Rekurzeme.lv ARHĪVS

Logo

Liepājas jaunie džezmeņi – "Melngaiļskolas Big Band"

VENDIJA PIKŠE
Laikraksta arhīvs

2015. gada 16. janvāris 07:00

4360
Liepājas jaunie džezmeņi – "Melngaiļskolas Big Band"

Pirmo reizi ar “Melngaiļskolas Big Band” sastapos nejauši kādā pasākumā. Kad šie puiši un meitenes iznāca uz skatuves, nodomāju, ka šis būs kārtējais ne pārāk aizraujošais klasiskās mūzikas koncerts. Tomēr, kad atskanēja pirmās skaņas, sapratu, ka esmu kļūdījusies – šajos jauniešos ir kaut kas vairāk, kaut kas interesantāks. Jau ar pirmo skaņdarbu viņi paķēra klausītājus un skaidri parādīja, ka nav iesīkstējuši, garlaicīgi mūziķi. Viņi, “Liepājas Melngaiļskolas Big Band”, ir jauni, interesanti, mūziku mīloši džezmeņi, kam patīk tas, ko viņi dara, un izskatās, ka viņi nedomā apstāties pie pirmajiem panākumiem.

Uzvaras ir jau tagad
Norunāju tikšanos ar jauniešiem viņu mēģinājumu telpās Liepājas Emiļa Melngaiļa mūzikas vidusskolā un, jau ieejot pa skolas durvīm, sadzirdēju, cik ļoti viņiem patīk mūzika. Visa grupa bija savākusies kopā un spēlēja kādu no skaņdarbiem, un, lai “Kursas Laiks” varētu aprunāties ar grupas vadītāju Jāni Ivuškānu, mūziķus nācās palaist nelielā pārtraukumā, tomēr jaunieši tik ļoti dedzīgi vēlējās spēlēt, ka jau pēc desmit minūtēm mēģinājums atsākās.
“Sākām 2013. gada septembrī pilnīgi no pašiem pamatiem,” stāstu iesāk J. Ivuškāns, kurš pats ir tik jauns un ašs, ka kļūdaini noturu viņu par dalībnieku, nevis vadītāju. Pirmās domas par bigbenda dibināšanu radušās Dzintara Jurgelaiša piemiņas pasākumā, kad satikās Jānis un Irita Kalēja, pašreizējā bigbenda projektu vadītāja. “Saruna bija par to, ka vajadzīgs jauns mūzikas kolektīvs un kāds, kas to varētu vadīt. Es pieteicos par vadītāju, jo jau sen gribēju darīt kaut ko tādu – vadīt mūziķu grupu. Tad arī sākām domāt par to, kādu vajag kolektīvu, kādus cilvēkus, meklējām skaņdarbus, notis,” par pašiem pirmsākumiem stāsta J. Ivuškāns. Jānis ir ļoti aizņemts un savu ikdienu viņš dala uz vairākām daļām. Lielāko daļu aizņem darbi Liepājā – viņš spēlē Liepājas Simfoniskajā orķestrī, pasniedz lekcijas E. Melngaiļa mūzikas vidusskolā un, protams, vada bigbenda jauniešus.
Savā neilgajā pastāvēšanas laikā viņi paspējuši izdarīt ļoti daudz. Mācību gada laikā izveidota 80 minūšu gara koncertprogramma, kurā atskaņoti daudzi gan pazīstamu mākslinieku skaņdarbi, gan arī klasiskā džeza skaņdarbi. Tāpat jaunie censoņi piedalījušies daudzos konkursos un, piemēram, starptautiskajā konkursā “Vēju ritmi 2014” bigbends ieguva pirmo vietu. Savukārt Polijā 37. Bidgoščas Muzikālo impresiju festivālā jaunieši ieguva Bidgoščas Jauniešu pils direktora speciālbalvu un saņēmuši atzinīgus vārdus no pilsētas džeza kluba un profesionālā bigbenda vadītāja Jo­zefa Eliaša. Tas norāda tikai uz to, ka “melngailieši” ir uz pareizā ceļa un panākumi būs vēl lielāki.

Viens par visiem un visi par vienu
Jauno džezmeņu grupa sastāv no 21 dalībnieka ar lielu vecuma amplitūdu. Jaunākajam dalībniekam ir 11, bet dažiem vecākajiem – 20 gadu. Viņi visi ir E. Melngaiļa mūzikas skolas audzēkņi un ar mūziku saistīti jau no mazām dienām. Šķiet, ja jau dalībniekiem ir tik dažādi vecumi, tad jābūt arī kādam ķīviņam vai kašķim savā starpā, jo visi taču zina, cik grūti ir apvienot jaunieti 20 gadu vecumā ar kādu, kam ir tikai 11 gadu. To noliedz grupas vadītājs Jānis, sakot, ka visi dalībnieki ir ļoti draudzīgi savā starpā un strīdu nav.
“Mums ir ļoti paveicies! Ar sadzīvošanu nekādas problēmas nav, jaunieši nedalās grupās, piemēram, jaunākie un vecākie vai tie, kas labāk spēlē, un tie, kas sliktāk, visi ir kopā. Viņi bieži vien viens otram palīdz, pamāca, kā labāk, protams, arī pajokojas, bet nekādu domstarpību nav,” lepni atzīst J. Ivuškāns, kurš arī pats reizēm piedalās bigbenda koncertos kā trompetists.
Nav laika atpūsties
Domājams, ka ikviens, kurš kaut nelielu laika sprīdi mācījies mūzikas skolā, zina, cik ļoti daudz ir jāpaspēj paveikt. Taču vēl vairāk darba ir tad, ja ik dienas jāmācās parastajā skolā, jāpilda mājasdarbi, jāpaspēj uz mūzikas skolas nodarbībām, jāpiedalās bigbenda mēģinājumos un jāiestudē jaunas koncertprogrammas. Par to, cik noguruši ir dalībnieki, apkārtējie var tikai minēt. Bet jaunie nesūdzas, viņi turpina strādāt.
“Decembris mums bija ļoti saspringts – bija vairāk nekā desmit koncerti mēnesī,” par noslogojumu stāsta J. Ivuškāns. Izrādās, ka cilvēki paši atrod mūziķus un aicina piedalīties dažādos pasākumos. Sākumā interesi izrādījuši jauniešu vecāki, kas aicinājuši koncertēt, bet tagad jau plūst piedāvājumi no dažādiem cilvēkiem un vietām. “Mēs tomēr vairāk cenšamies mācīties, trenēties, koncentrējamies tikai uz to, un tad tie piedāvājumi paši atnāk pie mums,” skaidro Jānis. Bet kā viss tiek paspēts? Vai jauniešiem nav jau apnicis skriet kā vāverēm ritenī? “Jā, šis ir kā skolas mācību priekšmets, tomēr jūs paši varat pajautāt, cik ļoti jauniešiem šeit patīk,” smejas Jānis. Un tiešām, šeit jautājumi pat ir lieki, jo katrā brīvajā brīdī mūziķi atkal ķeras pie saviem instrumentiem un trenē sevī jaunas prasmes, pat ja visa diena jau pagājusi mēģinājumos.
Viens no vecākajiem dalībniekiem Edgars Ermansons skaidro, kāpēc viņam patīk piedalīties visā šajā procesā: “Piedalos šeit, jo man ļoti patīk džezs. Šobrīd mācos ceturtajā kursā mūzikas vidusskolā, šogad absolvēšu. Mācos Klasiskās mūzikas nodaļā, bet šeit varu spēlēt džezu un pie lielās slodzes jau sen esmu pieradis, zinu, ka daudz jādara, daudz notis jāiemācās, bet tas nekas, man patīk!”
“Melngailieši” nemaz nedomā apstāties, un viņu vadītājs Jānis smejoties piekrīt, ka turpmākie uzdevumi ir lieli: “Nākotnes plāni mums ir grandiozi – esam gandrīz gatavi ieņemt pasauli! Šogad paredzēti ļoti daudzi koncerti un citi pasākumi, tāpēc jāiestudē ļoti daudz jaunu skaņdarbu.” Taču, ja jaunieši katru dienu ir tik aktīvi un radoši kā šajā mēģinājuma dienā, tad uztraukumam nav pamata, drīz varēs ieņemt arī pasauli.
+ 7
Kategorijas

Kategorijas