Rekurzeme.lv ARHĪVS

Gavieznieki deputātus izsauc "uz tepiķa"

LIENE GINTERE

2015. gada 19. janvāris 07:00

736
Gavieznieki deputātus izsauc "uz tepiķa"

Iecere pievienot Gaviezes pēdējās trīs klases Grobiņas pamatskolai nelielā skolēnu skaita dēļ izraisījusi vecāku un skolotāju sašutumu. Trīs bērnu māmiņa Sanita Vītola “Kursas Laikam” izsaka gatavību pamest pagastu, ja skolu reorganizēs. Satraukums kļuva par iemeslu pagasta iedzīvotāju un deputātu sarunām.

“Novada izpilddirektors Uldis Vārna mums atveda ziņu, ka skolu gatavojas reorganizēt par sešklasīgu pamatskolu, un mūsu prātus tas ir ļoti satraucis,” stāsta Gaviezes pamatskolas direktore Dzintra Rudzīte. “Ja Gaviezes pamatskolā likvidē septīto līdz devīto klasi, tas nozīmē, ka pēc dažiem gadiem šeit skola vairs nebūs,” strikta ir direktore un skaidro, ka uzskatāms piemērs ir Vecpils pamatskola, ko pirms dažiem gadiem reorganizēja par sākumskolu. “Tādā gadījumā lieliem bērniem mazie brauc līdzi – kā jau ģimenēs tas ir pieņemts. Šodien Vecpilī skolas vairs nav.”

Satraukti par sekām
Dz. Rudzīte atklāj skolas reorganizācijas iespējamās sekas: “Reorganizācija skar arī kultūras namu, kur daudz pasākumu notiek kopā ar mūsu bērniem. Tas skar mūsu veikalu – mammas dos naudu bērniem līdzi, lai nopērk saimniecībai preces, braucot no skolas, vēl ietekmi jutīs bibliotēka, kur bērni pēc skolas pavada brīvo laiku.”
Vecāku padomes priekšniece Aiva Reihele un Santa Jaunzeme apbraukājušas katru māju, aptaujājušas vecākus un guvušas apstiprinājumu tam, ka gadījumā, ja vecākajam bērnam būs jādodas projām, jaunākais ies līdzi, un noskaidrojušas, ka Grobiņas ģimnāzija ar lielajām klasēm nav pirmā izvēle reorganizācijas scenārija gadījumā, jo bērni pieraduši pie individuāla skolotāju darba, pastāsta direktores vietniece Inta Štranka. “Izpilddirektoram, kurš pie mums ieradās, nav neviena argumenta klašu slēgšanai. Es uzskatu, ka ir jābūt pamatojumam, jo nevar pasliktināt Gaviezes bērnu stāvokli – ir jāpiedāvā vai nu tas pats, vai labāks plāns,” pārliecināta I. Štranka.
Nobažījušies ir ne tikai bērnu vecāki, bet arī skolotāji, kuri nezina, vai nākamgad viņiem būs darbs, stāsta direktore. “Skolotājiem arī ir bērni, kuri jāskolo. Viņi nezina, kur tālāk sev maizi nopelnīt.”

Pārmaiņas aktualizē būvdarbi
Skolas darbinieki un vecāki, satraukuma un neziņas dzīti, 16. novembrī uz Gaviezes pamatskolu aicināja Grobiņas novada pašvaldības deputātus, lai klātienē uzklausītu katra viedokli par izglītības iestādes pārveides jautājumu.
“Ir ļoti nepatīkami, ka mūs, vecākus, nostāda fakta priekšā – no nākamā gada jūsu bērni mācīsies Grobiņā. Nebija nekādas apspriešanas vai piedāvājumu variantu izskatīšana. Tas bija kā auksts ūdens uz galvas. Saprotu, ka tas ir teju izlemts. No mūsu mājām uz Grobiņu ar autobusu jābrauc aptuveni stunda, savukārt līdz Virgai – desmit, piecpadsmit minūtes. Varbūt jādomā par Liepāju, jo es strādāju pilsētā,” stāsta divu bērnu tēvs Andris Galkins.
“Esmu Bārtas pamatskolas direktors, tāpēc šis izvirzījums man ir tikpat aktuāls, cik jums,” pirmais sarunu ar satrauktajiem gaviezniekiem uzsāk Zigmunds Cinkus. Viņš klāsta, ka versijas un varianti, kā organizēt Grobiņas novada izglītības iestāžu darbu, ir bijušas dažādas, tāpēc tika lūgts Liepājas Universitātes akadēmiskajam mācībspēkam, pētniecei Dainai Celmai-Zīdai, lai viņa kā neiesaistīta puse sniegtu savu redzējumu un piedāvātu uz nākotni virzītu modeli. Par piemērotāko viņa uzskatīja veidot ģimnāziju ar proģimnāzijas klasēm, kas ir no septītās līdz devītajai, un katrā pagastā – Bārtā, Gaviezē un Grobiņā – veidot skolas ar pirmajām sešām klasēm. Piedāvājumā tika minēts, ka Kapsēdē varētu būtu pamatskola, kurā mācītos bērni, kuriem ar pamatizglītības apgūšanu neveicas tik labi, strādāt ar speciālajām programmām. Kopš idejas pirmsākumiem ir pagājuši vairāki gadi, bet tā jo­projām ir aktuāla, iezīmē Z. Cinkus. Tieši šobrīd to saasinājusi Grobiņas pamatskolu un ģimnāziju savienojošā korpusa celtniecība. Tur izveidojas papildu telpas.

Iesaka radīt vairāk bērnu
Domes priekšsēdētāja vietniece Ginta Kampare atgādina, ka pagaidām apspriede par skolas nākotni ir tikai saruna, neviens lēmums vēl nav pieņemts. “Doma par reorganizāciju radās brīdī, kad jau trešo gadu redzam ciparus – kas notiek gan Bārtā, gan Gaviezē ar skolēnu skaitu. Pēc dažiem gadiem šeit pat neko vairs nevajadzēs darīt, jo trūkst primārais – bērni.” Domes pārstāve arī norādīja, ka pēdējo gadu laikā skola nav nākusi klajā ar konkrētu attīstības plānu, kā nostiprināt un pilnveidot savu darbību un mācību metodiku, lai rastos īpaši iemesli, kāpēc mācīties tieši Gaviezes pamatskolā.
Emocionālākā skatījumā uz situāciju raudzījās deputāts Modris Ekšteins: “Jums ir pienākums radīt bērnus – redzu šeit jaunas, skaistas sievietes. Ir ļoti žēl, ka mūsu latviešu tauta kaut kur pazūd. Tāpat ir jārisina jautājums par aizbraucēju uz ārzemēm atgriešanu mājās.”

Bārtai draud Gaviezes liktenis
“Mēs domē esam ļoti līdzīgā situācijā kā jūs,” uzrunā teica deputāts Jānis Neimanis, kurš par to, ka briest skolu reforma, uzzinājis no paziņas un vēl īsti nav iedziļinājies projekta apstākļos. Viņš prātoja par ieceres plusiem un mīnusiem un secināja, ka reorganizācija nav līdz galam pārdomāta, jo arī “dāmas, kuras ir pozitīvi noskaņotas radīt bērnus, tos visticamāk nevedīs tikai uz Grobiņu”. J. Neimaņa pausto nostāju turpināja opozīcijas kolēģe Ināra Avotiņa. Abi izpelnījās vētrainus aplausus, skaļi pārdomājot tikko uzzinātās lietas apstākļus un norādot uz pašvaldības kļūdām. “Grobiņas novada domei ir tāda iezīme, ka deputāti nav vēl izlēmuši, bet izpilddirektors jau zina, kas ir jādara,” tā I. Avotiņa. Deputāte klāstīja neskaidrības, piemēram – kāpēc jāslēdz trīs pēdējās klases, vai par to bijušas sarunas ar iedzīvotājiem un kurš no pārmaiņām būs ieguvējs.
Nākamā pašvaldības tikšanās ar Gaviezes pamatskolas kolektīvu un bērnu vecākiem plānota februārī – tad tiks pārrunāti konkrēti dati un skaitļi, kas šajā sarunā netika pieminēti. Savukārt pašvaldības deputātu pirmā saruna ar Bārtas pamatskolas kolektīvu notiks trešdien, 21. janvārī.