Pagasta vēsturi apkopo grāmatā

2015. gada 16. janvāris 07:00

525

Materiālu klāsts par Vecpils pagasta vēsturi tiek koncentrēts grāmatā. Tās tapšanā iesaistīties tiek aicināts ikviens ar šo vietu saistītais.

“Sīkumos izplūst negribam,” saka novadpētniece Dzintra Lāce, kopā ar bibliotekāru Jāni Aigaru pārlūkojot materiālus par kolhoza laiku. Viņa stāsta, ka to “ir savākts steriem ar domu, ka vajadzētu apkopot vienuviet”. Grāmata būs arī bijušās skolotājas veltījums saviem skolēniem – novadpētniekiem, “kuri dega izzināt savu pagastu”. “Tas ir Dzintras mūža piemineklis,” vecpilnieces veikumu vērtē J. Aigars. “Tas ir ļoti vajadzīgs, lai nākamajām paaudzēm kas paliek,” zina Dz. Lāce.

Strādā tandēmā
Nākamajā vasarā svinami 180 gadi, kopš Vecpilī parādās vienotas administratīvās kārtības “pirmā bezdelīga” – pagasttiesa. Tāda Vecpilī izveidota viena no pirmajām Latvijā. J. Aigars uz šo gadskaitli ilgi skatījies ar ļoti lielu neuzticību, jo vēsture liecinājusi ko citu. Tomēr pamatīgāka izpēte šo faktu apstiprinājusi.
Kad 1935. gadā svinēta pagasta simtgade, izdota brošūra par tā vēsturi, bet nekur vairs neesot atrodama. Centrālajā arhīvā Rīgā kara laikā izdegusi tieši tā daļa, kur glabāti materiāli uz burtu V. J. Aigars spriež, ka par Vecpili vēl vairāk varētu “parakt” vācu valodas pratēji. Par Altenburgu ar interneta meklētāju būtu šis tas uzzināms.
Dz. Lāce atzīst, ka ar datoru ir “uz jūs”, tāpēc par palīgu grāmatas veidošanā pierunājusi nākt J. Aigaru. Viņa diktē, viņš raksta. “Rakstīt priekšā noliktu tekstu – tas būtu ļoti garlaicīgi,” atzīst bibliotēkas vadītājs. Dz. Lāce sameklē un atlasa tekstus, un reizi nedēļā abi satiekas un vienojas par rakstāmo. Reizēm padiskutē, ko likt, ko ne. Sakritušas domas “par simts punktiem”, ka rakstīs par laiku līdz Atmodai. Jaunākie laiki lai paliekot nākamo paaudžu ziņā!

Atmiņai neuzticas
“Zemnieku valodā sakot: patlaban metam kaudzē,” līdz šim paveikto salīdzina J. Aigars. Savus atmiņu stāstus lūgti uzrakstīt bijušie pagasta priekšsēdētāji. Taču grāmatas veidotāji pārliecinājušies, ka cilvēku atmiņai pārāk uzticēties nevar. Piemēram, kamēr stāsts par pagastmājas celtniecību gājis no mutes mutē, tam bijusi viena versija. No preses materiāliem tas izrādījies drusku atšķirīgs. Internetā pārlūkojot agrāko laiku avīzes, secinājuši, ka publicēto materiālu apjoms par pagastu bijis atkarīgs no vietējā “garaiņa, kas veicina vārīšanos”.
Grāmatai vēl priekšā rediģēšanas process, autori cer dabūt to gatavu līdz augustam. Tiek ievākta informācija par iespiešanas izdevīgākajām iespējām un izmaksām. Iecerēts tekstu bagātināt ar fotogrāfijām.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Pagasta vēsturi apkopo grāmatā

Kategorijas