], un tiesāsies tikai sporta dēļ, lai mūs izsmērētu,” šādas prognozes par likuma grozījumu darbību praksē pauž Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) vadītājs Andris Jaunsleinis.

LPS vadītājs norāda, ka lauksaimniecības zemei noteiktie īpašnieka maiņas ierobežojumi slēpj sevī gan tiesvedības risku, gan arī negarantē likumam izvirzīto mērķu sasniegšanu.

Tomēr pašām pašvaldībām šobrīd likuma grozījumi sagādā tikai galvassāpes – kā likuma grozījumiem veltītā Pašvaldību savienības sēdē norādīja LPS padomniece lauku attīstības jautājumos Sniedze Sproģe, šobrīd praktiski no visām pašvaldībām atsauksmes ir negatīvas. „Mēs saņēmām atsauksmes no 64 pašvaldībām, no 110 novadiem; pārējie neatbildēja. Novembrī bija 500 iesniegumu valstī kopumā. Tā ka tie nav 2-3 darījumi mēnesī, tas ir daudz vairāk pašvaldībās. Diemžēl nevienu pozitīva piemēra, kad likums sasniedz mērķi. Pašlaik ir tikai problēmas, uz ko norādīja visas pašvaldības. Deviņām vēl nebija iesniegumu, bet tās jau redzēja, ka problēmas būs,” stāsta Sproģe.

Pašvaldību savienības eksperte uzskaita virkni ar likuma grozījumiem saistītu problēmu, no kurām papildu administratīvas nastas palielināšanos pašvaldībām vēl varētu uzskatīt par salīdzinoši mazāk smago. „Galvenās problēmas ir tādas, ka virsuzdevumu likums nesasniedz, bojā dzīvi tieši vietējiem cilvēkiem: garas administratīvās procedūras, jauni cilvēki vispār nevar uzsākt nodarboties ar lauksaimniecību. Ļoti mulsina tas, ka pašvaldībām arhaiskā veidā jāvāc tā informācija, ko mēs neprasām īpašniekam, jo datubāzes mums ir dramatiskas,” stāsta Sproģe.

Tāpat nopietnas problēmas likums ir radījis arī atsevišķiem, citādā ziņā gluži veiksmīgiem zemniekiem. „Liela problēma ir arī ilggadējiem zemniekiem, kuri nesaņem tiešmaksājumus un līdz ar to neatbilst kritērijiem. Arī ja viņam nav izglītības, bet viņš ir zemnieks un strādā lieliski, pašvaldība nevar viņam ļaut nopirkt kaimiņa zemi, jo viņš neatbilst visiem šiem kritērijiem, kas likumā ir pateikts,” skaidro Sniedze Sproģe.

Arī Auces novada pašvaldības vadītājs Gints Kaminskis uzskata, ka kopumā likums ir radījis tikai problēmas, nepildot tam izvirzītos uzdevumus: „Tas ir radījis problēmas pašvaldībām, problēmas cilvēkiem, jo pašvaldības ir vainīgas, ka mēs nevaram izdarīt to, ko iepriekš spējām, un faktiski to jēgu mēs īsti neredzam, kāpēc tas ir vajadzīgs.”

Līdz šim darījumu skaits ir pārāk mazs, lai izdarītu secinājumus, tomēr par līdzšinējo iemeslu sūdzēties nav, norāda lauksaimnieku organizācijas „Zemnieku saeima” vadītāja vietniece Maira Dzelzkalēja.

„Šobrīd ir par ātru izdarīt secinājumus, un mēs vēl nevaram komentēt, kā jaunā likuma ieviešana dzīvē strādā, jo ir pagājušas tikai pāris nedēļas, kopš process notiek. Tas noteikti būs atkarīgs no pašvaldībām – dažas strādās veiksmīgāk, dažām būs vairāk problēmas. Šobrīd mums ir tikai ziņas no Jelgavas novada, kur notikuši šie procesi, un nav nekādas pretenzijas bijušas. Process bija lēnāks un mazliet ilgāks, bet zemnieki ar to rēķinājās. Tad jums ir jāvaicā komentārs Jelgavas novada domei, kā viņi tika ar to galā. Bet no zemnieku puses - tika galā pašvaldība,” saka Dzelzkalēja.

www.lsm.lv

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Grozījumi likumā par lauksaimniecības zemju iegādi neiztur saskarsmi ar realitāti

Kategorijas